Deputāti smejas – valdība uz Skultes termināli jāj beigta zirga mugurā

© Neatkarīgā

Vakar Saeima izskatīja parlamenta lēmuma projektu “Par atklātu un sabiedrībai saprotamu Skultes LNG termināļa projekta virzību”. Saeimas opozīcija piedāvāja uzdot Ministru kabinetam noņemt ierobežotas pieejamības informācijas statusu un publiskot sašķidrinātās gāzes termināļa stratēģiskā investora iesniegtos priekšlikumus un citus dokumentus, kas saistīti ar šo jautājumu.

Saskaņā ar senu tradīciju gandrīz jebkurš opozīcijas priekšlikums vai pieprasījums tiek ielidināts papīrgrozā. Tāpat ir noticis arī tagad - Saeimas vairākums balsojot šo lēmuma projektu neiekļāva darba kārtībā un neatbalstīja.

Slepenība tāpēc, ka komercnoslēpums

Saeimas deputāts Jānis Patmalnieks (“Jaunā Vienotība” (JV)), kurš ir šī projekta galvenais politiskais uzraugs, aicināja “noairēt” priekšlikumu tāpēc, ka attīstītāji kopā ar stratēģiskajiem investoriem iesnieguši valdībā piedāvājumu. Bet šis piedāvājums esot ierobežotas pieejamības informācija, kuras izpaušana var apgrūtināt iestādes darbu. “Pašlaik Ministru kabinetā notiek darbs pie Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināļa projekta realizācijas iespēju apzināšanas,” informēja Patmalnieks. “Manuprāt, arī mūsu kopējās interesēs ir ļaut norisināties darbam, kas saistīts ar piedāvājuma izvērtējumu - tas ir darbs, kurā iesaistīti dažādu jomu lietpratēji, lai varētu pēc iespējas vispusīgāk atbildēt uz mūs visus interesējošiem jautājumiem - jautājumiem par šāda projekta lietderību un finansiālo pamatojumu. Informācijas izpaušana šobrīd ievērojami apgrūtinātu iestāžu darbu un līdz ar to kaitētu mūsu visu kopējai interesei saņemt skaidras un nepārprotamas atbildes par Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināļa projektu,” norādīja politiskais uzraugs.

Saeimas ēdnīcai lielāka uzticība nekā Skultes stratēģiskajam investoram

“Ir milzīgs slepenības plīvurs ap šo projektu, bet ir lietas, kas ir visai sabiedrībai ļoti labi zināmas, un ar tām var publiski iepazīties.

Piemēram, to, ka šī iniciatore ir biedrība, divi cilvēki - Skultes biedrība - nākuši kopā un izdomājuši, ka viņi palīdzēs Latvijai risināt energoneatkarības problēmas,” no tribīnes sacīja ZZS deputāts Viktors Valainis.

“Nu tālāk, protams, tiek dibināta akciju sabiedrība, un, kas ir interesanti, protams, šai akciju sabiedrībai ir ļoti, ļoti augsta reputācija un finansējums arī - veseli 35 tūkstoši, pēc tam 10 tūkstoši. Un te pievērsiet uzmanību, kolēģi, skaidrā naudā tiek nopirktas kapitāldaļas - skaidrā naudā - 10 tūkstošu vērtībā. Tas liecina... tas, protams, liecina par šo uzņēmēja “ļoti plašo tvērienu”. Un, ja mēs paskatāmies uz šī stratēģiskā partnera, ar ko valdība šobrīd strādā, finanšu rādītājiem, tad, kolēģi, piedodiet man, lielāka uzticība ir Saeimas ēdnīcai, jo Saeimas ēdnīcai ir vēl labāki finanšu rādītāji nekā šim stratēģiskajam investoram. Kolēģi, es piecus gadus esmu klausījies šos stratēģiskā investora veiksmes stāstus un to, kādā veidā viņu vētīs un strādās un nu tik būs... nu tik būs mums savs terminālis, un viss notiksies. Tā laikā mēs esam pieredzējuši dažādas lietas. Protams, vienas konkrētas politiskās partijas sponsors, tā bija konkrēta politiskā partija, bet viņi šeit vairs nav, un tas man liek uzdot jautājumu: kāpēc vēl mēs muļļājāmies ar šo tiešām apšaubāmo uzņēmēju?” vaicāja Valainis.

Nav zināms, vai projekts ir dzīvotspējīgs

Deputāte Jana Simanovska (“Progresīvie”): “Kā vēsta Dakotas pamatiedzīvotāju teiciens: “Ja tu atklāj, ka tu jāj ar beigtu zirgu, kāp no tā nost!” Kā mēs varam uzzināt, ka zirgs ir beigts? Mēs viņu apskatāmies, vai ne? Vai ideja par Skultes LNG termināli ir beigts zirgs vai nav? Es labprāt to apskatītu, bet es to nevaru, jo man nav pieejas datiem. Un kā tas var būt, ka deputātiem nav pieejas datiem, lai noskaidrotu, vai projekts, kurā prasa sabiedrības naudu, ir dzīvotspējīgs? Skultes termināļa likumu iepriekšējās Saeimas dienās pieņēma ļoti lielā steigā. Toreiz apstākļi bija citi, jo mums vajadzēja iet prom ļoti strauji no Krievijas asiņainās gāzes, bija jāmeklē citi risinājumi. Šobrīd reģionā ir pietiekoši daudz gāzes, to uzsver arī “Latvenergo” pārstāvji. Medijos ir pretrunīgas ziņas par valsts atbalstu šim projektam. Attīstītāji it kā neesot devuši nekādus skaitļus, bet, ja projekts ir tik labs, kā attīstītāji saka, saimnieciski izdevīgs, tad kāpēc mums vispār vajag valsts atbalstu vai valsts garantijas šim projektam? Kāpēc “Latvenergo” nepiedalās Skultes projektā un noslēdza ilgtermiņa līgumu ar vajadzīgajām piegādēm no Klaipēdas termināļa 50 procentu apjomā no tā, kas Latvijai vispār vajadzīgs? Kāpēc tieši Skulte? Tie ir tikai daži no jautājumiem, uz ko valdība nav atbildējusi.”

“Neatkarīgā” jau rakstīja, ka premjers Krišjānis Kariņš (JV) piepeši ir sācis runāt interesanti. 8. februāra LSM “Rīta Panorāmā” neslēpti dusmojās par Skultes termināļa potenciālā investora sniegto informāciju par ieceri, kas esot “bez cipariem”. “Tā ir tā interesantā lieta, ka kāds kaut ko piedāvā darīt un nevar uzrakstīt melns uz balta, ko grib,” pauda premjers.

Viņš sacīja - ja investors prasīs neiespējamo, tad tas netiks atbalstīts. Kā piemēru premjers minēja privātas garantijas: “Valsts negarantē jebkuram uzņēmējam peļņu; mēs negarantējam nevienā nozarē. Un kāpēc pēkšņi šajā gadījumā?”

“Es nepieļaušu, ka kāds no malas raustīs valsti un nodokļu maksātājus aiz deguna,” sacīja premjers. Rakstu lasiet šeit.

Vides aktīvisti: “Saeima iestājas par slepenību un nesaprotamību!”

Sestdien vides aktīvisti piketā protestēja pret termināļa projektu Skultē. “Mēs principā esam pret fosilo izejvielu izmantošanu,” “Neatkarīgajai” sacīja biedrības “Protests” valdes priekšsēdētājs Klāvs Veseļuns. “Skultes termināļa projekts ir novecojis, nokavēts, neaktuāls un videi kaitīgs. Iespējams, ka Klaipēdas un Somijas jaunais terminālis var nosegt Baltijas un Latvijas pieprasījumu pēc sašķidrinātās gāzes. Mēs neredzam jēgu, kāpēc šo projektu virzīt. Arī tā vieta - iepretī Skultei Rīgas līcī - ir nepiemērota.” Ne pirms, ne arī pēc piketa neviens valsts varas pārstāvis neesot mēģinājis ar protesta rīkotājiem sazināties, nav nekādi reaģējis.

Piekrastes vides aizsardzības biedrības pārstāve Marta Timrota tāpat apstiprināja, ka nekādas reakcijas nav bijis. Viņa sekojusi līdzi Saeimas plenārsēdei, kurā noraidīts priekšlikums “Par atklātu un sabiedrībai saprotamu Skultes LNG termināļa projekta virzību”. “Tas ir absolūts absurds! Tātad Saeimas vairākums iestājas par slepenu un sabiedrībai nesaprotamu Skultes projekta virzību!” sašutumu par notikušo pauda Timrota.

Komentāri

Eiropas mājdzīvnieku produktu izplatītāju un ražotāju asociācija FEDIAF veikusi pētījumus par kaķu skaitu Eiropas valstu mājsaimniecībās. Pētnieki secinājuši, ka Latvijā kaķi dzīvo 37% no visām mājsaimniecībām. Tas ir trešais augstākais rādītājs Eiropas valstīs. Pirmajā vietā ar 48% ir Rumānija, otrajā ar 41% atrodas Polija. Kā izskaidrot to, ka esam tik ļoti pieķērušies šiem mīļajiem mājdzīvniekiem; kas mums tik ļoti patīk kaķos – pētījumu rezultātus “Neatkarīgajai” skaidro dzīvnieku mājvietas “Ulubele” saimniece Ilze Džonsone un sociologs Aigars Freimanis.