Sestdien pie Ministru kabineta notiks vairāku sabiedrisko organizāciju protests pret Skultes sašķidrinātās gāzes projektu, ko tās uzskata par sasteigtu, nepamatotu un necaurspīdīgu. Paredzams, ka piedalīsies biedrība “Zaļā brīvība”, Piekrastes vides aizsardzības biedrība, jauniešu organizācija “Protesti” un citas vides aizsardzības biedrības un vides aktīvisti.
Ministru kabinets pērnā gada 27. septembrī piešķīra Skultes sašķidrinātās gāzes termināļa projektam nacionālas nozīmes objekta statusu, tādā veidā norādot, ka pašvaldībām un nevalstiskajām organizācijām nebūs iespēju kaut ko lemt un ietekmēt. Taču tas nav līdzējis - sabiedriski aktīvi cilvēki turpina biedroties, sašust un protestēt. Kāpēc?
Biedrības “Zaļā brīvība” valdes priekšsēdētājs Jānis Brizga sarunā ar “Neatkarīgo” uzsver, ka Latvija ir apņēmusies līdz 2050. gadam kļūt klimatneitrāla. Tas nozīmē atteikšanos no fosilās degvielas izmantošanas. “Tāpēc vajadzētu plašāku diskusiju par to, kā Skultes termināļa projekts iederas valsts klimatneitralitātes plānos. Vai mēs neizveidosim kādus aktīvus, kas drīz vairs nebūs vajadzīgi? Diemžēl šā jautājuma politiskos un ekonomiskos aspektus nevar pārbaudīt, jo projekts ir noslepenots. Mēs pat nezinām, kas būs tā investori, kādas garantijas viņiem sola valdība. Tas ir satraucoši. Mēs esam pret šādu necaurspīdīgu lēmumu pieņemšanu. Tāpēc iesim un protestēsim,” pauž Jānis Brizga.
Biedrības “Zaļā brīvība” klimata un ilgtspējīga patēriņa eksperte Lilija Apine saka tā: “Pēc mūsu domām, Skultes terminālis ir lieks vairāku iemeslu dēļ. Ir klimata krīze, un jūtam tās sekas, tāpēc ikvienai valstij ir jārīkojas tā, lai tiktu samazinātas ogļskābās gāzes emisijas. Ja no tā var izvairīties, tad noteikti jāizvairās. Ir sašķidrinātās gāzes terminālis Somijā, ir Klaipēdā. Šo termināļu kapacitāte ir pietiekama, lai nosegtu patēriņu mūsu reģionā. Latvijas sabiedrībai šāds terminālis Skultē diezin vai būs izdevīgs. Protams, attīstītājiem un investoriem tur var būt izdevīgums, ja viņi atradīs pircējus. Bet mums kā sabiedrībai diezin vai. Būs jauns lobijs, kas rūpēsies par to, lai Latvijā dabasgāze pēc iespējas ilgāk tiek patērēta siltuma un elektroenerģijas ražošanā. Tas, ka šāds lobijs būs, ir neizbēgami, ja Skultes projekts tiks realizēts. Tas savukārt sabremzēs pāreju uz vietējiem resursiem. Mēs redzam, ka enerģētikas krīze ir iespēja pāriet uz pēc iespējas lielāku pašpietiekamu, vietēju resursu izmantošanu. ASV un Norvēģija ir stabili partneri, bet nav izslēgta varbūtība, ka gāze būs jāpērk arī no valstīm, kas nav demokrātiskas. Mums jāattīsta tie resursi, kas ir pieejami, izmantojot jaunās tehnoloģijas - vēja un saules enerģija.”
Piekrastes vides aizsardzības biedrības pārstāve Marta Timrota teic: “Mēs kā vietējie iedzīvotāji 2019. gadā mēģinājām saprast, kā šāds objekts mūs ietekmēs. Mūsu protesta akcija ir vērsta pret nepamatoti slepenajiem valdības lēmumiem. Un pret valdības augstprātīgo attieksmi pret cilvēkiem. Mēs iestājamies par atklātu lēmumu pieņemšanas procesu, par godīgu diskusiju ar iedzīvotājiem. Sestdien paredzēto akciju organizē jaunieši, kuri ir neapmierināti ar notiekošo un ir par atbildīgu un caurspīdīgu lēmumu pieņemšanu.”
Plašāku rakstu par Skultes termināli un sarunu ar Martu Timrotu lasiet šeit.
Protestā gatavojas piedalīties arī jaunatnes organizācija “Protests”. Organizācijas ārlietu sekretārs Klāvs Veseļuns saka: “Mēs piekrītam citām vides aizsardzības organizācijām, ka Skultes termināļa projekts ir novecojis, nokavēts, neaktuāls un videi kaitīgs. Iespējams, ka Klaipēdas un Somijas jaunais terminālis var nosegt Baltijas un Latvijas pieprasījumu pēc sašķidrinātās gāzes. Mēs neredzam jēgu, kāpēc šo projektu virzīt. Arī tā vieta - iepretī Skultei Rīgas līcī - ir nepiemērota. Tur būs jāizcērt lielas meža platības. Bet projekts tiek nedemokrātiski virzīts uz priekšu, lielā slepenībā, bez diskusijām sabiedrībā. Un mēs kā jauniešu organizācija neuzskatām, ka jaunas investīcijas fosilajā enerģētikā būtu vēlamas. Mums ir jāvirzās pa “zaļo kursu”.”
