Igors Prelatovs: Ar reāliem darbiem uzlabojam uzņēmējdarbības vidi

LIDOSTA. Daugavpils lidostas projekts iekļauts Latvijas nacionālajā attīstības plānā 2021.‒2027. gadam, un pirmo reizi valsts ir iedalījusi finansējumu 100 000 eiro apmērā dokumentācijas sagatavošanai, uzsver Igors Prelatovs © Vladislavs PROŠKINS, F64 Photo Agency

Šā gada 29. jūnijā Daugavpils pilsētas domes ārkārtas sēdē par domes priekšsēdētāju ievēlēts partijas „Mūsu partija” biedrs Igors Prelatovs, kurš līdz 2020. gada martam pildīja priekšsēdētāja vietnieka pienākumus, kā arī iepriekš strādājis pašvaldības kapitālsabiedrībās.

Vairāk par mērķiem - sarunā ar Igoru Prelatovu.

Sākot interviju, lūdzu, pastāstiet par savu iepriekšējo pieredzi pašvaldības darbā?

Pašvaldībā sāku strādāt 2012. gadā ‒ Daugavpils Komunālās saimniecības pārvaldē kā ceļu būvinženieris, bet jau pēc gada kļuvu par tehniskās nodaļas vadītāju. Līdz ar to pašvaldības darbs, tostarp infrastruktūras attīstības projekti, man ir labi zināms. 2017. gadā pieņēmu lēmumu iesaistīties politikā un piedalīties pašvaldību vēlēšanās. Pilsētas iedzīvotāji mani ievēlēja par deputātu, un jau septembrī tiku ievēlēts par domes priekšsēdētāja pirmo vietnieku. Šajā amatā nostrādāju divus gadus, bet šā gada jūnijā kļuvu par domes priekšsēdētāju.

Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētāja amatā esat nedaudz vairāk par mēnesi, kopš no amata kārtējo reizi ir gāzts „Saskaņas” partijas pārstāvis Andrejs Elksniņš, taču iepriekšējā pieredze pašvaldības darbā jums ir pietiekami liela. Kas ir būtiskākās lietas, kas jādara šobrīd, lai pilsēta dzīvotu un attīstītos?

Uzsāktie projekti turpināsies. Piebildīšu, ka tie ir uzsākti laikā, kad pildīju priekšsēdētāja vietnieka pienākumus, tāpēc man ir labi zināmas visas projektu nianses - izmaksas, mērķi, problēmas, stiprās un vājās puses. Šīs zināšanas man dod iespēju viegli orientēties visā projekta īstenošanas gaitā.

Šobrīd pašvaldības prioritātes ir pilsētas attīstībai svarīgi stratēģiskie uzdevumi, tajā skaitā ūdenssaimniecības attīstības projekts Judovkas mikrorajonā, „Daugavpils siltumtīklu” īstenotais projekts par jaunas šķeldas katlumājas būvniecību un siltumenerģijas tarifa samazināšana. Arī „Daugavpils satiksmes” projekti, kas saistās ar tramvaju līnijas uzlabošanu, kā arī jaunu tramvaju un autobusu iegādi. Vienlaikus strādājam pie degradēto teritoriju attīstības projektiem - jau ir izsludināti divi iepirkumu konkursi par būvdarbiem. Viens no tiem tiks realizēts bijušajā autoremonta rūpnīcas teritorijā, otrs - Ziemeļu industriālajā zonā. Uzskatu, ka visi šie projekti dod iespēju mūsu vietējiem uzņēmumiem, kuri jau strādā minētajās teritorijās, kā arī potenciālajiem ārvalstu uzņēmējiem attīstīt ražošanu mūsu pilsētā un radīt daudz jaunu darba vietu.

ES atbalsts degradēto teritoriju revitalizācijai un uzņēmējdarbības atbalstam prasa arī uzņēmēju iesaisti, kas var būt gan ieguldījumi tehnoloģijās, gan jaunu darba vietu radīšana. Vai uzņēmēji spēj izpildīt šīs prasības?

Protams, uzņēmēji izpilda prasības un attīsta ražošanu - iegulda tehnoloģijās, paplašinās un rada jaunas darba vietas. Piebildīšu, ka spēkā ir arī Latgales speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) noteikumi, kas uzņēmējiem atvieglo nodokļu slogu un rada interesi attīstīties Daugavpilī.

Vai ārvalstu uzņēmēji arī izrāda interesi par Daugavpili?

Pavisam nesen Pilsētbūvniecības un vides komisijā izskatījām Lietuvas uzņēmēja iesniegumu, kurš mūsu pilsētā vēlas attīstīt mēbeļu ražošanu. Šobrīd pašvaldība izskata iespēju iznomāt vai pārdot zemes gabalu Gajoka industriālajā zonā, kur uzņēmums plāno uzbūvēt jaunu ražošanas ēku un radīt 150 jaunas darba vietas, investējot 3,5 līdz 5 miljonus eiro.

ES fondi atbalsta pašvaldības īstenotos projektus arī ražošanas ēku būvniecībai, kas tālāk tiek iznomātas uzņēmējiem. Vai Daugavpils izmanto šo iespēju?

Šī gada pavasarī ekspluatācijā nodevām ražošanas ēku Mendeļejeva ielā 5 ar aptuveni 3000 m2 ražošanas platību un aptuveni 6000 m2 kopējo teritorijas platību. Iepriekš organizētajā izsolē par šī objekta nomāšanu uzvarēja jau daudzus gadus Daugavpilī strādājošs uzņēmums ar franču kapitālu SIA „Axon Cable”. Līgums ir noslēgts, un šobrīd uzņēmums izstrādā iekštelpu un tehnoloģisko iekārtu plānojumu. Paredzams, ka nākamajā gadā uzņēmums sāks ražošanu jaunajā ēkā un izveidos 60 jaunas darba vietas. Piebildīšu, ka uzņēmums izgatavo komplektējošās detaļas autobūvei, lidmašīnām, medicīnai un pat kosmosa tehnoloģijām.

Ņemot vērā uzņēmēju interesi par ES fondu dotajām iespējām paplašināt ražošanu, esam uzsākuši vēl vienas ražošanas ēkas projektēšanu, kas jau ir noslēguma stadijā. Septembrī projekts tiks iesniegts ekspertīzei, un pēc tās izsludināsim būvniecības iepirkumu.

Vai beidzot ir cerība attīstīt arī ilgi gaidīto lidostas projektu?

Daugavpils lidostas projekts iekļauts Latvijas nacionālajā attīstības plānā 2021.‒2027. gadam, un pirmo reizi valsts ir iedalījusi finansējumu 100 000 eiro apmērā dokumentācijas sagatavošanai. Pēc konkursa dome ir noslēgusi līgumu ar firmu „Ardenis” par Lociku objekta ģeoloģisko apsekošanu un pirmsprojekta izpēti. Lai iepazītos ar lidostu, tuvākajā laikā Daugavpili plāno apmeklēt arī valdības pārstāvji. Tas mums dod pārliecību, ka valsts ir gatava turpināt investīcijas un mums būs cerība jau nākamgad saņemt finansējumu arī lidostas tehniskā projekta izstrādei.

Tradicionāli Daugavpils pilsētas svētkus svin vērienīgi, taču šogad tos izbojāja Covid-19 ierobežojošie noteikumi. Ko varat piedāvāt pilsētas viesiem?

Dzīve neapstājas - kā katru gadu vasaras pēdējā mēnesī pie mums skan festivāls „Muzikālais augusts”. Ik ceturtdienu Andreja Pumpura skvērā un katru sestdienu Dubrovina parkā notiek muzikālie pasākumi, kuros piedalās gan vietējie, gan Latvijas mēroga mūziķi. 1. septembrī visus aicinām uz mācību gada sākuma svētkiem un grupas „Bermudu divstūris” koncertu. Savukārt 12. septembrī notiks Rīgas ielas svētki, kas būs interesants un aizraujošs pasākums visas dienas garumā.

Atbrauciet uz Daugavpili un pārliecinieties savām acīm, ka tā ir skaista, sakopta pilsēta ar bagātu kultūrvēsturisko mantojumu.

Novados

Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca (DLRR) strauji tuvojas savai jubilejai, kura tiks atzīmēta 2026. gadā. Rūpnīca aktīvi darbojusies gan ekonomisko krīžu, gan citu kataklizmu laikos, tā regulāri maksā saviem darbiniekiem algas, valstij nodokļus, nodarbina vairāk nekā 500 darbinieku. Latvijas lepnums, smagās mašīnbūves uzņēmums, vairo savu klientu loku, dibina filiāles un modernizējas.