Pašlaik “Maxima” lielveikalos “Valmieras” sviests 180 gramu paciņā nopērkams par 1,99 eiro (ar “Paldies” kartes atlaidi). “Rimi” lielveikalos “Latgales piena” ražotais sviests 200 gramu paciņās nopērkams par 2,29 eiro (ar “Rimi” kartes atlaidi). Necik daudz neatšķiras lēta, bet gana kvalitatīva sviesta cena arī citos lielveikalu tīklos. Kur panika? Nav panikas. Taču ir sajūta, ka sviesta cena vairs nav vecā – tā aug un aug.
Ir pamanāmi visādi mārketinga triki - mazākas paciņas, nenoapaļotas cenas, lai pircējam šķiet lētāk utt. Ir pamanāma tāda sakarība, ka lielveikalos ir izlikts pārdošanai ar lielu atlaidi kāds viens vai daži sviesta zīmoli, kamēr citi maksā jau stipri dārgāk - virs trim eiro par 180, 200 vai 250 gramu paciņu. Pircējs nevar plaši izvēlēties starp šādu vai tādu sviestu, bet pērk to, kurš lētāks, vai arī to, kuru ļoti iecienījis un tāpēc gatavs samaksāt vairāk.
Sajūta tomēr ir, ka sviests ir kļuvis dārgāks, ja salīdzina ar cenu vasarā, pērn, pirms gadiem. Kā tad īsti ir? Vai šādai sajūtai atbilst arī objektīvi dati?
"Divu nedēļu laikā sviesta cena pieaugusi par 40%, un līdz pavasarim gaidāms tālāks kāpums, lai gan mērenāks," sociālajā vietnē "Facebook" raksta Latvijas tirgotāju asociācijas (LTA) prezidents Henriks Danusēvičs.
Šobrīd ražotāja cena par sviestu sasniegusi 9,71 eiro par kg, tātad ar PVN -11,75 eiro. "Tāpēc pašreizējā sviesta cena veikalā - 16,45 eiro/kg (ar akciju - 14 eiro/kg) ir atbilstoša," uzskata H. Danusēvičs. Viņš atgādina, ka sviesta un arī citu pārtikas produktu cenu svārstības ir periodiskas. 1997. gadā sviests maksāja 2,28 eiro kg, 2016. martā - 7,95, tad augustā pieauga līdz 13,10 pēc tam kritās līdz 10,75 2021. gada septembrī. Danusēvičs pieļauj, ka tirgu nedaudz nomierinās Polijas valdības sviesta rezervju izlaišana tirgū, lai piebremzētu tā cenas kāpumu pēc PVN palielināšanas pārtikai (no 0 uz 5%).
H. Danusēvičs izsaka bažas, ka Polijas papildu sviesta krājumi diezin vai nonāks līdz Latvijai, bet “labākajā gadījumā līdz mūsu dienvidu kaimiņiem”. LTA prezidents ir kritisks par Latvijas valdības nevēlēšanos izmantot ES atļauto samazināto PVN pārtikai un paredz, ka valdībā apspriestais piecenojuma ierobežojums no pašreizējiem 30-40% līdz 10% novedīs pie sviesta izvēles samazināšanas līdz minimumam, vietējo sviesta ražotāju izspiešanas no tirgus un pārējo piena pārtikas produktu cenu kāpuma.
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, sviesta cena gada laikā bija palielinājusies par 14,2%. Tas gan bija šā gada augustā, salīdzinot ar 2023. gada augustu. Kā sviesta cena ir pacēlusies otrajā pusgadā un kopumā visa šā gada garumā, vēl nav sarēķināts.
Vaimanas par sviesta pieaugušo dārdzību atskan no visas Eiropas. Interneta vietne “Euronews” pamanījusi, ka visās 27 Eiropas Savienības dalībvalstīs no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada oktobrim sviesta cena vidēji pieauga par 19 procentiem. Tas ietvēra pieaugumu par 49% Slovākijā un par 40% Vācijā un Čehijā. Vācijā 250 gramu sviesta paciņas tagad parasti maksā no 2,40 līdz četriem eiro atkarībā no zīmola un kvalitātes. Pieaugumu radījis globālais piena deficīts, ko izraisa ražošanas samazināšanās ASV un Jaunzēlandē, kas ir viena no pasaulē lielākajām sviesta eksportētājām, uzskata ekonomists Mariušs Dzivuļskis, PKO “Bank Polski” pārtikas un lauksaimniecības tirgus analītiķis Varšavā.
Sviests Polijā ir tik svarīgs, ka valdība glabā tā krājumus valsts stratēģiskajās rezervēs, tāpat kā valsts gāzes rezerves un kovida vakcīnas. Valdība 17. decembrī paziņoja, ka tā izlaiž tirgū aptuveni 1000 tonnu saldēta sviesta, lai stabilizētu cenas. Mēneša laikā, no novembra sākuma līdz decembra sākumam, Polijā sviesta cena pieauga par 11,4%! Sviesta izmaksas Polijā ir kļuvušas par politisku jautājumu. Tā kā nākamgad paredzētas prezidenta vēlēšanas, premjerministra Donalda Tuska pretinieki mēģina vainot viņu un viņa partiju “Pilsoniskā platforma”. Citi poļi vēlas vainot nacionālās bankas vadītāju, kurš nāk no opozīcijas politiskās nometnes. “Daži patērētāji izlemj, kur iepirkties, pamatojoties uz sviesta cenu, kas ir izraisījis cenu karus starp pārtikas preču ķēdēm, kuras dažos gadījumos iepriekš mākslīgi uzturēja zemas cenas, kaitējot piensaimniekiem,” norāda Polijas Piena kameras direktore Agņeška Mališevska. Viņa uzskata, ka sviesta inflāciju izskaidro iekšzemes, ES un globālas problēmas, un apgalvo, ka galvenais iemesls Polijā ir piena tauku trūkums, jo piensaimnieki slēdz savus uzņēmumus mazās peļņas, vājā tirgus un smaga darba dēļ. A. Mališevska un citi arī min augstākas enerģijas izmaksas no Krievijas kara Ukrainā, kas ietekmē piena ražošanu. Olīveļļu mīlošās tautas mazāk cieš sviesta dēļ, taču šausminās par olīveļļas cenu
Dienvideiropas valstis, kuras daudz vairāk paļaujas uz olīveļļu, no sviesta inflācijas ir mazāk ietekmētas - vai arī tās vienkārši neuzskata to par svarīgu, jo patērē sviestu daudz mazāk. Taču Dienvideiropā ir “olīveļļas krīze”. Spānijas lauksaimnieki apsūdz lielveikalus cenu palielināšanā ražošanas grūtību apstākļos. Olīveļļas cena ir pieaugusi par pusi.
Arī sviestu Dienvideiropā ražo gana daudz. Bet kopš pagājušā gada sviesta cena Itālijā ir pieaugusi vidēji par 44%, liecina piena tirgus analīzes kompānijas “CLAL” dati. Itālija ir septītā lielākā sviesta ražotāja Eiropā. Kruasāns ar margarīnu nav nekāds kruasāns
Sviesta deficīts Francijā 19. gadsimtā izraisīja margarīna izgudrošanu, taču franči joprojām ir vieni no lielākajiem sviesta patērētājiem kontinentā, tostarp cepšanai un mērcēm.
Ir frančiem tādas receptes, kur sviestu nevar aizstāt ne ar ko citu. “Euronews” stāsta, ka Parīzē konditorejas šefpavārs Arno Delmontels, kurš gatavo kruasānus un šokolādi savai konditorejai, saka, ka kopš septembra vien sviesta cena ir pieaugusi par 25%. Daži konkurenti, viņš saka, pievēršas margarīnam, taču šo ideju viņš neierosina kopēt.
"Tas izkropļo to, kas ir kruasāns," sacīja Delmontels. "Kruasānu gatavo ar sviestu!"
Kopš kara uzsākšanas Ukrainā agresīvās kaimiņvalsts Krievijas ekonomika ir mazliet citādā atskaišu sistēmā, jo tās rublis vairs nav brīvi konvertējama valūta. Taču var kaut ko rēķināt laika attiecībās pret iepriekšējiem periodiem.
2024. gada septembrī pēc strauja kāpuma cenas sviestam Krievijā stabilizējās 960-970 rubļu/kg robežās.
Kopš 2024. gada jūnija beigām sviesta cena ir pieaugusi par 200 rubļiem, un gada laikā no 2023. gada jūlija līdz 2024. gada jūlijam pieaugums bija 100%.
Taču no sviesta cenas nav iespējams secināt un paredzēt, ka tāpēc Krievijas ekonomika tūlīt sabruks. Krievijas ekonomika pašlaik hipertrofētā veidā baro militāri rūpniecisko kompleksu un arī barojas no tā. Tas, tāpat kā agrāk padomju laikā, nozīmē vairāk ražošanas dzelžos un mazāk plaša patēriņa precēs. Ja pieņemam, ka nosacīti 100-110 rubļi ir viens dolārs, tad sviests pašlaik maksā aptuveni līdzīgi kā ES un Latvijā. Krievijas vara ir īgna, ka Turcija piegādā Ukrainai ieročus, tomēr ar lielu entuziasmu pērk olīveļļu un sviestu no turkiem, lai iekšzemē nerastos pārmērīgs deficīts.
Kremļa opozicionāri priecājas par sviesta cenas kāpumu un atzīmē, ka sviestu veikalos zog, ka par 49% ir pieaugusi pārdošana sviesta kulšanas ierīcēm mājas apstākļos. Tomēr tā ir mazliet vēlamā uzdošana par jau esošo. Līdz Krievijas ekonomikas sabrukumam būs vēl mazliet jāpagaida, un kā pa sviestu tas laikam nenotiks.
