5.lapa
Cik gadu pagājis kopš Padomju Savienības uzbrukuma Somijai 1939. gada 30. novembrī, tik reizes bijis iemesls salīdzināt, ko Somija kara rezultātā zaudēja un ko nosargāja atšķirībā no Latvijas, kas šim pašam ienaidniekam padevās gandrīz bez cīņas.
Šajās dienās kara sākumam pieskaņotais jautājums tiek atkārtots 81. reizi. Dažādos gados atbildes uz vienu un to pašu jautājumu bijušas dažādas, bet nekad ne viennozīmīgas. Tā tas gājis jau kopš 1939. gada novembra. Tajā brīdī Padomju Savienība uzbruka Somijai par to, ka Somija bija atteikusies pati ielaist valstī Padomju jeb Sarkano armiju. Latvijas piekrišana Padomju armijas ienākšanai valstī tika rakstiski apliecināta 1939. gada 5. oktobrī. Protams, protams - ārvalstu karaspēks tika ielaists ne vienkārši tāpat, bet apmaiņā pret tāpat rakstiski noformētu solījumu, ka Padomju Savienības kara bāzu ierīkošana Latvijā nemainīs Latvijas valsts iekārtu. Nevajadzēja pat gadu, lai Padomju Savienība savu solījumu lauztu. Cik 1940. gadā un līdz šai baltai dienai visi kļuvuši gudri, ka neko citu no Padomju Savienības jeb no tās diktatora Staļina (Josifs Džugašvili, 1878-1953) nemaz nevarēja gaidīt, tik ļoti 1939. gada novembrī gribējās un bija iespējams ticēt, ka Latvija no kara un okupācijas briesmām ir izgrozījusies. Visu rakstu var izlasīt šeit:
