5.lapa
“Iedomājieties tiesas sēdi, kad lietas izskatīšana pēc būtības vēl nav uzsākta, bet tiesnesis atnāk un paziņo, ka te jau viss ir skaidrs - tev jāzaudē, bet tev jāuzvar... Ministres rīcība šajā gadījumā nav likumam atbilstoša, un ikvienam ir pamats apšaubīt izmeklēšanas objektivitāti. Tomēr joprojām ceru, ka Valsts policija būs objektīva - par spīti ministres spiedienam,” teic zvērināta advokāte Viktorija Jarkina, komentēdama iekšlietu ministres Marijas Golubevas jaukšanos izmeklēšanā, kas uzsākta pēc advokātes iesnieguma.
Zvērināta advokāte Viktorija Jarkina lūgusi policiju izvērtēt, viņasprāt, iespējamu bērnu pornogrāfijas atainojumu mākslinieka Kristiana Brektes darbos. Šis iesniegums izsaucis sabiedrības viļņošanos, kur viens vilnis atbalsta advokātes nostāju, cits - tieši otrādi, nosoda un pat izsaka draudus dzīvībai. Abi viļņi nāk viens pret otru kā betona mūri.
Viktorija Jarkina savu vēstuli ir adresējusi arī Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijai, tiesībsargam, Latvijas Mākslas akadēmijas rektoram, Kultūras ministrijai, Izglītības un zinātnes ministrijai. Dažas institūcijas ir atbildējušas. Lielākoties formāli.
Šodien intervija ar advokāti Viktoriju Jarkinu.
Kāds bija jūsu motīvs, lai vērstos policijā?
Atcerieties, vasarā bija plašas diskusijas par Kristiana Brektes mākslas darbu uz pamatskolas sienas. Aplūkoju šo Brektes zīmējumu, iegāju viņa “Instagram” profilā, un tas, ko tur ieraudzīju... Mēs nedrīkstam, ilustrējot interviju, publicēt šos viņa darbus. (Viktorija rāda trīs attēlus, uz kuriem redzamas kolāžas - mazas meitenes erotiskās pozās, veicot seksuālas darbības). Vēl ir arī 2012. gada zīmējums ar nosaukumu “Don't Let Your Children in the Forest, Mother” (“Nelaid, māte, bērnus mežā!”). Šis darbs, uz kura attēlota ģindeņmeitenīte un pret viņu vērsts vīrieša dzimumloceklis, pateicoties ažiotāžai, it kā jau esot pārdots.
Ja cilvēks publiski izrāda šādus savus mākslas darbus un pēc tam viņam atļauj zīmēt uz skolas sienas savas fantāzijas, kādu vēstījumu bērniem viņš var nodot? Ja cilvēks publiski pozicionējas ar kaut ko tādu, kur personiski es mākslas vietā redzu bērnu pornogrāfijas elementus ar mazgadīgām meitenēm, man bija svarīgi uz to vērst sabiedrības uzmanību. Man kā mātei un arī kā advokātei. Jo ir ļoti svarīgi nošķirt - kur beidzas māksla un kur sākas bērnu pornogrāfija. Ne no juridiskā, ne no ētiskā aspekta mēs nevaram apgalvot, ka mākslai nav robežu un ka mākslu nedrīkst ierobežot. Māksla - tāpat kā vārda un izpausmes brīvība - nav absolūta. Jo absolūta vērtība ir tikai dzīvība.
Līdz ar to jau no paša sākuma ir pirmsšķietami nepareizs viedoklis, ka nedrīkst ierobežot mākslu. Protams, ierobežojumiem jābūt samērīgiem. Es runāju kā sieviete, kā māte, kā advokāte. Šajos Brektes zīmējumos, ieskaitot minētās kolāžas un zīmējumu ar dzimumlocekli, es nesaskatu tādu mākslas izpausmes brīvību, kas būtu pārāka par ētiskajām normām un par likumu.
Un nebūt nav tā, ka interneta vietnēs “Facebook” un “Instagram” cilvēks var likt iekšā visu, ko vien viņš grib. Pēc kriminālprocesa uzsākšanas Brektes “Instagram” konti ir pārtapuši par „Private”, kas maina to statusu un piekļuvi tiem. Tomēr tas nemaina būtību un vēstījumu sabiedrībai.
Ja mēs tagad atzīsim par mākslu tādus darbus, kuros var saskatīt bērnu pornogrāfijas elementus, tad ko ieraudzīsim nākamajos “mākslas darbos”? Kā mēs varēsim norobežoties no tā, ja uz sienas būs, piemēram, uzzīmēta izvarota maza meitenīte?
Visu interviju var izlasīt šeit:
