Tramps par lepnu, lai debatētu ar republikāņu konkurentiem

Donalda Trampa pārsvars pār citiem republikāņu pretendentiem uz nominēšanu prezidenta amatam ir nepieklājīgi liels.  © AFP/Scanpix

Šonedēļ notiks pirmās ASV republikāņu partijas kandidātu uz nomināciju prezidenta amatam debates, taču tajās nāksies iztikt bez galvenā favorīta. Donalds Tramps apstiprinājis, ka šajā pasākumā nepiedalīsies, jo visi jau tāpat pietiekami labi zinot, kas viņš ir un ko sasniedzis. To apliecina arī socioloģisko aptauju rezultāti, kuros Trampa pārsvars pār pārējiem 12 sāncenšiem ir graujošs.

Lai gan ASV 45. prezidentam Trampam (augsto amatu viņš ieņēma no 2017. līdz 2021. gadam) izvirzītas jau četras kriminālapsūdzības (precīzāk sakot, to bloki) par dažādām nelikumībām, viņš ir apņēmības pilns pēc 2024. gada 5. novembrī ieplānotajām prezidenta vēlēšanām atgriezties Baltajā namā, raksta “AFP”.

Cīņa par partijas nomināciju oficiāli sāksies nākamā gada 15. janvārī ar priekšvēlēšanu balsojumu Aiovas štatā, taču pirmās kandidātu debates, ko translēs televīzijas kanāls “Fox News”, notiks jau šo trešdien Viskonsīnas štata Milvoki pilsētā. “AP” norāda, ka republikāņu kandidātu loks ir tik plašs, ka partijas vadība nolēmusi samazināt to pretendentu skaitu, kas piedalās debatēs. Vērā tiek ņemti divi kritēriji - reitingi visas valsts mērogā un kandidātu piesaistītais ziedotāju skaits. Debatēm Milvoki kvalificējušies astoņi kandidāti ar Trampu priekšgalā, taču viņš pavēstījis, ka aptuveni tajā pašā laikā sniegšot tiešsaistes interviju no “Fox News” šogad atlaistā konservatīvā žurnālista Takera Karlsona izveidotajai pārraidei internetā.

Pats savā interneta sociālajā platformā “Truth Social” Tramps paziņojis, ka viņa pārsvars pār konkurentiem ir tik ievērojams, ka nav nekādas vajadzības ar viņiem debatēt. Viņš atsaucies uz pagājušajā piektdienā publicētajiem “CBS” aptaujas datiem, kas liecina, ka Trampu partijas priekšvēlēšanās plāno atbalstīt aptuveni 62% republikāņu vēlētāju, bet Floridas gubernatoram Ronam Desantisam ir tikai 16% piekritēju (neviens no pārējiem pretendentiem pat nav spējis pietuvoties 10% robežai). “BBC” norāda uz kādu interesantu likumsakarību - ar katru reizi, kad Trampam tiek izvirzītas jaunas apsūdzības, viņa piekritēju skaits pieaug. Tas liecina, ka republikāņu elektorātā dominē uzskats - ASV 45. prezidentam ir taisnība, kad viņš apgalvo, ka visām šīm apsūdzībām nav nekādas saistības ar tiesiskumu un likumdošanas ievērošanu, un tās vērtējamas vien kā pašlaik pie varas esošo demokrātu mēģinājums atbrīvoties no neērta pretinieka, kuram ir visas izredzes nākamā gada novembrī sakaut ļoti nepopulāro demokrātu prezidentu Džo Baidenu.

Tramps nav palaidis garām iespēju arī lieku reizi paspodrināt savas spalvas, pavēstot, ka tieši viņa prezidentūras laikā tikusi panākta ASV enerģētiskā neatkarība, mazināti nodokļi un dažādi birokrātiski šķēršļi uzņēmējiem, inflācijas nav bijis, bet ekonomika bijusi spēcīgākā visā valsts vēsturē, stiprināta robežapsardze un bruņotie spēki.

Amerikāņu politologi norāda, ka Trampa rīcība, lai gan īsti neatbilst tradīcijām, ir saprotama, jo pats viņš šajās debatēs īsti neko vairs iegūt nevar, toties uz savām 15 minūtēm slavas varētu cerēt sāncenši, kas viņam uzdotu neērtus jautājumu par apsūdzībām. Taču interesanti, ka gandrīz visi pretendenti līdz šim atturējušies no publiskiem paziņojumiem šajā sakarā, šādā veidā darbojoties partijas interesēs.

Pasaulē

Pirms desmit gadiem šķita, ka pasaules kodolenerģijas nozare piedzīvo neatgriezenisku lejupslīdi. Tagad vairākas valstis, tostarp Apvienotā Karaliste, būvē jaunas atomelektrostacijas, ziņo Lielbritānijā bāzētais medijs "bbc.com". Ja pašreizējās tendences vēsta par jaunu kodolēru, ir kāda veca problēma – ko darīt ar uzkrātajiem radioaktīvajiem atkritumiem, no kuriem daži paliks bīstami simtiem tūkstošu gadu.