Vai tiešām poļiem var aizliegt sēņot?

Polijā tāpat kā Latvijā un citās Austrumeiropas valstīs sēņošana ir plaši izplatīts vaļasprieks.  © DPA/Scanpix

Viena no apspriestākajām politiskajām tēmām Polijā pašlaik ir... sēnes. Turklāt ne jau to šāgada ražas apmēri, bet gan sēņošanas iespējas nākotnē. Par to parūpējies konservatīvās partijas “Likums un taisnīgums” (“PiS”) līderis Jaroslavs Kačiņskis. Viņš paziņojis – ja pēc rudenī ieplānotajām parlamenta vēlēšanām Polijā pie varas nāks kreisi centriskā opozīcija, tā Briseles uzdevumā pieņems tādus lēmumus, ka poļu tradicionālais vaļasprieks var tikt apdraudēts.

“Daudzi poļi nodarbojas ar sēņošanu. Tā vienlaikus ir gan atpūta, gan aktīva fiziska nodarbe, pastaiga. Sēņošana ir daļa no mūsu brīvības, un mēs negrasāmies pieļaut, ka kāds to atņem,” Kačiņska (viņš ir arī Polijas premjerministra vietnieks) svētdien sacīto partijas rīkotajā pasākumā, kas pulcēja tradicionālās ģimenes piekritējus, citē “Politico.eu”. Politiķis arī piebildis, ka Eiropas Savienība vēlas pieņemt lēmumus, kas tieši attiecas uz notiekošo Polijas mežos.

Pāris dienas vēlāk, kad interneta poļu segmentā jau bija sākušās plašas diskusijas par šo tēmu, Kačiņskis savu izteikumu precizēja un detalizēja sarunā ar labējās ievirzes nedēļrakstu “Sieci”. Viņš norādīja, ka ES interesēs ir Polijas mežu privatizācija, un tā notiks, ja pēc 15. oktobrī paredzētajām vēlēšanām pie varas nāks kreisi noskaņotā “Pilsoniskā platforma” un tās līderis Donalds Tusks, kurš no 2007. līdz 2014. gadam vadīja Polijas valdību, bet pēc tam piecus gadus bija Eiropadomes prezidents. “Ja Tusks atgriezīsies pie varas, visi meži tiks izpārdoti. Tā vēlas Briselē, un Tusks ir iesūtīts, lai padarītu vieglāku šī mērķa īstenošanu. Daudzās ES valstīs meži jau nonākuši privātpersonu vai korporāciju īpašumā, un ieeja tajos ir aizliegta. Tur ir pat grūti atrast mežus, kuros var brīvi ieiet,” sēņotājiem draudošās briesmas ieskicējis Kačiņskis.

Opozīciju un tās piekritējus viņa sacītais pamatīgi uzjautrinājis, “Kačiņskis apgalvo, ka šo vēlēšanu lielā likme ir tiesības sēņot. Jūtos pat mazliet dīvaini, ka man ir tāds sāncensis,” norādījis Tusks. Viņa partiju pārstāvošā parlamenta deputāte Aleksandra Gajevska sarunā ar “TVN24” izteikusies vēl skarbāk, sakot, ka šādi vicepremjera paziņojumi liek aizdomāties, vai viņam ir viss kārtībā ar prātiņu, un vai Kačiņskis nav zaudējis saikni ar realitāti. Viņa arī atgādinājusi, ka tieši konservatīvā partija “PiS” bija tā, kas 2014. gada nobalsoja pret konstitūcijas grozījumiem, kas paredzēja īpašu uzmanību pievērst mežu aizsargāšanai. Uz to pašu sarunā ar interneta ziņu vietni “Wirtualna Polska” norādījis Polijas sēņotāju asociācijas viceprezidents Rišards Zetkevičs, norādot, ka valsts meži bez žēlastības tiek izcirsti tieši beidzamajos gados, kad pie varas ir “PiS”. 2018. gadā ES tiesa atzina Poliju par vainīgu aizsargājamās Belovežas gāršas pārmērīgā izciršanā, bet šā gada martā nosprieda, ka tā pārkāpusi ES vides regulas, atļaujot mežu ciršanu putnu ligzdošanas laikā.

Bet, kas attiecas uz sēņošanu, tās atļaušanu vai aizliegšanu, Brisele šādus lēmumus nepieņem, atstājot to dalībvalstu ziņā. Interneta ziņu vietne “Oko Press” norāda, ka vairumā valstu nekādu būtisku ierobežojumu nav. Dažās, piemēram, Francijā un Vācijā noteikts, ka katrs lasītājs vienā reizē drīkst piesēņot vienu vidēja izmēra grozu, un tikai Nīderlandē ir spēkā likums, kas atļauj sēņot vien pašam savā privātajā mežā vai ar meža īpašnieka atļauju.

Pasaulē

Pirms desmit gadiem šķita, ka pasaules kodolenerģijas nozare piedzīvo neatgriezenisku lejupslīdi. Tagad vairākas valstis, tostarp Apvienotā Karaliste, būvē jaunas atomelektrostacijas, ziņo Lielbritānijā bāzētais medijs "bbc.com". Ja pašreizējās tendences vēsta par jaunu kodolēru, ir kāda veca problēma – ko darīt ar uzkrātajiem radioaktīvajiem atkritumiem, no kuriem daži paliks bīstami simtiem tūkstošu gadu.