Neatkarīgā iesaka: Mārupes novada pārsteidzošākās vietas

© Publicitātes foto

3.lapa

Arī Mārupē ir muiža ‒ Švarcekmuiža

Publicitātes foto

Mārupes novada vecākā ēka celta 1826. gadā kā muižnieka Švarca Pierīgas vasaras mītne un tikusi izmantota medību un atpūtas mērķiem. Švarcekmuiža jeb Švarcenieku muiža ir vienīgā ēka Mārupes novada teritorijā, kam pēc pašvaldības iniciatīvas 2016. gadā piešķirts vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļa statuss. Tā ir vienstāva koka konstrukcijas celtne ar stāvu divslīpju jumtu, kura gali daļēji nošļaupti. Abās gala fasādēs ir piebūves - ceļa pusē vēsturiska, otrā galā šķūnis. Galvenās fasādes centrā atrodas lievenis ar divslīpju jumtu un galvenā ieeja. Saglabātas vēsturiskās detaļas - stūru rusti, slēģi, daļa logu, logailu apmales, durvju vērtnes.

Turpinājumu lasi nākamajā lapā

Novados

1625. gada 18. martā Kurzemes hercogs Frīdrihs Ketlers, atrodoties Grobiņas pilī, dāvāja Liepājai pilsētas tiesības un 20. martā tās robežu apstiprināšanas aktu. Atšķirībā no dažām citām senākām Latvijas pilsētām, par kuru dibināšanas gadu tiek uzskatīts pirmais to pieminējums rakstītos avotos, Liepāja savu dzimšanas dienu atzīmē juridiski pareizi – tad, kad pilsētai tika piešķirtas pilsētas tiesības, kas viduslaikos bija ļoti nozīmīgs akts, jo dzimtbūšanas apstākļos būtiski mainīja apdzīvotās vietas juridiski politisko statusu.

Svarīgākais