"Bordānistu" gāzes kumoss "kariņistu" rīklei izrādījies pārāk kantains

© Neatkarīgā

Izskatās, ka publiski līdz galam nezināmu, bet racionāli saprotamu iemeslu dēļ bijušās Jaunās konservatīvās partijas sagatavotais Skultes sašķidrinātās gāzes termināļa projekts ar tajā ietverto investoru “Jaunajai Vienotībai” nav bijis īsti pielāgojams. Projekts paticis, bet investors nē. Nomainīt investoru taču ir tik vienkārši.

Skultes sašķidrinātās gāzes termināļa lugā uz skatuves parādījušies jauni personāži - Japānas uzņēmums “Marubeni”, kuram Latvijā jau ir iestrādes. “Marubeni” ir viens no akcionāriem dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatorā “Conexus Baltic Grid”. Japāņi izrādījuši interesi iesaistīties sašķidrinātās gāzes termināļa izveides projektā, pirmdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam “Rīta Panorāma” sacīja klimata un enerģētikas ministrs Raimonds Čudars (“Jaunā Vienotība” (JV)).

“Marubeni” nodarbojas ar visu

“”Marubeni Corporation” ir liela un sena kompānija. Tās konsolidētie meitasuzņēmumi izmanto savus plašos biznesa tīklus gan Japānā, gan ārzemēs, lai veiktu importu un eksportu (tostarp trešo valstu tirdzniecību), kā arī iekšzemes uzņēmējdarbību, aptverot dažādas uzņēmējdarbības aktivitātes plašās jomās, tostarp dzīvesstilu, jauno tehnoloģiju biznesu un loģistiku, pārtiku, lauksaimniecības biznesu, meža produktus, ķīmiskās vielas, metālus un minerālresursus, enerģētiku, infrastruktūras projektus, aviāciju un kuģus, finanses, līzingu un nekustamā īpašuma biznesu, būvniecību, rūpnieciskās iekārtas un mobilitāti, nākamās paaudzes biznesa attīstību un nākamās paaudzes korporatīvo attīstība. Turklāt “Marubeni grupa” piedāvā dažādus pakalpojumus, veic iekšējās un ārējās investīcijas un ir iesaistīta resursu attīstībā visās iepriekš minētajās nozarēs,” rakstīts konglomerāta mājaslapā.

“Conexus” lielākais akcionārs ir Latvijas valstij piederošais “Augstsprieguma tīkls” (68,46%), 29,06% akciju pieder Japānas uzņēmuma “Marubeni” pārvaldītajam fondam “MM Capital Infrastructure Fund”, bet 2,48% - pārējiem akcionāriem.

Ja jau japāņi ir izrādījuši interesi, tad jādomā, ka viņu rīcībā ir kādas nopietnas finanses. Taču diezin vai japāņi ir filantropi un negrib neko nopelnīt. Spriežot pēc Čudara izteikumiem, būs jārēķinās ar ieguldījumiem no valsts puses. Konkrētu potenciālo summu Čudars nenosauca, taču piebilda, ka šobrīd runa nav par līdzekļu nepieciešamību šā gada budžetā. Investīcijas būs atkarīgas no termināļa realizācijas grafika.

Čudars jau gara acīm skata zaļo ūdeņradi

Ļoti moži skan šādi ministra vārdi: “Mēs redzam, ka sašķidrinātās dabasgāzes potenciāls turpmākajās desmitgadēs tomēr ir pietiekami liels, un tas ir jāņem vērā. (..) Šāda termināļa izveide mūsu reģionā ir ļoti nozīmīga turpmākajās desmitgadēs, to pielāgojot arī [zaļā] ūdeņraža transportēšanai, kas turpmāk varētu būt galvenā alternatīva gāzei.” Tas taču uzreiz izsit no rokām vides aizsardzības aktīvistiem viņu būtisku trumpi - ka fosilajai enerģētikai nav nākotnes! Ministrs par visu ir padomājis - sākumā terminālis glabās un transportēs sašķidrināto gāzi, bet pēc tam ūdeņradi.

Arī jautājums par to, vai un kad atmaksāsies ieguldījumi terminālī, nav īpaši svarīgs - ministrs raugās pāri laikam, tālā nākamībā, turpmākajās desmitgadēs, nevis kaut kādā īstermiņa perspektīvā.

Kariņš “atšuj” bezkauņas, taču no projekta neatsakās

Sākotnējais ļoti aktīvais projekta stūmējs bija nevis Kariņš, bet bijušais tieslietu ministrs Jānis Bordāns (“Konservatīvie”). Taču Bordāna partija neiekļuva 14. Saeimā, palika bez varas un līdz ar to arī bez teikšanas par Skultes termināli. Kariņam nav jāpiepilda zaudējušu politiķu sapnīši, un ir likumsakarīgi, ka no Skultes projekta ir “atšūti” līdzšinējie potenciālie investori, kuri, kā var noprast no premjera teiktā, ir bijuši pārāk nekaunīgi un prasījuši no valdības pārmērīgas garantijas.

Japāņi tad laikam būs pieticīgāki un nepieprasīs valstiski garantētu peļņu, taču vieni paši visu projekta realizāciju arī neuzņemsies. Cik šāds terminālis var izmaksāt?

Skultes termināļa projekta attīstītājs, “Skulte LNG Terminal” ģenerāldirektors Renārs Miķelsons janvārī intervijā Latvijas Radio pauda, ka Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināļa projekts sadārdzinājies par 28 miljoniem eiro. Tātad pie tiem 120 miljoniem, kas iepriekš tika lēsti kā projekta kopējās izmaksas, klāt nāk vēl 28. Kopā sanāk 148 miljoni.

Taču laiks iet, būvmateriāli un metāli turpina kļūt dārgāki. Tātad var iznākt, ka nepietiek pat arī ar 148 miljoniem.

Tā ieskrējušies, ka nevar apstāties

Ar Skultes termināli premjers Krišjānis Kariņš (JV) un virkne viņa partijas biedru ir tā ieskrējušies, ka aiz inerces vairs nespēj apstāties.

Jo ir taču paveiktas visādas rituālas darbības - 2022. gada septembrī Saeima pieņēma Ekonomikas ministrijas virzīto likumprojektu, kas nosaka nacionālo interešu objekta statusa piešķiršanu Skultes LNG terminālim.

Šo statusu varētu arī atcelt, ja būtu politiska griba, taču šāda griba ir tikai opozīcijai. Zaļo un zemnieku savienība 2. martā rosināja pieņemt likumu “Atzīt par spēku zaudējušu likumu “Par Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināli””, taču parlamenta vairākums to neatbalstīja.

Kariņš turpina spītīgi paust, ka valdība nav atteikusies no pozīcijas, ka Latvijai drošības apsvērumu dēļ būtu vajadzīgs savs LNG terminālis. Neraugoties uz to, ka sašķidrinātās gāzes terminālis ir Lietuvā un ir Igaunijā, un daudz termināļu ir Baltijas jūras valstīs. Un sašķidrinātā gāze ir kļuvusi ļoti lēta - reģionā tās pietiek un pāri paliek.

Būvēt, būvēt, pār visu vari būvēt termināli - lai vai kas, par katru cenu!

Komentāri

“Man jau trīs dienas ir slikta dūša. Vemšana, galvassāpes, bezmiegs. Katru dienu, atverot e-pastu, pirmā doma – vai būs atkal jauns paziņojums no CSDD par 350 eiro sodu vai nebūs? Kopā sods jau sakrājies pāri tūkstotim, tuvojas diviem,” asaras valdīdama, man sūdzas kāda satraukta paziņa. Viņa ir izmisumā.

Svarīgākais