TOP 5 lasītākie Neatkarīgās raksti

AUTOBUSI IR, PASAŽIERI ARĪ IR, bet viņu skaits un maksātspēja izraisa jautājumus par sabiedriskā transporta nākotni Latvijā. Fotoliecība par Rīgas starptautisko autoostu 2020. gada 1. novembrī, svētdienas vidū. Jāpaskaidro, ka Latvijas iedzīvotāji brīvdienās sabiedrisko transportu izmanto viennozīmīgi mazāk nekā darba dienās © Arnis Kluinis/Neatkarīgā

5.lapa

Latvijai lielākais valsts parāds tās vēsturē

SCANPIX

Finanšu ministrijas paredzētais šā gada budžeta deficīts ar -2,14 miljardiem eiro pārsitīs 2009. gadā uzstādīto budžeta deficīta rekordu -1,8 miljardu dziļumā.

Attiecībā uz parādiem rekordi nav nekas labs. Parādiem ir arī tāda slikta īpašība, ka viens parāds velk sev līdzi nākamos parādus. Pirmkārt, parādu rekordi seko viens otram.

Iepriekšējo reizi Latvija ievēlās budžeta deficīta bedrē 2008. gadā ar deficītu, kas pārsniedza vienu miljardu eiro (pārrēķinu no latiem uz eiro veikusi Centrālā statistikas pārvalde). Pēc tam nāca deficīta bedres rekords 2009. gadā -1,8 miljardu eiro dziļumā. Gandrīz turpat -1,5 miljardu eiro dziļumā nācās palikt arī 2010. gadā un miljardam eiro tuvs deficīts saglabājās arī 2011. gadā. Otrkārt, deficīta bedrē uzkrātie parādi padara izkārpīšanos no parādu bedres praktiski neiespējamu. Laikā no 2012. līdz 2019. gadam Latvija būtu dzīvojusi ar budžeta pārpalikumu, ja tai nebūtu jāmaksā procenti par iepriekšējo gadu budžeta deficītu summā uzkrātajiem parādiem. 2016. gada beigās Valsts kasē konstatētais pārpalikums 39 miljonu eiro apmērā liecināja ne par kādām izmaiņām valstī. Visu rakstu var izlasīt šeit:

Latvijai lielākais valsts parāds tās vēsturē

Svarīgākais