Nekulturālā kultūras Agnešu rokāde

© Mārtiņš Zilgalvis/F64

Pirmdienas rītā kultūras ministre Agnese Logina (“Progresīvie”) paziņoja par savu demisiju. Publika pat vēl nepaguva sagremot šo negaidīto jaunumu, kā partija jau izvirzīja kultūras ministres amatam Agnesi Lāci.

Kas tie par brīnumiem? Kas ir noticis? Kamdēļ, ak, jel?

Nekādus paskaidrojumus par savas atkāpšanās iemeslu Logina nesniedza. Todien nra.lv intervēja Saeimas priekšsēdētāju Daigu Mieriņu (ZZS), kura sacīja, ka viņai nekas nav zināms par to, kādēļ Logina iet projām. Tāpat arī tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere (JV) raustīja plecus un pauda, ka neizprot kolēģes gājienu.

Latvijas Teātra darbinieku savienības valdes (LTDS) priekšsēdētājs Ojārs Rubenis TVNET izteicās skarbi. "Tas, ka partija izvirza cilvēku, kurš vadīs kultūras nozari, vienas nakts vai divu stundu laikā, ir pilnīgi nedemokrātiski. Tā ir valsts kopējās politikas degradēšana. (..) Tas ir arī apkaunojoši attiecībā pret nozari. Ko tur var ietekmēt kultūras cilvēki?! Pilnīgi neko. Tikai cīnīties par savu izdzīvošanu. Tas ir vienīgais, ko kultūras cilvēki un organizāciju vadītāji šajā valstī var darīt," teica Rubenis.

Ierasts, ka atkāpties nolēmušais ministrs tādā vai citādā formā par savu lēmumu vispirms pavēsta tuvākajiem kolēģiem. Arī koalīcijas partneriem. Arī valdības darba savstarpējās attiecībās vismaz līdz šim spēkā bija nerakstītas uzvedības normas - pirms darīt ko svarīgu publiski zināmu, par to tiek informēti tuvākie kolēģi.

Tagad sanācis diezgan dīvaini. Atliek vien minēt, kādēļ tā un ar ko demisija saistīta. Diezin vai Loginas demisija ir saistīta ar Nacionālās apvienības (NA) politiķa, bijušā kultūras ministra Naura Puntuļa paziņojumu aprīlī, ka rosinās parlamentu izteikt neuzticību Loginai par pausto “gatavību atteikties pildīt Saeimas lēmumus”.

Logina bija izteikusies, ka redz lomu sabiedriskam medijam krievu valodā, kas, pēc Puntuļa domām, ir pretrunā ar Saeimas pērn pieņemto Nacionālās drošības koncepciju.

Tomēr NA Loginas demisiju nepieprasīja, laikam zinot, ka nebūs jēgas - ministri nemēdz demisionēt, ja uzbrucējs ir opozīcija. Nav taču iedomājams, ka Logina teiktu: “Jā, jā, es esmu slikta - es negribu pildīt koncepciju, NA ir taisnība, tāpēc atstāšu amatu.”

Nekāda citāda spiediena uz Loginu nav bijis. Ir bijis tikai sabiedrības izbrīns par viņas dažkārt interesantajiem izpaudumiem - tādiem, ka viņa stiprinās Latvijas valodu vai ka dziesmu un deju svētki esot pārāk patriotiski.

Grūti pateikt, kas būtu bijis labāk - ja kultūras ministra krēsls stāvētu tukšs vai ja tajā sēdētu Logina, bet ko nu vairs tur par viņu - viņa vismaz uz kādu laiku ir vēsture. Nav zināms, kādi viņai ir nākamības plāni, bet nebūtu jābrīnās, ja viņa kļūtu par, piemēram, jaunievēlētā eiroparlamentārieša Mārtiņa Staķa palīdzi vai par ko tamlīdzīgu. Ministres amats ir gan ļoti augsts un nozīmīgs, taču dzīvei Briselē varbūt ir vairāk naudisku un labumisku vilinājumu.

Kas ir Agneses Loginas pēctece Agnese Lāce?

Viņas biogrāfijā lasāms, ka pētniece, sabiedrisko organizāciju darbiniece un politiķe. Bija Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre Loginas laikā. Darbojusies kā pētniece un konsultante dažādās organizācijās, tostarp ANO Bēgļu aģentūrā, Latvijas Universitātē un Sabiedrības integrācijas fondā. No 2016. līdz 2023. gadam strādājusi “Providus”, pētot dažādus ar migrāciju un integrāciju saistītus jautājumus.

Tātad plašākā sabiedrībā nepazīstama persona, nezināma arī aktieriem, koru diriģentiem, mūziķiem, māksliniekiem, kuri ar dziļu interesi tagad skatās, kādus cundurus no jaunās ministres gaidīt.

Bet var jau būt, ka būs labi, ko?

Nra.lv žurnāliste Elita Veidemane gan ir ļoti skeptiska. “Izrādās, Agnese Lāce iepriekš ir strādājusi domnīcā “Providus” kā migrācijas un integrācijas vadošā pētniece. Kas ir “Providus”, to labi zinām: tā ir biedrība, ko 2002. gadā dibinājis “Sorosa fonds Latvija”, un šīs biedrības pamatā ir tā dēvētās atvērtās sabiedrības vērtības, kuras definējis par dažādiem noziegumiem savulaik apsūdzētais Džordžs Soross.

Izskatās, ka tas ir ne tikai “Progresīvo”, bet arī visas koalīcijas “modus vivendi”: salikt atbildīgos amatos ar konkrēto nozari nesaistītus cilvēkus, kuru galvenais uzdevums ir sagraut nozari vai vismaz padarīt to nejēdzīgu. Agnese Logina iesāka ceļu uz šo mērķi, Agnese Lāce to pabeigs: viņa līdz šim ir pozicionējusies kā migrantu, prokremlisko centienu, internacionālisma, iekļaujošās un atvērtās sabiedrības aizstāve, un tam visam ar latviešu kultūru nav itin nekāda sakara,” raksta Veidemane. Lasiet šeit https://nra.lv/neatkariga/komentari/elita-veidemane/460634-no-loginas-begdami-lacei-uzskrejam.htm.

2018. gadā nra.lv rakstīja, ka “Providus” vairākās Latvijas pilsētās organizējis skolotājiem seminārus “Migration Matters”. Tajos skolotāji tika iepazīstināti ar “Providus” sagatavotajām lekcijām un centralizēti kaut kur ārzemēs sagatavotiem videomateriāliem, kuros pozitīvā gaisotnē bija atspoguļota imigrācijas tēma, kas ir ļoti nopietna politiska problēma Eiropā. Šajos semināros aktīva lektore bija arī Lāce. Rakstu lasiet šeit.

Lai iedvestu skolotājos simpātijas pret imigrantiem un imigrāciju, “Providus” lektori semināros skolotājiem atskaņoja nomierinošu mūziku, baroja ar bulciņām, dzirdīja ar kafiju un izmantoja psiholoģiskās ietekmēšanas metodes, lai vedinātu imigrantos saredzēt tikai pozitīvo.

Lācei būs jāuzņemas politiskā atbildība par nozari, taču viņa nav bijusi nekur ievēlēta. Eiropas Parlamenta vēlēšanās viņai bija piektais rezultāts savā sarakstā. Nu nav diez kas celt ministru amatos personas, kas nav izgājušas cauri elektorāta sietam, ar darbiem vai vismaz vārdiem iegūstot ļaužu uzticību. Lācei šis politiskās karjeras posms nav bijis jāpārdzīvo - uzreiz ministre.

Te varētu iesaukties, ka arī, piemēram, pašreizējā ārlietu ministre Baiba Braže nekur nav ievēlēta un “Jaunās vienotības” rindās iestājās vēlāk nekā kļuva par ministri. Taču ar viņu ir cits stāsts - viņai ir bijusi žilbinoša karjera pasaules mērogā, viņa ir bijusi NATO ģenerālsekretāra vietniece, viņai ir kvalitātes zīme kā pieredzējušai ārlietās, kas tagad ir tieši tā joma, kas viņai uzticēta Latvijas valdībā. Bet ar Lāci tik skaisti nav.

Taču neteiksim “hop”, pirms viņa vēl nav pat aptaustījusi krēslu, kurā turpmāk sēdēs. Varbūt viņa kļūs par izcilu kultūras ministri, kuru kori apbērs ar ziediem, aplausiem, gavilēm un sviedīs gaisā, mākslinieki gleznos viņas portretu, dzejnieki un komponisti rakstīs viņai odas.

Žēl tikai, ka jau pats sākums ar Loginas aiziešanu un Lāces atnākšanu ir sanācis mazliet izsmērēts - ne tāds, kas kultūrai piedien, bet drīzāk ne visai korekts un kulturāls.