Vai starp mums ir kāds Valsts prezidenta amata cienīgs cilvēks ar iekšēju jaudu, tāds, kura teiktajā sabiedrība grib ieklausīties? Uz šo jautājumu Neatkarīgās diskusiju raidījumā atbild Ivars Kalviņš, Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents.
Lielākajai daļai no mums rīts iesākas ar kafijas tasīti. Tas ir privāts, gandrīz vai intīms ikrīta rituāls. Lai arī pēdējā laikā populāras ir kļuvušas matē tēja un biešu kafija, tomēr klasisko arabikas kafiju izkonkurējusi nav neviena no tām. Kafija mūs pamodina no rītiem, dodot pirmo baudu garšas kārpiņām. Pēc izdzertās tasītes sākas diena.
Gluži kā sarunājuši ar dažu dienu starpību savas novitātes klausītājiem liek galdā Edgars Šubrovskis ar grupu “Juuk” un Māris Šverns ar leģendāro komandu “Baložu pilni pagalmi”. Sajūtas kā atgriežoties 90. gados, kad “underground” pirmsākumi saistījās ar Alīses ielas ūdenstorni un “Tornis Records”, ko personificēja arī abi minētie vīri.
Iespaidīgs fiasko; Latvijas kā pretinieka nenovērtēšana; neizmantotas iespējas; milzīga vilšanās, kas liek ieskatīties spogulī – šādi Zviedrijas mediji raksturo Latvijas hokeja izlases uzvaru pār Zviedrijas izlasi ceturtdaļfinālā Rīgā.
Būtu jādiskutē par tādu neprivatizējamu valsts kapitālsabiedrību daļu kotēšanu biržā kā AS "Latvenergo" un AS "Latvijas valsts meži" (LVM), šādu pārliecību paudis finanšu ministrs Arvils Ašeradens. Ko par šādu ierosinājumu saka Valsts prezidenta amata kanditāts Uldis Pīlēns, viesojoties Neatkarīgās diskusiju raidījumā.
Pašlaik reps uz devītā viļņa ir nokļuvis arī Latvijā – amerikāņu zvaigznes 50 Cent koncerts “Arēnā Rīga” tika izpārdots jau pirmajā stundā, pašmāju straumēšanas servisu repkaraļi uzstājas pārpildītā koncertzālē “Palladium”, ik uz stūra parādās pa jaunai hiphopa zvaigznei utt., u.t.jpr. Šajā verbāli skarbajā žanrā ir arī meitenes – vismaz četras noteikti.
Karaļa Čārlza III kronēšanas ilguma cienīgā četru stundu procedūrā jeb tiešraidē no Liverpūles svētdien ap diviem pēc mūsu laikā noskaidrojās Eirovīzijas dziesmu konkursa uzvarētājs – par to jau otro reizi kļuva Zviedrijas pārstāve Lorēna. Latvijai beigu rezultāts nemaz tik bēdīgs nav: izrādās, ka līdz finālam pietrūcis nieka trīs punktiņu.
Staigājot pa Aspazijas bulvāri, grūti pat iedomāties, kas reizēm mēdz darīties lepno ēku dzīvokļos. Tur rodas un sabrūk cerības. Tur cilvēki, lai taupītu dīvāna atsperes, mēdz gulēt vannās, ieklājot matraci. Tālāk patiess stāsts – varoņu vārdi mainīti.
Šo sestdien, 13. maijā, no pulksten 22 līdz agrai rīta stundai neskaitāmi mūzikas un izklaides cienītāji būs pielipuši Latvijas Televīzijai (LTV), lai tiešraidē skatītos Eirovīzijas fināla notikumus no “M & S Bank” arēnas Liverpūlē. Fināls jau sesto reizi pēc kārtas norisināsies bez Latvijas līdzdalības, lai gan it kā nekas liels mūsu grupai “Sudden Lights” nebija jāpaveic – 15 dalībnieku konkurencē jātiek desmitniekā. Nesanāca.
Jau šīs nedēļas nogalē sāksies Osokina Brīvības festivāls Ukrainai, kas līdz pat jūnija vidum koncertos pulcēs neskaitāmus māksliniekus. “Ikviena iegādātā biļete uz festivāla pasākumiem ir ziedojums Ukrainai, tādēļ ļoti ceru, ka tie kļūs par satikšanās vietu visiem, kuri deg par brīvību un Ukrainas uzvaru pār asiņaino agresoru!” uzsver festivāla idejas autors un īstenotājs, pianists Andrejs Osokins.
Viņi bija 138 – Latvijas Republikas Augstākās Padomes deputāti, kuri 1990. gada 4. maijā nobalsoja par Neatkarības deklarāciju. Daudzu vairs nav kopā ar mums: viņi no Viņsaules vērtē mūsu drosmi un mazdūšību, mūsu kļūdas un uzvaras. Bet viņi visi kopā toreiz pietuvināja Latviju neatkarībai. Kas no tā visa mums ir sanācis – tas pavisam cits stāsts, ne vienmēr ar laimīgiem apakšvirsrakstiem.
Respektējot UNESCO Ģenerālās konferences ieteikumu, ANO Ģenerālā asambleja 1993. gada decembrī kā atgādinājumu valdībām par nepieciešamību ievērot apņemšanos nodrošināt preses brīvību izsludināja 3. maiju par Pasaules preses brīvības dienu.
Savu žurnālista darbu “Neatkarīgajā” savienoju ar dziedāšanu korī. Dziedāšana ir mans hobijs jau aptuveni sešus gadus. Dziedu parastā Latvijas lauku korī. Mana kora dziedāšanas pieredze nav liela, bet, tā kā piedalījos pagājušajos dziesmu svētkos, tad ir ar ko salīdzināt. Dziesmu svētki – tās lielākoties ir emocijas un sajūtas, kuras nav viegli uzlikt uz papīra (datora ekrāna), bet ir atsevišķi fakti un pārdomas, ar kuriem varu padalīties arī ar mūsu lasītājiem.
“Latvijā cenzūra ir aizliegta, bet es, protams, esmu saņēmis mājienus par to, kā man labāk runāt, vai kurus darbus kurā vietā izstādīt vai – neizstādīt. Vairāki no šiem darbiem būs arī šajā izstādē,” saka tēlnieks Egons Peršēvics.
Katra gada pēdējā aprīļa svētdienā pasaulē atzīmē Veterinārijas dienu. Visi, kam mājās ir četrkājainais draugs, zina, cik svarīgs ir uzticams un zinošs veterinārs. Diemžēl arī mūsu mājdzīvnieki slimo, gūst traumas. Arī viņiem jebkurā brīdī varbūt nepieciešama medicīniskā palīdzība. Svarīgi ir spēt izvērtēt savu atbilstību – vai es kā potenciālais saimnieks varu uzturēt, pielāgoties un nodrošināt ar visu nepieciešamo savu mājdzīvnieku.
Šo sestdien, 29. aprīlī, grupa “Sudden Lights” izlido uz Lielbritāniju, kur ar dziesmu “Aijā” pārstāvēs Latviju 67. starptautiskajā Eirovīzijas dziesmu konkursā. Lai gan tā galvenās norises gaidāmas tikai maija otrajā nedēļā, mūziķiem karstākais laiks sācies jau krietni pirms tikšanas uz Liverpūles skatuves.
Šis ir patiess stāsts bez izdomājumiem, kuru man uzticēja Straupes slimnīcas bijušais galvenais ārsts, nu jau nelaiķis. Stāsts par uzliesmojušu, bet tā arī izplaukt un īstenoties nepaguvušu mīlestību.
Latvijā cilvēki joprojām mīl labu rokmūziku – to apliecina šobrīd joprojām notiekošas koncerttūres. Īpaši sirsnīga ir atkaldzirdēšanās ar pirms vairāk nekā gada aizsaulē aizgājušā “Opus pro” vokālista Alex dziesmām, ko koncertos piedāvā viņa meita Aija Andrejeva ar tēva (un arī saviem) draugiem.
Izskatās, ka pirmo reizi Latvijā starptautiska mūzikas albuma izdošana atzīmēta ar vērienu. Kinoteātrī “Forum Cinemas” ekskluzīvā seansā atskaņota grupas “Metallica” jaunā albuma “72 Seasons” muzikālā filma “Metallica: 72 Seasons – Global Premiere”, un tas notika dienu pirms (!) šī darba nākšanas klajā.
“Katrs no mums kaut kādā veidā var palīdzēt Ukrainai. Mēs no savas puses vēlamies parādīt īstus, patiesus stāstus, kas arī nākotnē paliks arhīvos kā liecība par šo laiku,” saka kino režisors un producents Andrejs Ēķis.
