Aizkraukles iedzīvotāji par ESKO ielas apgaismojumu, iespējams, ilgtermiņā pārmaksās 20–50%. Ir tikai jāpabrīnās, kā virkne pašvaldību, pārvarot jebkurus juridiskus un praktiskus šķēršļus, vēlas iegādāties zemcenas un “ekonomiskus” Ķīnas gaismekļus un pārmaksāt ilgtermiņā pat vairāk nekā 20% par elektrības rēķiniem.
Aizkrauklē paredzams vairāk nekā 2000 it kā energoefektīvu LED gaismekļu iepirkums , kas tiks iegādāti saskaņā ar ESKO principu - kad piegādātājs veic veco ielas gaismekļu nomaiņu uz energoefektīviem LED gaismekļiem un pašvaldība plāno maksāt no elektroenerģijas ietaupījuma, sadalot maksājumus piecu gadu periodā. Tik tālu viss izklausās pamatoti un ekonomiski.
Taču pamatīgu šaubu ēnu un aizdomas par korupciju un sarunātiem iepirkuma rezultātiem rada konkursā minētās prasības un tas, ka pašlaik tirgū ir tikai viens spēlētājs - “RCG Lighthouse”, kas iepirkumos ar minētajām prasībām guvis teju 100% rezultativitāti. Demokrātiskos un brīvos iepirkuma apstākļos tā nemēdz būt.
Aizkraukle ir tikai kārtējā un viena no daudzām Latvijas pašvaldībām, kur, iespējams, šī firma turpinās savu uzvaras gājienu. Gan Aizkraukles iepirkumu, gan citus šīs firmas veiksmes stāsta iepirkumus raksturo samazinātas vai zemas tehniskas prasības gaismekļiem - praktiski netiek pieprasīti nekādi sertifikāti.
Tikmēr kaimiņvalstīs - Igaunijā un Lietuvā - absolūts vairākums LED ielas gaismekļu iepirkumu iznāk ar tehniskajās prasībās ietvertiem sertifikātiem ENEC un bieži arī ENEC+. Ar šo sertifikātu palīdzību igauņi un lietuvieši atsijā mazkvalitatīvas Āzijas preces un mērķtiecīgi iegādājas LED gaismekļus, kas kalpos 10 un vairāk gadu. Vienlaikus prognozējams, ka zemas kvalitātes gaismekļu dzīves ilgums nebūs daudz garāks par pieciem gadiem, kas ir līguma termiņš. Praktiski sanāk, ka kaimiņvalstis apietas ar iedzīvotāju veiktajiem nodokļu maksājumiem krietni nopietnāk nekā Latvijas darboņi.
Konkurenci ierobežojošas prasības
Līdztekus praktiski sertifikātu neesamībai un atvieglotām kvalitātes prasībām Aizkraukles iepirkumā tiek izmantotas konkurenci ierobežojošas pieredzes prasības. Pretendentam jāuzrāda pieredze par LED ielas gaismekļu piegādi, montāžu un pilna servisa pakalpojuma nodrošināšanu, kur pakalpojuma līgumu kopējais uzstādāmo gaismekļu skaits nav mazāks par 700 vienībām. Jāatzīmē, ka līdzīgā iepirkumā Preiļu pašvaldībā Iepirkumu uzraudzības birojs jau lēma, ka šāda prasība nepamatoti ietekmē konkurenci. Ņemot vērā, ka nevienam citam pretendentam Latvijā šādas pieredzes nav, pārējie spēles dalībnieki tiek izslēgti no spēles, bet “RCG Lighthouse” tas dod iespēju pārdot zemas kvalitātes preci par maksimāli augstāku cenu.
Papildus pieredzes prasībām konkursa izvērtēšanā tiek definēti neloģiski kvalitatīvie kritēriji. Tā vietā, lai piešķirtu pēc iespējas lielāko punktu skaitu risinājumam ar viszemāko uzstādāmo gaismekļu jaudu (tātad risinājumam ar kopējo vislielāko elektroenerģijas ietaupījumu - konkursā 20 punkti), krietni lielāks punktu skaits tiek piešķirts par piedāvāto gaismekļu vidēji svērto efektivitāti (konkursā 30 punkti).
Vienkāršoti skaidrojot, vidējā svērtā efektivitāte parāda, cik daudz gaismas gaismeklis izstaro uz katru patērēto elektrības vienību - vatu. Diemžēl šis parametrs nekādi neraksturo gaismas izkliedi. Piemēram, gaismeklis ar augstu izstarotās gaismas daudzumu uz vatu var spīdēt šaurā leņķī un tādējādi neizgaismot pietiekami attālumus starp stabiem. Praksē Āzijas ražotajiem gaismekļiem ir tikai daži optiskie risinājumi, kamēr Eiropas ražotājiem to ir simt un vairāk. Rezultātā nepieciešams lietot krietni augstākas jaudas gaismekli, lai nodrošinātu ceļu standartu izpildi. Līdz ar to šis rādītājs - vidēji svērtā efektivitāte - nenodrošina visenergoefektīvākā risinājuma izvēli, un pašvaldībai, izvirzot šādu prasību, var nākties ievērojami pārmaksāt.
Nozares eksperti skaidro, ka visi Eiropas ražotāji gaismekļa optisko daļu nosedz ar stiklu, lai nodrošinātu ilgtermiņa parametru izpildi un optikas aizsardzību no ārējās vides ietekmes, bet “RCG Lighthouse” lētais risinājums piedāvā gaismekļus bez stikla, kur LED nosegti tikai ar polikarbonāta plastikāta lēcu - tas ir lētāk, un vienlaikus efektivitāte ir 5-10% augstāka, jo stikls samazina izstarotās gaismas daudzumu. Vienlaikus polikarbonāts ir materiāls, kas saules ultravioleto staru ietekmē laika gaitā dzeltē un putekļu un nokrišņu ietekmē skrāpējas - materiāls kļūst matēts, un ir ievērojams samazinājums gaismas caurplūdē. Tātad konkursa laikā vidējā svērtā efektivitāte šādiem gaismekļiem ir ļoti augsta, bet vairāku gadu gaitā gaismas plūsma ievērojami krītas, un tas ir iemesls, kādēļ Eiropas ražotāji masveidīgi izvairās no šāda risinājuma izmantošanas ielu apgaismojumā.
Konkursa noteikumos ir vēl nākamā dīvainā prasība - veicot apgaismojuma plānošanas aprēķinus, tie jāveic ar gaismas zuduma koeficientu 0,67. Gaismas zuduma koeficients tiek piemērots ar mērķi ietvert apgaismojuma aprēķinā visu faktoru ietekmi, kas nodrošinās gaismas kritumu. Piemēram, piesārņojuma ietekmē gaismeklis izstaros mazāk gaismas. Tātad, ja gaismas zuduma koeficients ir 0,67 un gaismeklis sākotnēji izstaro 1000 lūmenu, tad pēc koeficienta piemērošanas iznāk 670 lūmenu. Nozares spēlētāji te skaidri redz atšķirības no starptautiskajiem konkursiem, kā arī no Lietuvas un Igaunijas iepirkumiem, kur gaismas zuduma koeficients ir 0,8-0,9. Igaunijā gaismeklim ar 1000 lūmenu sākotnējo gaismas plūsmu aprēķins tiks veikts ar 800-900 lūmeniem, kamēr Aizkrauklē ar 670 lūmeniem. Šīs starpības rezultātā nākas palielināt gaismekļu jaudu. Tātad pēc būtības pašvaldība iepērk un samaksā par elektroenerģiju par aptuveni 20% vairāk nekā Igaunijas pašvaldība.
Šāds gaismas zuduma koeficients specifiski nepieciešams “RCG Lighthouse” risinājumam, jo gaismekļos nav stiklu, līdz ar to jāparedz, ka gaismas kritums būs ievērojami lielāks, jo plastikāta lēcas dzeltēs un saskrāpēsies.
Te var rasties jautājumi - kāpēc tā notiek? Kāpēc nav iespējams iepirkt kvalitatīvu preci ar ENEC un ENEC+ sertifikāciju? Kāpēc pašvaldība nepiešķir lielāko punktu skaitu par augstāko enerģijas ietaupījumu, bet ietver nenozīmīgu parametru par vidējo svērto efektivitāti? Kāpēc Aizkraukles pašvaldība izvirza pieredzes prasības, kuras ir tikai vienam pretendentam Latvijā? Kāpēc nav iespējams apgaismojuma aprēķinos lietot gaismas zuduma koeficientu 0,8-0,9 un tādejādi izmantot zemākas jaudas gaismekļus?
“Neatkarīgā” uzdeva šos jautājumus Aizkraukles novada domes deputātiem, mēram, izpilddirektoram. Aizkraukles domes priekšsēdētājs Leons Līdums rakstiski atbildēja, ka pašlaik ir komandējumā un varbūt var atbildēt kāds no vietniekiem. Aizkraukles domes deputāts Sarmis Jānis Bajinskis atzina, ka šāda situācija ir ļoti dīvaina un rada pastiprinātu interesi. Iepriekš tieši šim iepirkumam uzmanību viņš neesot pievērsis, bet tagad gan painteresēšoties. Virkne citu deputātu ieteica vaicāt pašvaldības iepirkuma speciālistiem.
Ja piedāvātie gaismekļi nopērkami “Alibaba” interneta veikalā par 40 eiro, bet pārdošanas cena pašvaldību konkursos, pēc publiski pieejamās informācijas, ir ap 150 eiro, tad konkursos šie paši gaismekļi nonāk ar teju 300% uzcenojumu. Iegādājoties gaismekļus no Eiropas ražotājiem, vietējo izplatītāja uzcenojums vidēji tirgū ir 10-20%. Līdz ar to “RCG Lighthouse” iegūst fantastiska uzcenojumu normu, ar kādu nevar dižoties neviens apgaismojuma nozares pārstāvis Eiropā. Šī peļņas norma un situācija, kad pašvaldība visiem spēkiem turas pie saviem nodokļu maksātājiem neizdevīgām prasībām, rada aizdomas par koruptīvu situāciju un norāda uz to, ka Aizkraukles iedzīvotāju intereses šeit nav pārstāvētas.
