Režisore Paula Pļavniece iekļuvusi atšķirīgu vērtību sadursmē

© Ēriks BĒRZIŅŠ

Ceturtdien, 23. jūlijā, pulksten 19 pirmizrāde uz Dailes teātra lielās skatuves – režisores Paulas Pļavnieces jauniestudējums «Sidraba šķidrums», kam dots žanra apzīmējums – «Kauja pie kritenes. Komēdija».

Turpinot teātriem neierasto vasaras sezonu, Dailes teātris ar melnā humora, politnekorektuma un ironijas pilnu skatienu aicina pievērsties pandēmijas ēnā piemirstiem, taču ne mazāk būtiskiem jautājumiem.

Seši trīsdesmitgadnieki

Vai Latvijai vajadzētu ratificēt Stambulas konvenciju? Vai konservatīvo vērtību piekritēji aizmirsuši, ka dzīvo 21. gadsimtā? Kā vairojas sliekas? Un visbeidzot - kas kopīgs viendzimuma pāriem un vampīriem? Šos un vēl citus jautājumus risina seši trīsdesmitgadnieki, kurus vieno ģimenes, senas draudzības vai pirmās mīlestības saites, bet šķeļ kardināli pretēji uzskati politikā.

Vienā vasaras naktī, laikā no saulrieta līdz saullēktam minētā kompānija gatavojas kopīgi rīkotām kāzu svinībām, taču nenojauš, ka ilgi gaidītais un priecīgais notikums izvērtīsies nežēlīgā kaujā par labāko iespējamo vērtību sistēmu.

Atbildi uz jautājumu, kā un vai iespējams rast saprašanos laikā, kad sabiedrībā saduras divas polarizētas pasaules, izrādē meklēs aktieri Inita Sondore, Alise Danovska, Mārtiņš Upenieks, Niklāvs Kurpnieks, Andris Bulis, Toms Veličko vai Kaspars Dumburs.

Ēriks BĒRZIŅŠ

«Sidraba šķidrums» Dailes teātrī top sadarbībā ar teātra trupu «Kvadrifrons». Šī ir pirmā abu teātru kopīgi iestudētā izrāde. Scenogrāfijas un kostīmu autori ir Klāvs Mellis un Ance Strazda («Kvadrifrons»), muzikālās partitūras autors - Kārlis Tone («Kvadrifrons»), horeogrāfs - Rūdolfs Gediņš, gaismu mākslinieks - Jānis Sniķers («Kvadrifrons»).

Izrāde būs skatāma arī 26. jūlijā, kā arī 19. un 20. augustā.

Vecuma ierobežojums: 16+ (tiek izmantota necenzēta leksika).

Kopā ar Justīni Kļavu

«Spītējot «Covid-19» krīzei, mēs gribam atrast ceļu pie skatītāja, tāpēc, ievērojot visus nepieciešamos drošības pasākumus, meklējam veidu, kā satikties klātienē,» saka režisore Paula Pļavniece. Jauniestudējums «Sidraba šķidrums» būs viņas debija Dailes teātrī. «Ar dramaturģi Justīni Kļavu esam vairākkārt sadarbojušās jau iepriekš, esam kopīga ceļa gājējas. Un, atsaucoties Dailes teātra jaunās vadības aicinājumam, turpinām šo ceļu iet kopā.»

Te jāatgādina, ka dramaturģe Justīne Kļava un režisore Paula Pļavniece ļoti veiksmīgi ir sadarbojušās jau 2017. gadā, Daugavpils teātrī iestudējot izrādi «Jubileja ’98», kas tika nominēta sešās teātra balvas «Spēlmaņu nakts 2016/2017» kategorijās un saņēma trīs, tostarp «Gada mazās formas izrāde» un «Gada sasniegums oriģināldramaturģijā».

Abas sadarbojušās arī 2018. gadā, kopīgi veidojot mūsu sabiedrības spoguļattēlu uz simtgades sliekšņa - izrādi «Lutišķi. Simtgade.» Daugavpils teātrī, veicot pētījumu par ģimenes kā institūcijas dubulto morāli ekonomiski sarežģītos apstākļos - izrādē «Klubs «Paradise»» «Dirty Deal Teatro».

Savukārt šā gada 26. maijā «Dirty Deal Teatro» aicināja skatītājus tiešsaistes platformā «Zoom» piedzīvot divus jaunradītus viencēlienus - dramaturģes Justīnes Kļavas lugu «Džeks Uzšāvējs» un Klāva Meļļa darbu «Ludzas kadriļa», un tos abus šai pandēmijas laikā iestudēja režisore Paula Pļavniece.

Varētu būt šokējoši

«Tas ir stāsts par trīsdesmitgadnieku paaudzi - par kādreizējiem jaunības dienu draugiem, kuri, vienā vakarā satikušies, pēkšņi saprot, ka viņu uzskati ir absolūti pretēji, un šī atšķirīgo viedokļu cīņa aiziet tik dziļā konfliktā, ka aktuāls kļūst jautājums: kas izrādīsies spēcīgāks - šo jauno cilvēku uzskati vai viņu savstarpējās attiecības? Uz kurieni ved un pie kā noved šāda polarizētu viedokļu cīņa, un kam tad beigu beigās ir taisnība...?» mirkli pirms jauniestudējuma «Sidraba šķidrums» pirmizrādes saka režisore Paula Pļavniece. Viņa turpina: «Tas ir stāsts par liberālu un konservatīvu pasaules redzējumu sadursmi, kas veidojas uz iepriekšējo attiecību fona, un - ko šāda sadursme izdara ar attiecībām. Kādas tās būs turpmāk? Vai vispār būs? Vai šiem diviem krasi pretējiem viedokļiem ir vai nav iespēja sadzīvot, vai tiem ir vai nav jāpieliecas vienam otra virzienā...?»

Taujāta, vai šis stāsts ir arī par viņām pašām - trīsdesmitgadniecēm Paulu un Justīni (viņa savu 30. dzimšanas dienu svinēs 28. septembrī) -, režisore atteic, ka katra izrāde savā ziņā ir par tās veidotājiem. Viņasprāt, tā tam vajadzētu būt. «Protams, lai stāsts būtu piesātinātāks, lugas varoņi ir hiperbolizēti, taču - jā, tas ir par mums. Un skatītājs tajā noteikti ieraudzīs arī sevi.»

Režisore domā, ka sarunas, kas jauniestudējuma varoņu starpā ir spraigas un brīžiem izvēršas arī ļoti skarbas, atpazīstamākas varētu būt tieši trīsdesmitgadnieku paaudzei, un vecāka gadagājuma cilvēkiem tās varētu būt šokējošas. Tas noteikti nav mērķis - šokēt. Vienkārši tēmas, par kādām runā trīsdesmitgadnieki, un veids, kādā viņi runā, ir diezgan skarbi.

«Bet atšķirīgu vērtību sadursme var notikt jebkurā kompānijā, jebkurā vecumā - kad uz vakara otro pusi cilvēki paliek vaļsirdīgāki un drosmīgāki... Un, iespējams, konservatīvo viedokli pat vairāk aizstāv vecāka gadagājuma cilvēki. Tāpēc es negribu teikt, ka izrādes mērķauditorija ir trīsdesmitgadnieki, - jo tas ir stāsts par vērtībām, kas piemīt cilvēkiem, un šo vērtību sadursmi, kas var notikt jebkurā dzīves posmā.»

Droši justies nevar neviens

Režisore Paula Pļavniece atklāj, ka viņai šī luga liek domāt par to vērtību sadursmi, kas vērojama mūsdienu sabiedrībā: vai ir kāds viduspunkts, kurā šīs vērtības satiekas, vai - tās nekad nesatiekas? Vai atšķirīgie viedokļi kādā brīdī var remdēties, saskarties, un - uz kādiem pamatiem tas var notikt?

«Šo viedokļu cīņu var pielīdzināt dažādām tēmām, kas ir aktuālas sabiedrībā - vai tā ir kustība «#BlackLivesMatter», vai praids. Ir ļoti daudzas lietas, kas nemitīgi rezonē, un tur apakšā visu laiku ir vērtību sadursme. Uz kā bāzes tas notiek, kur tam aug kājas, un ko šīs vērtības izdara ar mums kā ar cilvēkiem, kā tās ietekmē mūsu savstarpējās attiecības?...»

Gribētos ticēt, ka «Covid-19» krīze nekādi nav ietekmējusi teātra mākslas mīļotāju attiecības ar teātri, kur tagad, pielāgojoties jaunajiem apstākļiem, vienam no otra jāsēž divu metru atstatumā. «Skaidrs, ka droši justies mēs nevaram neviens un nekur, un skaidrs, ka globālā mērogā dzīve šajā ziņā ir apstājusies. Teikt, ka viss ir labi, nevar. Protams, nē. Bet mēs varam priecāties, ka šim mazajam brīnumiņam, kāds ir mūsu «Sidraba šķidrums», ir iespēja notikt. Dzīvosim - redzēsim, kā situācija attīstīsies,» nosaka Paula Pļavniece, paužot cerību, ka kļūs tikai labāk.

Paula PĻAVNIECE

- Režisore

- Dzimusi 1989. gada 29. jūlijā Rīgā

- Izglītība: Rīgas Valda Zālīša sākumskola; Rīgas 3. vidusskola (2008); Latvijas Universitātē studējusi socioloģiju (2008‒2009); Latvijas Kultūras akadēmija (bakalaura grāds dramatiskā teātra režijā, 2013)

- Skolas laikā spēlējusi Rīgas skolēnu pils teātrī «Zīļuks»

- Iestudējusi izrādes Daugavpils teātrī, «Dirty Deal Teatro», Rēzeknes teātrī «Joriks», Valmieras vasaras teātra festivālā, mūzikas namā «Daile», teātra trupā «Kvadrifrons», Dailes teātrī

- Apbalvojumi: «Spēlmaņu nakts 2016/2017» balva kategorijā «Gada mazās formas izrāde» - par izrādi «Jubileja ’98» Daugavpils teātrī

- Precējusies

Svarīgākais