Šonedēļ ienācās labs gaidāmais papildinājums plašu kolekcionāru fonotēkām – grupas “Laika suns” jaunākais albums “Imitācija” vinila formātā. Ņemot vērā mūzikas kritiķu ļoti cildinošās atsauksmes, Arņa Račinska brigādei ir visas iespējas par šo darbu tikt pie “zelta mikrofona”, Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) nupat izveidotās “Gammas” vai jebkuras citas balvas, kas tiks pasniegtas par 2024. gada labākajiem albumiem latviešu populārajā mūzikā.
Pilsētas rokgrupas (viņu pašu stilistiskais apzīmējums, turklāt izdevies) “Laika suns” līderis jeb mākslinieciskais vadītājs (arī paša apzīmējums) Arnis Račinskis ir viens no tiem radošās sfēras pārstāvjiem, kuriem laikam izdodas viss, kam vien viņš ķeras klāt. Cerīga bija jau pati pirmā grupa, kurā viņš iesaistījās - vidusskolas laikos Jelgavā izveidotā britpopa blice “Dull Doll”, kurā, cita starpā, spēlēja arī Kārlis Kazāks. Pēc tam - “Mofo Superphone” jeb “Mofo”, arī “Kuba”, “Raadio”, īsu laiku pastāvējusī supergrupa “Zvani”, dažnedažādi projekti un sadarbības, pašam sava “Mute Studija”, kas Arni cēlusi viena no pieprasītākajiem un atzītākajiem producentiem kārtā utt. Gluži kā tāds latviešu Deivs Grols! Protams, tam visam paralēli (bet varbūt pāri?) “Laika suns” - grupa, kurā kopā ar Arni muzicē vēl trīs citi neganti talantīgi cilvēki: basģitārists Kārlis Josts spēlē “The Sound Poets” un “Nesen” sastāvos, iepriekš manīts arī grupā “Momend”; turpat pabijis arī ģitārists Elvijs Pārpucis, kurš mūzikas apritē no visiem trim varbūt dzirdēts mazāk, taču viņš ir veiksmīgs režisors, turklāt varen labi prot sevi pasniegt arī uz skatuves - pērn “laika suņu” koncertā K. K. fon Stricka villas dārzā tieši Elvijs pārsteidza apskatnieku visvairāk; Pēteri Lundi nomainījušais bundzinieks Jānis Burmeisters - postmetālistu “Tesa” ritma pavēlnieks, kura darbībā aiz sitamo instrumentu krāvuma vienmēr var skatīties ar atvērtu muti.
Saprotams, ka šāds kvartets var radīt tikai un vienīgi labas lietas, un pie tādām pieskaitāms arī “Laika suņa” jaunākais studijas lieldarbs “Imitācija”. Negribas riskēt minēt, kurš pēc skaita tas ir 2013. gadā dibinātās grupas oficiālajā diskogrāfijā, taču pilnīgi noteikti tajā ir tādi darbi kā “Nakts karalis” (2013) un “Gaismas lādiņš” (2015), kā arī tā saucamo zudušo ierakstu EP “Tālās gaismas” (2013).
Lielākā daļa no albumā iekļautajām dziesmām radītas grupas radošajās nometnēs jau 2020. gadā, taču, kā privātās sarunās vairākkārt atzinis Račinskis, pamatīgi smagu akmeni viņa darbībai bija uzlikuši pēdējo gadu notikumi pandēmijas un it īpaši kara Ukrainā sakarā - par ko tik nomācošā laikmetā rakstīt, kāpēc rakstīt, kam vispār rakstīt… Ieraksts pamazām slīpēts, līdz beidzot noslīpēts, paralēli tam iepazīstinot klausītājus ar vairākiem jaunajiem skaņdarbiem, no kuriem pa topiem pamatīgi izstaigājies kopdarbs ar Kristīni Pāži dziesmā “Rīts, rīts, rīts, rīts, rīts, rīts”. Tāpat fani atzinīgi uzņēmuši dziesmas “Nav kur iet” un “Atmiņas ūdens” (pēdējo gan laikam vairāk Elvija Pārpuča fantastiskā klipa dēļ).
“Mūsu laiku un vietu piedzīvojam kā ekskursiju, kurai pusceļā pazudis kā gids, tā karte, un nav arī nekādu skaidru norāžu virzienam. Albuma rakstīšana un tā ieraksta process pavisam burtiski kļuva par patvērumu ar skaidru lietu kārtību, un beigās tas ir tāds kā vietas un laikmeta selfijs caur “Laika suns” filtru,” par jauno albumu filozofiski stāsta Arnis. Sociālajos tīklos viņš paudis arī šādas pārdomas: “Divpadsmit dziesmas latviešu valodā, dokumentāli un izdomāti notikumi, intensitāte no zemas līdz pārspīlētai. “Imitācija” ir sajūta par laikmetu, bet pati sajūta ir pavisam īsta. Tieši vakar gāju un domāju - dziesmā nesamelosi. Vai nu ir pa īstam, vai pa gabalu redzams, ka nav.”
Te nu gribētos Arnim mazliet oponēt - noklausoties šo albumu fragmentāri, pa dažām sekundēm no katras dziesmas, tātad garāmejot un pa gabalu, īsti tomēr nav redzams, ir vai nav. Taču mazliet, mazliet iedziļinoties albuma muzikālajā saturā - skaidrs, ka ir! “Piesieties” varētu tikai pie tituldziesmas, kurai vajadzētu ievilkt klausītāju klausīšanās procesā, bet tā kaut kā neuzrunā, kā arī pie tāda fakta, ka albumā ir ļoti maz ir tādu dziesmu, kuras gribētos uzreiz noklausīties otrreiz. Taču tas pat īsti netraucē, jo “Imitācija” ir kā vienots veselums.
Par “Rīts, rīts, rīts, rīts, rīts, rīts” viss skaidrs - šedevrs, kas nekādi neapnīk. Šajā pašā kategorijā vai vismaz tuvu tai ieskaitāmas arī “Nav kur iet” un “Cerība mirst pēdējā” (ar zvaigžņoto Gabriēlu Zvaigznīti fona vokālā un tekstu “cerība mirst pēdējā un tad tu pats” - vai nav skaisti?!), bet no pagaidām mazāk iepazītajiem gabaliem elpa aizraujas no dziesmas “Meža migla”. Ar vokālu šeit piepalīdzējusi “tautumeita” Rancāne, taču nevis Asnāte, bet viņas māsa Aurēlija. Tas priecē dubultā, jo Aurēlija Rancāne ir līdz galam joprojām neatklāts potenciāls, kuru vajadzētu virzīt priekšplānā arī citos projektos un darbos. Vēl - skaista dziesma ir “Klaiņoja brālītis” (lai arī ar rokmūziku tai ir attāls sakars), savukārt “Vientuļa sala” paliks prātā ar gospeļiem, kuros noteicošā loma bijusi “Mute Studijas” eleganti dziedošajai darbiniecei Esterei Tauriņai. Absolūti universāls gabals ir “Dienvidu vējš”, radiostacijām draudzīga dziesma, ko tikpat labi var iedomāties skanam gan elitāros korporatīvajos pasākumos, gan jauniešu burziņos un arī deju vakaros kategorijai “50+”.
Kaut kur tika lasīta atsauksme, ka “kad Račinskis neklaigā internetā, izrādās, ka viņš tīri labi arī dzied” (vai tamlīdzīgi), un viņš nudien ne tikai spēcīgi prot paust savu viedokli sociālajos tīklos, bet arī ļoti labi dzied - ja kāds par to šaubās, var noklausīties dziesmas “Viss pāries” noslēdzošo daļu, kur Arnis pārsteidz ar savu vokālo spēku. Un spēcīgi paust savu viedokli viņš prot ne tikai internetā, bet arī dziesmu tekstos: klausies, klausies un pieķer sevi pie prātojumiem - eu, nu kā tas var būt, ka nav kur iet?! “Sejas nāk un sejas iet / Bet nav kur iet / Uzkavēšos šeit mazliet / Jo man nav kur iet” (no dziesmas “Nav kur iet”) - noklausieties paši un noskaidrojiet, kāpēc Arnim nav kur iet!
“Grupas “Laika suns” mūzika top, iedvesmu smeļoties gan šodienas lielpilsētu ritmos, gan arī ģitārmūzikas zelta laikmetos, kas spilgti apliecinās jaudīgajās un enerģiskajās uzstāšanās reizēs,” tā tiek pieteikta šī komanda. Viena no šādām “jaudīgajām un enerģiskajām uzstāšanās reizēm” būs pavisam drīz - 24. maijā “Palladium”. Šis koncerts tiek solīts kā grupas līdz šim vērienīgākais notikums jeb “augstsprieguma enerģijas pilns vakars pilsētas sirdī, kurā līdzās jaunā albuma dziesmu pirmatskaņojumam izskanēs arī klausītāju iemīļotie hiti “Pavasari”, “Dažas no meitenēm”, “Atceries Rīgu vasaras naktīs”, “Sitīsim logus” un citi.” Jāpiebilst, ka albums vinila formātā ar Jāņa Burmeistera veidoto dizainu būs pirmoreiz pieejams tieši šajā koncertā.
“Manas pateicības visiem ļaudīm no šodienas un pagātnes, kas apzināti vai nejauši ietekmējuši šī ieraksta saturu un tapšanu, visiem laikabiedriem, kas melodijas, tekstus un ierakstus, un līdz ar to latiņu tur augstā līmenī. Idejas iet pāri ikdienai, labas idejas - pāri laikmetam!” tas atkal no Arņa domugraudiem sociālajos tīklos.
