Lasāmgabali

Nedēļas sākumā notika vērienīga gatavošanās svinībām: tika izritināts sarkanais paklājs, gatavībā bija pūtēju orķestris “Rīga” un Latvijas Nacionālās operas un baleta kolektīvs, Mārtiņš Rītiņš cepa un šmorēja, tika ielūgti augsti ārvalstu viesi, prominences un influenceri, lai tiešsaistē piedalītos Latvijai ļoti vēsturiskā notikuma atzīmēšanā – 2. martā apritēja tieši gads kopš pirmā saslimšanas ar Covid-19 gadījuma apstiprināšanas Latvijā.

Šīs nedēļas laikā lasītākie Neatkarīgās raksti – intervijas, komentāri, izpētes raksti un lasāmgabali par visdažādākajām tēmām.

«Mēs sākām strādāt augusta vidū, slodze ir milzīga, un nogurums ir sakrājies. Bet tas ir patīkams nogurums, jo tas, ko redzu, mani apmierina. Protams, redzu arī savas kļūdas, ko varētu darīt labāk un savādāk, bet tas ir pieredzes un laika jautājums. Ar kaut ko ir jāsāk, un kāpēc ne ar astoņdesmit sēriju seriālu?» saka aktieris un režisors Māris Bezmers.

Lai gan valdība vēl nebija oficiāli lēmusi pat par mazo veikalu pavēršanu, par to atvēršanu nemaz nerunājot, viedais Kariņpaps jau zināja, ka tas slikti beigsies. “Ja mēs tagad veram pakāpeniski visu vaļā, kā valdības vairākums grib, ir ļoti droša varbūtība, ka valdība atkal būs spiesta vērt visu ciet, jo Covid-19 izplatība palielināsies, un mums iestāsies trešais, ceturtais un piektais vilnis, bet devītais vilnis vispār visu aizslaucīs prom,” LTV “Rīta Pornorāmas” Abumeri Lindai prognozēja Kariņpaps.

Mākslinieks Aivars Vilipsons 2017. gadā nopirka dzīvokli Rīgā, Zirņu ielā. Kā televīzijas Rīga TV24 raidījumā «Nacionālo interešu klubs» stāstīja Vilipsona sieva Indra, pirms dzīvokļa iegādes visa iespējamā informācija tika pārbaudīta, nekur neparādījās brīdinājumi, ka ar šo īpašumu saistītos kaut kas krimināls. Arī Zemesgrāmatā ne. Taču 2019. gadā ar īpašnieku sazinājās policija – atsūtīja vēstuli, kurā bija rakstīts, ka dzīvoklis ir arestēts kādas izmeklēšanas gaitā.

SIA “Daiļrade koks” ir trešais lielākais mēbeļu ražošanas uzņēmums valstī, kurš sekmīgi darbojas eksporta tirgos un ik gadu kāpina apgrozījumu. Salīdzinājumam: 2014. gadā uzņēmuma kopējais apgrozījums bija 19,6 miljoni eiro, tai skaitā eksports 11 miljonu apmērā, bet 2020. gads noslēdzies ar vairāk nekā 25 miljonu eiro apgrozījumu, tai skaitā vairāk nekā 20 miljonus veido eksports.

Šīs nedēļas laikā lasītākie Neatkarīgās raksti – intervijas, komentāri, izpētes raksti un lasāmgabali par visdažādākajām tēmām.

Bībeles pantu citēšana tikpat labi kalpo homoseksuālisma izskaidrošanai un popularizēšanai kā noliegšanai vai aizliegšanai.

Vakcinācijas projektu birojs vakar Twitter kontā ievietoja vakcinācijas kabinetu karti. Tajā atrodama informācija par 571 vietām (ārstniecības iestādēm un ģimenes ārstu praksēm) Latvijā, kurās iespējams veikt vakcināciju pret Covid-19.

Vērts redzēt, dzirdēt, izlasīt: Lūriņa un viņas Maestro, Ezera un Pecoli, «Meitenes» un «100 stipri stāsti».

Nedēļas nogali latvju bāleliņi varēja pavadīt vienos priekos. Klāt bija tā diena, kurā visu televīziju visu kanālu visās paketēs un ieliktnīšos tika demonstrēta kinolente, kurā, skatoties atpakaļgaitā, mistisks spoku kuģis ceļas no okeāna dzelmes, sabada aisbergu un izglābj tūkstošiem cilvēku, kurus aizved uz Harlanda un Volfa kuģu būvētavu Belfāstā.

«Lorenss nevienu nebija nogalinājis, cietumā viņš nonāca dēļ dažiem finansiāliem darījumiem. Un man patīk, ka viņā ir goda kodekss – lai kādos apstākļos viņš būtu uzaudzis, par savējiem Lorenss kritīs un celsies, un savējos viņš nekad nenodos. Un tas ir brīnišķīgi,» saka Latvijas Nacionālā teātra aktieris Gundars Grasbergs.

«… es uzdrīkstēšos nenobīties» – šo dzejnieka Ojāra Vācieša krājumā «Si minors» reiz rakstīto rindu sarunas nobeigumā citēja kādreizējā labklājības ministre, tagad  Valsts sociālās aprūpes centra «Zemgale» filiāles «Jelgava» vadītāja Iveta Purne.

Beidzot klāt bija tā diena, kad veikalos tika paplašināta preču pieejamība klātienē. Latvju bāleliņi ņēma atvaļinājumus, papildatvaļinājumus, darba nespējas lapas un gāja dekrētā, atvadījās no radiem, draugiem un paziņām, uzrakstīja testamentu un nekrologu, lai dotos bīstamajā un briesmām pārpilnajā ceļā nopirkt tīras apakšbikses un jaunu pagarinātāju, stādus, dēstus, sīpolus un gumus, substrātus, mēslošanas līdzekļus un kaļķošanas materiālus, kā arī līdzekļus dezinsekcijai, deratizācijai un defekācijai.

Inga Utena-Logina, kuru daudzi joprojām atceras kā Vislatvijas «Spieta» krustmāti, šā gada sākumā ir pielikusi punktu savam piecu gadu radošajam darbam – e-grāmatai «Katram sava grāmata galvā». Tās ir četras grāmatas vienā, 870 lapas, pilnas ar dzīvi – tik apjomīgs ir viņas pētījums par laiku, kurā dzīvojam, par vēsturi, kas veidojas šodien. Ikvienu, kurš jau sācis šo e-grāmatu lasīt, tā pārsteidz ar ideju, formu un saturu. Jo ir absolūti neparedzama un dzirkstoša kā šampanietis.

Šīs nedēļas laikā lasītākie Neatkarīgās raksti – intervijas, komentāri, izpētes raksti un lasāmgabali par visdažādākajām tēmām.

Turpinot stāstus par ievērojamiem cilvēkiem, kuru dzīve tā ai citādi bijusi saistīta ar Rīgu, būtu grēks nepieminēt izcilo vācu komponistu Rihardu Vāgneru (1813-1883). Viņš Latvijas galvaspilsētā pavadīja divus gadus, no 1837. līdz 1839. gadam pildot Rīgas Pilsētas teātra pirmā kapelmeistara pienākumus un sākot rakstīt operu «Rienci». Savā biogrāfijā Vāgners Rīgu pieminējis ar siltiem vārdiem, savukārt rīdziniekiem vienmēr Rīgu paticis dēvēt par Vāgnera pilsētu. Rīgā ir dažas vietas, kur joprojām iemūžināta dižā komponista piemiņa.

Vērts redzēt, dzirdēt, izlasīt: Kairiša un Meiers, Vanadziņš un Apeinis, Butāns un Teterovskis.

Lai gan sabiedriskā transporta pieturvietās un rindās pie lielveikalu ārdurvīm jau saldē februāris, joprojām notiek 2020. gada labākās, vērtīgākās, atskaņotākās, klausītākās utt. dziesmas noskaidrošana. Pēdējos gados savus objektīvos datus šajos skaidrojumos ievieš arī digitālā vide, tāpēc noskaidrot kādu vienu “Gada hitu” kļūst aizvien grūtāk.

Laikazīmju vērotājs Vilis Bukšs teic, ka šogad pavasaris nesteigsies, toties vasara būs jauka. Kā viņš to zina? Izrādās, ka paskatoties uz lāstekām.

Pēdējo trīs gadu laikā pētnieki atklājuši 42 iepriekš nezināmus pilskalnus, kas ir daudz vairāk, nekā pētniekiem to izdevās izdarīt laikā no Otrā pasaules kara līdz mūsdienām. Jaunatklājumu skaits, visticamāk, vēl pieaugs, jo teju ik nedēļu no senvēstures entuziastiem pienāk ziņas par iespējamiem, līdz šim nezināmiem pilskalniem Latvijā, kas lāzerskenēšanas zemes reljefa kartēs parādās kā seniem nocietinājumiem līdzīgi zemes virsmas pārveidojumi.

Modernas dāmas no saviem iemīļotajiem gaida mūsdienīgas dāvanas! Īpaši 14. februārī, un šie romantiskie svētki tūlīt būs klāt.