Tukums paplašinātā novada ietvaros meklē kompromisus

REFORMA. Administratīvi teritoriālo reformu ne viens vien sauc par piespiedu laulībām. Tukuma pašvaldības izpilddirektore Inese Valtere atzīst, ka kompromisus, lai neciestu lielā novada iedzīvotāji, atrast nebūs viegli, bet ir iespējams © Publicitātes foto

Šis pašvaldībām ir lielu pārmaiņu gads, jo strauji tuvojas vēlēšanas, kurās pirmo reizi tiks vēlēti deputāti jaunizveidoto novadu robežās. Vēl pirms vēlēšanām pašvaldībām jāveic sagatavošanās darbi, lai uzreiz pēc ievēlēšanas jaunie deputāti un pašvaldību kapitālsabiedrības varētu sākt pilnvērtīgu darbu.

Intervija ar Tukuma novada domes izpilddirektori Inesi Valteri.

Kāda ir šodienas aktualitāte, gatavojoties pašvaldību vēlēšanām?

Vēlēšanas strauji tuvojas, un pašvaldībām jāveic vairāki priekšdarbi. Kopā ar Engures, Jaunpils un Kandavas pašvaldību strādājam pie struktūras izveides - nākam kopā darba grupās un pēc labākās sirdsapziņas strādājam, lai no pirmā jūlija apvienotā novada iedzīvotāji saņemtu visus nepieciešamos pašvaldības pakalpojumus. Dzīve nedrīkst apstāties tikai tāpēc, ka ir notikusi administratīvi teritoriālā reforma.

Kā Engures, Kandavas un Jaunpils pašvaldība uzņem faktu, ka zaudē savu neatkarību un tagad nāksies strādāt vienotā komandā Tukuma novada ietvarā?

Protams, neviens nav priecīgs par šīm „piespiedu laulībām”, taču likums ir pieņemts, un mums tas ir jāpilda. Darba grupās iesaistās visu četru novadu speciālisti, lai nevienā no esošajiem novadiem neciestu iedzīvotāji. Gan Tukuma, gan Engures, gan Jaunpils un Kandavas pašvaldības speciālisti, izpilddirektori, pašreizēji deputāti un vadītāji ir ieinteresēti, lai pašvaldības pakalpojumi iedzīvotājiem tiktu nodrošināti nepārtraukti, tiktu saglabāta to pieejamība, paaugstināta to kvalitāte.

Raksturīgi, ka katrai pašvaldībai ir savi saistošie noteikumi, kuri paredz atšķirīgu pakalpojumu un pabalstu klāstu, tostarp sociālajā jomā. Kā nodrošināt, lai iedzīvotājiem līdzšinējais dzīves līmenis nepasliktinātos?

Šobrīd neviens nevar apgalvot, ka kādā no novadiem iedzīvotāji nezaudēs kādu priekšrocību vai iespēju, jo pašvaldību saistošajos noteikumos paredzētie gan sociālā atbalsta, gan citi atbalsta mehānismi ir atšķirīgi. Tādēļ arī šobrīd tiekas visu jomu speciālisti un meklē labāko risinājumu, kas faktiski ir kompromisa variants, jo lielā novada ietvarā īstenot visu pašvaldību esošos saistošo noteikumu punktus būtu praktiski neiespējami. Tādēļ ne vēlāk kā līdz 2022. gada 1. jūnijam ir paredzēts pārejas periods, kura laikā ir jāizveido vienoti saistošie dokumenti visai novada teritorijai. Izšķirties, ko iekļaut un ko neiekļaut saistošajos noteikumos, vajadzēs jaunajam deputātu korpusam. Protams, visi centieni tiks vērsti uz to, lai situāciju iedzīvotājiem nepasliktinātu, taču jāņem vērā, ka pašvaldības finanšu resursi ir ierobežoti, visas labās lietas, kas ir spēkā šobrīd esošajos normatīvos, ielikt jaunajos, iespējams, nevarēs.

Šogad ir ne tikai vēlēšanas, bet uz pašvaldību budžetiem lielu iespaidu atstāj arī samazinātā IIN procentuālā daļa, ko saņem pašvaldība, turklāt ir pieauguši obligātie maksājumi, tai skaitā minimālā alga un garantētā minimālā ienākuma pabalsts, kas kopumā nozīmē būtisku izdevumu palielinājumu.

Sabiedrībā viļņošanos rada arī potenciālā iespēja koriģēt skolu tīklu. Ko rāda šī brīža sarunas: vai skolu tīkls paliks esošajā formā un saturā?

No šā gada 1. jūlija līdz ar administratīvi teritoriālo reformu nekas nemainās - skolu tīkls paliek iepriekšējais. Ja nākotnē būs nepieciešams veikt kādas izmaiņas, tad par to tiks runāts un diskutēts, bet šobrīd izmaiņas netiek plānotas.

Tukums vienmēr ir bijusi ekonomiski aktīva pilsēta, kas piesaista darbaspēku, bet tam ir blakusefekts - trūkst vietu bērnudārzos un dzīvojamā fonda. Kas plānots, lai situācija uzlabotos?

Jā, bērnudārzos vietu trūkums vērojams jau daudzus gadus, tāpēc pašvaldība realizē arī aukļu pakalpojumu programmu. Kā lielu panākumu varu pieminēt PII „Pasaciņa” atjaunošanu un jauna moduļu tipa piebūves celtniecību, kas tika pabeigta 2020. gadā, kurā papildus izvietotas trīs grupas ar 60 vietām. Protams, tas pilnībā neatrisina situāciju, un rinda vēl arvien pastāv. Esam saņēmuši akceptu projekta realizācijai arī par PII „Vālodzīte” rekonstrukciju, šobrīd notiek aktīvs darbs pie būvprojekta izstrādes.

Attiecībā uz mājokļu pieejamību jums ir pilnīga taisnība - dzīvokļu trūkst. Pašvaldība iespēju robežās cenšas uzturēt kārtībā tās rīcībā esošo dzīvojamo fondu gan pilsētā, gan pagastos, bet jaunu mājokļu būvniecība... Privātais attīstītājs ir realizējis vienu projektu - cik zināms, tad visi dzīvokļi ir pārdoti. Piebildīšu, ka pašvaldībai nav brīvu finansiālu resursu, ko varētu ieguldīt pašvaldības dzīvojamā fonda attīstībā jeb būvniecībā. Turklāt, tā kā Tukums ir iekļauts Rīgas plānošanas reģionā, nevaram pretendēt uz valsts atbalsta finansējumu mājokļu būvniecībai. Mājokļu jautājums Tukumā tiešām ir ļoti sāpīgs.

Ar ko jūs saistāt Tukuma īpašo pievilcību?

Tam ir vairāki iemesli. Viens no tiem ir Rīgas tuvums un ērtā dzelzceļa un autotransporta satiksme ar galvaspilsētu. Tāpat šeit ir izveidojušās ļoti labas uzņēmējdarbības tradīcijas, turklāt ražošanas nozarē, kas nodarbina lielu skaitu cilvēku. Kā lielākās nozares var minēt mežizstrādi, metālapstrādi, darba apģērbu ražošanu, piena pārstrādi. Piemēram, visiem zināmais „Tukuma piens” ir viens no lielākajiem darbadevējiem. Nevajag aizmirst arī devīzi: uz Tukumu pēc smukuma, kas veicina tūrisma industrijas attīstību - kur ir tūristi, tur ir nepieciešami dažādi pakalpojumi - tas paver durvis mūsu uzņēmējiem uzsākt vai attīstīt biznesu. Kopumā var teikt, ka šeit ir patīkama aura.

Publicitātes foto

Vai pašvaldība ir iesaistījusies ES atbalstītajā programmā par uzņēmējdarbības vides uzlabošanu?

Jā. Vienīgais veids, kā pašvaldība var palīdzēt uzņēmējiem, ir infrastruktūras nodrošināšana. Šīs programmas ietvaros realizējam Mārtiņa un Progresa ielas rekonstrukcijas projektus. Iepriekšējos gados tika realizēti rekonstrukcijas projekti Melnezera, Vilkājas un Purva ielā. Viens no svarīgākajiem projektiem, kas tiek realizēts, ir Kurzemes ielas rekonstrukcija, kas notiek vairākās kārtās.

Kādi ir tuvākie lielie projekti, ko plānots īstenot Tukuma novadā?

Vislielākais un vērienīgākais - vairāk nekā 10 miljonus vērts - ir mācību vides uzlabošana Tukuma skolās. Vislielākais finansējums šī projekta ietvaros ir piešķirts Tukuma 2. vidusskolas pārbūvei, kas noslēgsies šogad. Var teikt, ka pēc projekta noslēguma Tukuma 2. vidusskolas ēka būs pilnībā pārbūvēta un iegādātas arī tehnoloģiskās iekārtas un mēbeles. Tādējādi šī skola kļūs par mūsdienīgu mācību iestādi ar modernu aprīkojumu. Nelieli darbi tiek veikti arī citās skolās.

Līdztekus jau pagājušajā gadā ir uzsākta Tukuma tirgus attīstība. Deputāti ir lēmuši Tukuma tirgus saglabāšanai un attīstībai no privātīpašnieka iegādāties uz pašvaldības zemes esošās ēkas. Tukuma tirgum ir senas tradīcijas, jo šeit iepirkties brauc ne tikai Tukuma novada iedzīvotāji, bet arī no citiem novadiem. No šā gada Tukumu tirgu pilnā apmērā apsaimnieko pašvaldības kapitālsabiedrība SIA „Komunālserviss TILDe”. Protams, visu sakārtot vienā gadā nav iespējams, taču es domāju, ka pakāpeniski tirgus uzplauks un visi būs ieguvēji - gan pārdevēji, gan pircēji, gan novada viesi.

Vai tas nozīmē, ka skola varēs uzņemt vairāk bērnu un tiek domāts arī par internātu pieejamības uzlabošanu, jo lauku vidusskolas pakāpeniski sarūk, bet bērniem ir nepieciešama vidējās izglītības pieejamība?

Protams, par šiem faktoriem tiek domāts. Vidusskolu kapacitāte Tukuma pilsētā noteikti pieaugs. Piebildīšu, ka jau šobrīd Tukuma Raiņa ģimnāzijai ir internāts. Ja būs nepieciešams, domāsim, kā nodrošināt papildu nakšņošanas iespējas vidusskolēniem.

Mēs vairāk runājam par procesiem Tukuma pilsētā. Vai izmaiņas uz labo pusi skar arī citas novada apdzīvotās vietas?

Saprotams, ka visas aktivitātes nav saistītas tikai ar Tukuma pilsētu, bet lielāki un mazāki projekti tiek realizēti visos novada pagastos. Kā svarīgāko varu izcelt izmaiņas siltumapgādes jomā - jau no pagājušā gada pašvaldības kapitālsabiedrība SIA „Tukuma siltums” pārņēma savā pārziņā pagastu centralizētās siltumapgādes saimniecības. Šogad arī Pūres pagastā siltumu nodrošina SIA „Tukuma siltums”. Svarīgi, ka pagastu iedzīvotāji tagad saņem kvalitatīvu siltumapgādes pakalpojumu par zemāku cenu. Šobrīd aktualizēta ir siltumapgādes saimniecības sakārtošana arī Pūres pagastā. Zemākas izmaksas nodrošina jaunu, energoefektīvu siltuma ražošanas iekārtu uzstādīšana.

Devīze - uz Tukumu pēc smukuma - liek domāt par tūrismu. Vai pandēmijas ierobežojumu apstākļos varam runāt par aktīvu tūrismu?

Protams, Covid-19 pandēmijas ierobežojumi neļāva un, visticamāk, arī šovasar neļaus mums īstenot lielos pasākumus, tostarp pilsētas svētkus un Rožu svētkus. Svētki būs, bet tie noteikti būs savādāki, taču es domāju, ka tie būs vēl interesantāki. Par konkrētu plānu šobrīd diskutē Kultūras nama un Kultūras, sporta un tūrisma pārvalde. Darbinieces ir ļoti zinošas un iniciatīvām un idejām bagātas, tāpēc ik gadu esošajam tūrisma piedāvājumam pievienojas arvien jauni notikumi un apskates objekti. Ja cilvēkiem ir vēlme kaut kur doties, aicinu zvanīt uz Tukuma TIC, kur uzklausīs jūsu vēlmes, piedāvās izbraukuma maršrutu vai izveidos jaunu, kas atbilst tieši jūsu vajadzībām. Iedvesmu var smelties arī mājaslapā visittukums.lv. Piebildīšu, ka atvērtas ir arī vairākas naktsmītnes, tātad ģimenes var doties epidemioloģiski drošos izbraukumos ārpus ierastās vides.

Novados

Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca (DLRR) strauji tuvojas savai jubilejai, kura tiks atzīmēta 2026. gadā. Rūpnīca aktīvi darbojusies gan ekonomisko krīžu, gan citu kataklizmu laikos, tā regulāri maksā saviem darbiniekiem algas, valstij nodokļus, nodarbina vairāk nekā 500 darbinieku. Latvijas lepnums, smagās mašīnbūves uzņēmums, vairo savu klientu loku, dibina filiāles un modernizējas.

Svarīgākais