Lietuvas Banka: komercbanku peļņa turpina augt, nepieciešami ārkārtas risinājumi

© Neatkarīgā

Iepretim Latvijas Bankas visai skeptiskajai attieksmei pret ārkārtas nodokļa ieviešanu komercbankām Lietuvas Centrālā banka šādu soli atbalsta. 2022. gadā Lietuvas banku sektors, pēc neauditētiem datiem, nopelnīja 468 miljonus eiro jeb par 42% vairāk nekā 2021. gadā. Pēc Lietuvas Bankas domām, šādu peļņas pieaugumu ir izraisījuši ārkārtas apstākļi, kas eirozonā iepriekš nav bijuši, proti, pēkšņs un straujš procentu likmju pieaugums likviditātes pārpalikuma klātbūtnē, raksta portāls “respublika.lt”.

Kā Lietuvas banku sektora stāvoklim veltītā preses konferencē atzina Lietuvas Bankas valdes priekšsēdētājs Ģedimins Šimkus, Lietuvas komercbankas ir labi sagatavotas dažādiem izaicinājumiem - tās ir lieliski kapitalizētas un ar likviditātes pārpalikumu, kas četras reizes pārsniedz obligātās prasības. Gaidāms, ka procentu ienākumu pieaugums arī turpmāk pozitīvi ietekmēs to darbības rezultātu. Tomēr riski saglabājas.

“Riski paliek, modrība ir nepieciešama. Ekonomikas palēnināšanās un pieaugošās kredītu procentu likmes var palielināt savu saistību nepildītāju un slikto kredītu skaitu. Ģeopolitiskā vide, iespējamie Krievijas kara pret Ukrainu faktori, tajā skaitā kiberuzbrukumi. Svarīga ir arī cīņa ar krāpšanu pret banku klientiem, kuras apmēri pērn auga - krāpnieki no iedzīvotājiem izkrāpa 12 miljonus eiro,” teica Lietuvas Bankas vadītājs.

Viņš arī norādīja uz strauju kredītu procentu likmju pieaugumu, kas nav skaidrojama tikai ar Eiropas Centrālās bankas politiku. Vidējā banku kredītu procentu likme uzņēmumiem 2022. gadā bija 3,5%, bet šī gada februārī - jau 5,4%. Mājokļu kredītu likme pērn bija 2,8%, bet šī gada februārī 4,9%.

Tikmēr Lietuvas valdība 5. aprīlī atbalstīja likuma grozījumus, kas paredz uz laiku ieviest ārkārtas banku “solidaritātes maksājumu”, kas tiks novirzīts aizsardzības sektora stiprināšanai, ziņo “Bloomberg”. Likuma grozījumi nosaka ārkārtas maksājumu 60% apmērā no banku ieņēmumu daļas, kas pārsniedz 50% no iepriekšējo četru gadu vidējā rādītāja. Grozījumi vēl jāizskata un jāpieņem Lietuvas Seimam.

“Neatkarīgā” jau rakstīja, ka Eiropas Centrālās bankas (ECB) statistika liecina - pērn decembrī visdārgākie no jauna izsniegtie mājokļu kredīti eirozonā bijuši Baltijas valstīs. Tā kā šī parādība ir ilgstoša, Lietuvas Seims sācis izpēti, kādi iemesli ir tik nevienlīdzīgai komercbanku attieksmei pret šīs valsts iedzīvotājiem.

Lietuvā decembrī vidējā statistiskā gada procentu likme (kas ietver dažāda termiņa aizdevumus) jaunam kredītam privātpersonām mājokļa iegādei bija 4,34%, Latvijā 4,27%, bet Igaunijā - 4,1%. Vidējais rādītājs eirozonā bija 2,88%, bet, piemēram, Francijā - 2,05%, Somijā - 2,89%.

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks intervijā “Neatkarīgajai” gan atzina, ka, viņaprāt, ārkārtas maksājuma (windfall tax) ieviešana komercbanku sektorā šobrīd nebūtu lietderīga.

“Es domāju, ka šobrīd nē. Manuprāt, būtiskāka par komercbanku finanšu rādītājiem ir to iesaiste un devums ekonomikas attīstībā, pamatā - caur kreditēšanas kanālu, kas ir viens no svarīgākajiem investīciju avotiem tautsaimniecībā. Pirms 2009.-2010. gada krīzes kreditēšana bija pārspīlēta un ar nepietiekamu risku izvērtējumu, bet nu jau vairāk nekā 10 gadus esam ieslīdējuši hroniskā kreditēšanas mazspējā. Ja salīdzinām Latviju ar citām ES dalībvalstīm, tad redzam, ka Latvijā izsniegto kredītu īpatsvars pret iekšzemes kopproduktu ir tikai 28%, kamēr eirozonā vidēji tas ir tuvu 90%. Kāpēc kreditēšana ir svarīga? Tā veido nozīmīgu daļu no uzņēmēju piesaistītā finansējuma investīcijām, attīstībai, jaunu produktu izstrādei un tirgu iekarošanai. Tas ceļ ražīgumu, ļauj uzlabot ienākumus.

Taču skaidrs, ka papildu nodoklis šo problēmu nerisinās, drīzāk tas var radīt jaunus sarežģījumus.

Otra problēma ir tā, ka ECB procentu likmju paaugstināšanas politika ir ļoti strauji atspoguļojusies banku kredītu procentu likmju pieaugumā, bet depozītu procentu likmes no tā stipri atpaliek. Taču es teiktu, ka šajā ziņā jau ir manāmas pirmās bezdelīgas, kas liecina, ka bankas savu rīcību ir sākušas pārdomāt. Pagaidām nedaudz, bet depozītu procentu likmes ir sākušas pieaugt,” acīmredzami cerot uz Latvijas banku sektora “labdarību”, teica LB prezidents.

Pasaulē

Eiropas Savienībā (ES) ir nobriedis plāns nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas vārdā izveidot visu cilvēku aktīvu superreģistru, kurā cilvēkiem pastāvīgi jāreģistrē visu savu aktīvu faktiskais statuss. Jau šajā pavasarī tika pabeigts pētījums, kura mērķis bija atrast veidus, kā izveidot Eiropas iedzīvotāju aktīvu superreģistru, ziņo Igaunijas medijs "Postimees".