Lasāmgabali

Covid-19 atnācis kā saukts, lai Latvijas varas iestādēm būtu ērtāk ne vien ratificēt, bet tūlīt pat sākt pildīt Stambulas konvenciju.

Vērts redzēt, dzirdēt, izlasīt: Piņķis un Gāga, Pāvuls, Franks un Okonovs, Rainis un Aspazija.

«Es guļu kā kaķis – no rīta līdz vakaram un no vakara līdz rītam. Nu labi, tik traki varbūt nav, bet apmēram tā. Jo motivācija rakstīt mūziku ir nulle,» atzīst tautā mīlētais komponists Mārtiņš Brauns.

Šī nedēļa pagāja Maestro jubilejas zīmē, ienesot šajos drūmajos kovidlaikos vismaz kādu devu svinību prieka – par gaišumu burtiskā nozīmē parūpējās ziema.

Šīs nedēļas laikā lasītākie Neatkarīgās raksti – intervijas, komentāri, izpētes raksti un lasāmgabali par visdažādākajām tēmām.

«Es esmu viena no tiem, kas par pandēmijas izraisīto situāciju nesūdzas, bet mēģina tajā saskatīt pozitīvo. Es šai laikā esmu piedzīvojusi daudz jauna un arī darījusi to, ko līdz šim nebiju darījusi,» saka Dailes teātra aktrise Anete Krasovska.

Kopš Latvijas Republikas 100 gadu jubilejas pagājušie pāris gadi ir piepildīti ar liecībām par latviešu gatavību piedalīties rietumeiropiešu kolektīvajā pašnāvībā, it kā lai izglābtu cilvēci no bojāejas, kas draud pasaules pārapdzīvotības dēļ.

Iesākuši nedēļu ar Ilzītes, Kura Nekad Neguļ Savā Dzimšanas Dienā, jeb Līgatnes dabas taku lācenes Ilzītes 20 gadu jubilejas svinībām un Ojāra, Ar Kuru Visi Grib Uztaisīt Selfiju Un Ielikt To Feisbūkā, jeb Raimonda Paula 85 gadu jubilejas svinībām, latvju bāleliņi cerēja, ka arī turpmākā nedēļa noritēs tikpat jauki, taču cerības bija veltas.

Vērts redzēt, dzirdēt, izlasīt: Pauls un Briežkalns, Brauns un Matvejevs, Grāvelis un Kučinska, Harmss un Deigelis.

Piespiedu mājsēde, attālinātas mācības un darbs no mājām šogad vairāk nekā iepriekšējos gados rada vēlmi aktīvi baudīt ziemas priekus. Tā kā populārākās kalnu slēpošanas un snovošanas trases nemaz nevar vienlaikus uzņemt visus slēpotājgribētājus, šajās vietās apmeklētāju plūsmu regulē elektroniskas rindas. Uz distanču slēpošanu gan pagaidām rindā nav jāgaida.

„Nav jau par ko runāt, Elit. Šis ir tukšs laiks,” atgaiņājas Maestro Raimonds Pauls. Bet pašam rokas pilnas ar skaņām, melodijām un rītdienu. Un, patiesību sakot, viņš varētu arī neteikt ne vārda: viņš varētu tikai klusēt, jo „runātu” viņa acis, mīmika, rokas... Tomēr mēs vienmēr runājam: gan tad, kad Maestro piezvana, lai izstāstītu kādu politiski muzikālu (vai otrādi) joku, gan tad, kad tiekamies. Un ikviens laiks, izrādās, ir pilns ar pārdomām. Jo tukšs tas ir tikai tad, ja cilvēks pats ir tukšs. Raimonda Paula gadījumā par tukšumu runāt būtu nepiedienīgi. Šodien Raimondam Paulam jubileja – 85 gadi. No sirds apsveicam, Maestro!

Dabai visdraudzīgāko laikrakstu ‒ “Neatkarīgā Rīta Avīze”, kas iznāk digitālā formā, iespējams abonēt bez maksas. Kopš abonēšanas sākuma – pagājušā gada decembra – esam saņēmuši vairākus jautājumus no lasītājiem, jo šāda iespēja ir jaunums Latvijas tirgū. Esam apkopojuši biežāk uzdotos jautājumus un mūsu sniegtās atbildes.

Nevajadzēja būt ne Eiženam Finkam, ne Anatolijam Kašpirovskim, pat ne Zilākalna Martai, lai prognozētu, ka 2020. gads un tam līdzi nestās riebeklības nebeigsies līdz ar gadumijas šampanieša paukšķiem, svētku tostiem, uguņošanu un pārbiedēto suņu meklēšanu – tās turpināsies arī 2021. gadā.

Neskatoties uz Covid-19 pandēmiju, joprojām ir pieprasījums pēc ceļošanas – vieniem tā ir darba diktēta nepieciešamība, citi noilgojušies pēc atpūtas svešās zemēs. Taču jārēķinās, ka vismaz tuvākajā laikā gan biznesa, gan tūrisma braucieni nebūs tik bezrūpīgi kā pirms pandēmijas.

Šīs nedēļas laikā lasītākie Neatkarīgās raksti – intervijas, komentāri, izpētes raksti un lasāmgabali par visdažādākajām tēmām.

Kad latvju bāleliņi pēc četrām svētku brīvdienām ilgu un grūtu pārdomu rezultātā noskaidroja savu atrašanās vietu, likvidēja pēdējos rasola un boržomu krājumus, noplēsa trīs kalendāra lapiņas 2021. gada kalendārā un uzzināja, ka Latvija atšķirībā no Lielbritānijas un Zanzibāras joprojām atrodas Eiropas Savienības sastāvā, viņi ķērās pie pārējo jaunumu izpētes.

Vērts redzēt, dzirdēt, izbaudīt: Pauls un Kļava, Ašmanis un Tīna, «Bille» un «Cīrulīši»

«Būdams optimists, es netaisos padoties un noslīkt bezcerībā. Turamies, cīnāmies! Lai mums visiem šis gads ir labvēlīgs! Galvenais, lai veselība, pēc tam viss pārējais. Uz drīzu tikšanos Latvijā vai Čikāgā!» sūtot mīļus un saulainus sveicienus tautiešiem Latvijā, saka mūziķis, leģendārās grupas «Čikāgas piecīši» solists Armands Birkens. Viņu šodien suminām dzimšanas dienā!

Divi pirmie gadi pēc Latvijas Republikas lielās jubilejas ir devuši atbildi uz jautājumu, vai latviešu tauta un valsts pastāvēs vēl nākamos 100 gadus. Nē, latviešiem vēl atlicis laiks starp 14 līdz 40 gadiem – labi ja divām, bet varbūt jau mazāk nekā vienai paaudzei.

«2020. gads mums iemācīja neko uz priekšu neplānot, bet tas nenozīmē, ka mēs nedrīkstam sevi teleportēt uz sapņu spārniem un iztēloties iespējas, kas šogad nāks un kā tās tiks izmantotas. Pasapņot, nekam nepiešķirot konkrētību, mums taču nav aizliegts,» saka pazīstamā psihoterapeite Aina Poiša.

Kopš pagājušā gada maija pirmās nedēļas, tas ir brīža, kad Neatkarīgā sāka iznākt digitālā formā, Neatkarīgās lasītāju skaits ir trīskāršojies. Šobrīd rakstu kopējais skatījumu skaits pārsniedz 7 miljonus. Šie ir raksti, kas pagājušajā gadā ir izraisījuši vislielāko lasītāju interesi.

Gadumiju latvju bāleliņi sagaidīja ar uztraukumu un pat baiļu trīsām sirdī – pastāvēja pamatotas bažas, ka svētku uzrunu tautai sadomās teikt nevis no Ziemassvētkiem uzkavēties piekritušais Grinčs, bet Kariņpaps un - lai dieviņš un aizejošā kovidžurka nogrābstās - arī prezidentīgais Levits.