Novados

Covid-19 krīzes laikā, kad ceļošanas iespējas ir ierobežotas, “Mežtaka”, kas vijas garām vairāk nekā 400 ievērības cienīgām vietām, ir lieliska alternatīva dabas, vēstures un kultūras pieminekļu mīļotājiem. Taka ir interesanta ikvienā gadalaikā, turklāt, staigājot pa to, nav jāvelk maskas.

Siguldas vārds šogad izskanējis plaši; dažādi jaunievedumi gan pilsētvidē, gan pakalpojumos, kas ved pilsētu pretī tās priekšsēdētāja Uģa Mitrevica vadībā nospraustajam mērķim – labākā dzīvesvieta Latvijā. Ne velti arī šogad – trešo gadu pēc kārtas Sigulda atzīta par Latvijā mīlētāko pilsētu. Par to, kāpēc lēmumi, lai to sasniegtu, dažreiz ir strauji, bet vajadzīgi, stāsta Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Uģis Mitrevics.

Saeimas deputāts Ēriks Pucens (KPV LV) nosūtījis vēstuli veselības ministrei Ilzei Viņķelei ar lūgumu oficiāli apliecināt Kuldīgas un Dobeles iedzīvotājiem, ka šo pilsētu slimnīcās netiks slēgtas dzemdību nodaļas. Lai gan veselības ministre publiski norādījusi, ka Kuldīgas slimnīcā nemaz nav plānots slēgt šo nodaļu, deputāts uzstāj, ka tas ministrei jāpasaka oficiāli un rakstiskā formā. Sarunā ar Neatkarīgo kuldīdznieks un deputāts Ēriks Pucens atbild uz jautājumiem, kāpēc iesaistījies Kuldīgas slimnīcas aizstāvībā un ko vēlas panākt.

Dažādās izpētes, saskaņošanas un būvniecības uzsākšanas stadijās Ventspils pievārtē pašlaik ir 8 vēja parki ar 168 elektrostacijām. Sagaidāmais ētera piesārņojums, ko izraisa vēja ģeneratoru darbība, apdraud Ventspils starptautiskā radioastronomijas centra novērojumu kvalitāti, un pamats piesardzībai ir arī Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, jo vēja ģeneratori var ietekmēt jūras un gaisa militāros radarus.

Saeima neapšaubāmi papildinās valdošas koalīcijas vienošanos rezultātā jau pieņemto Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu ar Valsts prezidenta Egila Levita piedāvāto Latviešu vēsturisko zemju likumu. Piepildīsies E. Levita vārdi, “ka vietējās kopienas – pagasti un mazpilsētas – nedrīkst pazust šīs administratīvi teritoriālās reformas rezultātā”, jo pagasti un mazpilsētas pazūd un turpinās pazust savu iedzīvotāju izmiršanas un izceļošanas rezultātā.

Ventspils pilsētas un novada iedzīvotāji sākuši zibenskaru pret vēja biznesmeņiem, kas Ziemeļkurzemes mežainajās teritorijās uz valsts zemes iecerējuši uzsliet Latvijā vēl neredzēta izmēra ģeneratorus lielā skaitā. Tie sasniegtu 250 metru augstumu, radot masveidīgu ainavas piesārņojumu un būtiski pazeminot vietējo ļaužu dzīves kvalitāti.

Sākoties jaunajam mācību gadam, skolēniem ir lieliska iespēja ar klasi apmeklēt dažādas tehnoloģiju darbnīcas Ventspils Digitālajā centrā, padarot mācību procesu aizraujošāku un daudzveidīgāku. Digitālais centrs piedāvā izvēlēties tehnoloģiju darbnīcas kā vienu no pieturvietām arī skolēnu ekskursijās, turklāt ir iespējams aicināt centra mācībspēkus pie sevis ciemos.

Valsts ir atvēlējusi 3,9 miljonus eiro, lai iegādātos aptuveni 7000 klēpjdatorus skolām, kuras varēs tos izmantot gan ikdienas mācību procesa modernizēšanai, gan attālināto mācību nodrošināšanai. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) atzīst, ka ar šādu daudzumu klēpjdatoru būs par maz, lai ar šīm iekārtām nodrošinātu visus vidusskolēnus. Tos dalīs proporcionāli vidusskolēnu skaitam. Mazajām skolām tie vispār ies secen.

Par vēsturiskām siltuma un OIK “sērgām”, kuras pārdzīvojis Tukums, par “Kampara bibliotēku”, par joprojām neierīkotu autostāvvietu Kurzemes ielā un citām aktualitātēm Neatkarīgās intervija ar diviem Tukuma domes priekšsēdētāja vietniekiem ‒ Jāni Eisaku (Latvijas Zemnieku savienība) un Agri Zvaigzneskalnu (Latvijas Zaļā partija).

Pašvaldību satraukumu par valsts 2021. gada budžeta projektā paredzēto līdzekļu pārdali no pašvaldību budžetiem uz valsts budžetu apliecināja fakts, ka kopīgas nostājas paušanai Reģionālo attīstības centru apvienības birojā kopā ar apvienības vadītāju, Valkas domes priekšsēdētāju Ventu Armandu Kraukli uzstājās arī Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis un Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors Viktors Valainis.

Kartupeļu saldējums, ķiploku alus, burkānu milti, kūkas piparkūkas un daudz citu interesantu lietu top Latvijas laukos. Covid-19 krīze uz vairākām lietām lika paraudzīties ar citām acīm, tajā skaitā arī uz vietējo pārtiku.

Līdzsvarojot administratīvi teritoriālās reformas radīto disbalansu Latvijas iedzīvotāju kultūrvēsturiskajā identitātē, Valsts prezidents Egils Levits Saeimā iesniedzis Latviešu vēsturisko zemju likumu. Ar to iecerēts veicināt, piemēram, suitu un zaudētās Abrenes kultūrvēsturisko mantojumu, kā arī iezīmēt Sēlijas nozīmi.

Par līdzšinējo pieredzi Covid-19 ierobežošanā un citām aktualitātēm veselības aprūpē intervija ar Ziemeļkurzemes reģionālās Ventspils slimnīcas valdes priekšsēdētāju Juri Lāci.

Kopš 2. septembra sākusies komandu pieteikumu un uzdevumu risinājumu iesniegšana Ventspils Digitālā centra organizētā konkursa “Ventspils IT izaicinājums 2020” pirmajai kārtai, kas norisināsies līdz pat 14. oktobrim. Latvijas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) nozares konkursu Digitālais centrs organizē jau piekto gadu, taču šogad konkursa uzdevumu tēmu loks ir plašāks, jo saistīts ar topošo Ventspils Zinātnes un inovācijas centru, kurā tiks atspoguļota dabas un eksaktās zinātnes, tehnoloģijas un matemātika jeb STEM.

„Prezidents neatbildēja. Viņa vietā atbildēja prezidenta kancelejas vadītājs Andris Teikmanis. Prezidents jau parasti atbild bērniem... par kokiem, piemēram. Atbildē izlasījām, ka tā nu tas ir, bet ko nu tur vairs...” – par cīņu pret administratīvi teritoriālās reformas absurdiem, uzdodot jautājumus arī Valsts prezidentam Egilam Levitam, stāsta Salacgrīvas novada domes priekšsēdētājs Dagnis Straubergs (Latvijas Reģionu apvienība), kurš vada novada domi kopš 2001.gada.

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija konceptuāli atbalstījusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) rosinājumu ne vēlāk kā no 2023. gada ieviest iespēju vietējos pašvaldību referendumos piedalīties arī elektroniskajā vidē.

Liepājas pirmsākumi meklējami 13. gadsimtā, kad starp ezeru un jūru, vietā, kur tecēja Līvas upe, izveidojās Līvas ciems. Pirmo reizi rakstos Līvas ciema vārds ierakstīts 1253. gada 4. aprīlī. Šobrīd Liepāja ir moderna pilsēta, kurā godā pagātni un domā par nākotni.

Intervija ar Liepājas Universitātes rektori Daci Marku (D. M.) un Liepājas Universitātes Senāta priekšsēdētāju Zandu Gūtmani (Z. G.).

Pirmā valsts dibinātā profesionālā izglītības iestāde Latvijā ir Rīgas Valsts tehnikums, kurš dibināts 1919. gadā. Gadu vēlāk, apvienojot tehnisko skolu un komercskolu, ir izveidots tagadējais Profesionālās izglītības kompetenču centrs “Liepājas Valsts tehnikums”. Par vēsturi un jaunajām profesionālās izglītības programmām saruna ar Liepājas Valsts tehnikuma (LVT) direktoru Agri Rupertu (A. R. ) un direktora vietnieci Ilzi Kupši (I. K. ).

Par Covid-19 krīzes pārvarēšanu, Liepājas teātri un ostu intervija ar Liepājas pilsētas domes priekšsēdētāju Jāni Vilnīti.

Mūsdienu patērētāju sabiedrība rada nepiedodami daudz atkritumu, sākot no daudzkrāsainajiem un daudzkārtainajiem iepakojumiem, PET pudelēm un plastmasas maisiņiem, līdz nopirktai, bet neapēstai pārtikai, tekstila izstrādājumiem un apaviem, kas ne vienmēr tiek novalkāti, bet gan tīri labā stāvoklī izmesti konteinerā. Vielas nezūdamības likumu neviens nav atcēlis, un uz zemes nav melnā cauruma – tās lietas nepazūd bez pēdām, bet nonāk atkritumu noglabāšanas poligonos.

Ventspils sevi ir pozicionējusi kā ģimenei draudzīgu pašvaldību. Lai sniegtu atbalstu ģimenēm ar bērniem, pašvaldība izmanto dažādus atbalsta instrumentus, tostarp kopš 2014. gada Ventspils pilsētas Sociālais dienests piedāvā ģimenes asistenta pakalpojumus.