Nesodāmības apziņa veicina zādzības Igaunijas veikalos

Igaunijas veikalos aizvien aktīvāki kļuvuši garnadži.  © Elmo Riig/Scanpix

Pagājušajā gadā par 23% pieaudzis Igaunijas veikalos fiksēto zādzību skaits. Tirgotāji ir pārliecināti, ka lielā mērā tas saistīts ar likumdošanas izmaiņām, jo, ja nozagto preču vērtība nepārsniedz 200 eiro, krimināllietas pret garnadžiem ierosinātas netiek, un lielā daļā gadījumu policija ignorē šādus izsaukumus, vēsta Igaunijas sabiedriskais medijs ERR.

Mazumtirdzniecības tīkla Selver iekšējās kontroles nodaļas vadītāja Katrīna Kūska stāstījusi, ka zādzību skaita pieaugums ir ļoti jūtams. Iepriekš garnadži visbiežāk bija iecienījuši alkoholu un parfimēriju, bet tagad liela viņu uzmanība pievērsta arī pārtikas produktiem - sviestam, sieram, gaļas un zivju produktiem vakuuma iepakojumos. Veikalu apsardzes dienesta darbinieki novērojuši, ka pārtiku aizvien biežāk zog nevis tādēļ, lai remdētu izsalkumu, bet ar mērķi to pārdot par lētāku cenu nekā veikalā, un zagtās preces bieži vien piedāvā turpat netālu no tirdzniecības vietas. Par to veikalu apsargus brīdinājuši modri pilsoņi.

Selver tīklā ir 73 veikali visā Igaunijas teritorijā. Kūska stāstījusi, ka pērn gada laikā fiksētajās zādzībās garnadži piesavinājušies preces 80 000 eiro vērtībā. Bet vēl divas reizes lielāka ir tā iztrūkuma summa, kas atklājas, veikalā veicot revīziju - šajos gadījumos zagļus nav izdevies pieķert. Garnadžu dzīvi vieglāku padara daudzos veikalos ieviestās pašapkalpošanās kases. Nonākot pie tām, zagļi noskenē tikai daļu preču, pārējās veikli sagrūžot somās. "Gadās tā, ka noskenētas preces piecu eiro vērtībā, bet patiesībā somās ir produkti gandrīz 200 eiro vērtībā. Un aizvien biežāk zādzībās tiek pieķerti ļaudis, pēc kuru ārējā izskata pat prātā nevarētu ienākt, ka viņi nodarbojas ar kaut ko tamlīdzīgu. Nereti zādzībās pieķer mammas un tētus ar bērniem," skaidrojusi Kūska.

Gan viņa, gan mazumtirgotāja Jaagumäe Kaubandus valdes loceklis Taimars Timmi atzinuši, ka zagļiem parādījusies nesodāmības sajūta, jo gadījumos, kad nozagtā vērtība nepārsniedz 200 eiro, viņiem īsti nekas nedraud. Jā, nozagtās preces tiks atņemtas, veikala darbinieki garnadzi publiski vai mazāk publiski nokauninās, bet tas arī viss. "Es uzskatu tā - ja reiz ir notikusi zādzība, tad jāsāk rīkoties policijai, bet policisti bieži vien nevēlas braukt, sakot, ka tāpat nespēj neko izdarīt," teicis Timmi.

Reizēm šī situācija nonāk līdz kurioziem. Kūska atminējusies gadījumu, kad kāds zaglis no veikala centies iznest preces vai nu 214 vai 219 eiro vērtībā. Šajā gadījumā krimināllieta ierosināta, taču vainīgā advokāts uzstājis, ka viņa klientam bijusi veikala atlaižu karte, un, ja viņš būtu varējis to izmantot, nozagtā summa nepārsniegtu 200 eiro, tādēļ krimināllieta pret zagli esot jāpārtrauc.

Pasaulē

Kur pazūd munīcija Ukrainas armijai; kādēļ F-16 karā netiek izmantoti lietderīgi; kā FPV dronu lietošana ietekmē kara gaitu; amatpersonu nodevības; vai karam paredzamas drīzas beigas; kas notiek ar gūstā saņemtajiem Ukrainas karavīriem un kādēļ Krievijas militāristi izvaro bērnus – intervijas turpinājums ar Ukrainas armijas kareivi Juriju Armašu, kurš septembrī viesojās Rīgā.

Svarīgākais