Apvienotajā Karalistē līzinga kompānija "Eversholt Rail" un inženieru uzņēmums "Transport Design International" (TDI) parakstījuši līgumu par trīs vieglo sliežu transportlīdzekļu, kas darbojas tikai ar akumulatoru, prototipu ražošanu. Šie transportlīdzekļi tiek dēvēti arī par sliežu autobusiem. Ražošanā plānots ieguldīt 8,25 miljonus mārciņu (apmēram 10,3 miljonus eiro). Arī Latvija plāno iegādāties šādus bateriju elektrovilcienus.
Īpaši vieglu pasažieru dzelzceļa transportlīdzekli (“Revolution Very Light Rail” jeb RVLR) ar kompozītmateriālu korpusu un maksimālo ass slodzi astoņas tonnas kopš 2014. gada izstrādā septiņu Apvienotās Karalistes uzņēmumu konsorcijs. Kopā ar "Eversholt Rail" un TDI konsorcijā ietilpst arī "Warwick Manufacturing Group" no Varvikas universitātes, Apvienotās Karalistes Dzelzceļa drošības un standartu padome, dīzeļdzinēju ražotājs "Cummins" un citi, ziņo interneta vietne "rollingstockword.com".
Paredzams, ka RVLR kļūs par rentablāku alternatīvu parastajam ritošajam sastāvam dzelzceļa līnijās ar zemu pasažieru plūsmu.
Tiek ziņots, ka jaunais transportlīdzeklis, kas tiek dēvēts arī par sliežu autobusu, tiks būvēts, izmantojot moduļu transportlīdzekļu montāžas pieeju. Tas nozīmē, ka transporta līdzeklis var būt gan ar akumulatoru darbināms, gan hibrīds ar dīzeļa-elektrisko spēka piedziņu. Ir pieejami dažādi izkārtojumi pasažieru apkalpošanai un pat viens kravu pārvadājumiem ar papildu iekraušanas un izkraušanas durvīm.
"Eversholt Rail" pasūtītais transportlīdzeklis būs darbināms tikai ar akumulatoru. Akumulatoru varēs uzlādēt ceļā ar īpaši izstrādātu ātrās uzlādes sistēmu, izmantojot kontaktsliedi. Visi trīs transportlīdzekļi tiks būvēti TDI ražotnē Midlendsā. To montāža sāksies 2024. gadā, un pirmais dzelzceļa transportlīdzeklis - sliežu autobuss - tiks nodots ekspluatācijā 2026. gadā.
"Eversholt Rail" un TDI šobrīd risina sarunas ar Apvienotās Karalistes galvenajiem dzelzceļa operatoriem, lai vienotos par iespējamiem maršrutiem jauno transportlīdzekļu pasažieru izmēģinājumiem.
Izmēģinājumos pasažieri un operatori tiks iepazīstināti ar RVLR dizainu un iespējām. Ar šajā posmā iegūtajiem faktiskajiem datiem par ekonomiku un pasažieru plūsmām tiks izstrādāta ilgtermiņa stratēģija šādu transportlīdzekļu ieviešanai un ekspluatācijai.
Pirmais RVLR prototips tika uzbūvēts 2021. gadā un divus gadus testēts uz vairs neizmantotā piekļuves ceļa Rietummidlendā. 18,5 metrus garais transportlīdzeklis sver 24,8 tonnas. Lai samazinātu tā svaru, gali un jumts izgatavoti no alumīnija un stiprināta kompozītmateriāla, bet sānu paneļi ir izgatavoti no oglekļa šķiedras. Šie virsbūves paneļi ir uzstādīti uz metinātas tērauda šasijas, un tos var ērti nomainīt.
Apakšējais rāmis jeb ritošā daļa sastāv no pārbaudītiem, "Wabtec"”ražotiem LN25 ratiņiem kravas vagoniem, un to atvieglo riteņu pāri, kas izgatavoti "Lucchini", ar dobu vārpstu, mazāka diametra riteņiem un piedziņas vārpstām no oglekļa šķiedras.
Prototips ir dīzeļa un elektriskā dzinēja hibrīds, ko darbina divi sešcilindru "Cummins" automobiļu dīzeļdzinēji, kas atbilst “Euro 6” ekoloģiskajam standartam, un divas litija-titanāta akumulatoru baterijas, katra ar jaudu 30 kWh. Maksimālais transportlīdzekļa ātrums ir 104 km/h dīzeļa režīmā un 32 km/h akumulatora režīmā.
Salonā ir 56 sēdvietas, vieta ratiņkrēsla pasažierim, divi gaisa kondicionētāji, USB ligzdas personīgo mobilo ierīču uzlādēšanai.
TDI ir izstrādājis dažādus ar akumulatoru darbināmus dzelzceļa transportlīdzekļus, tostarp privātai lietošanai.
2021. gadā uzņēmums piedalījās vēl viena ļoti viegla sliežu ceļa transportlīdzekļa prototipa izstrādē, kas spēj braukt pa pēc iespējas vieglāku sliežu ceļu un izbraukt līkumus ar 15 m rādiusu.
Pagājušā gada sākumā projekts saņēma valsts dotāciju 81,3 miljonu eiro apmērā un rudenī turpināja testēšanu jaunā testa trasē Dudli pilsētā. Pirmo dzelzceļa pasažieru līniju, kuru apkalpo šādi transportlīdzekļi, plānots atvērt 2026. gadā Apvienotās Karalistes pilsētā Koventrijā.
Latvijas valdība šā gada 9. janvārī apstiprināja Satiksmes ministrijas (SM) sagatavotos Ministru kabineta noteikumus, kas nosaka bezemisiju vilcienu (bateriju elektrovilcienu) iegādei pieejamo finansējumu un projekta īstenošanas nosacījumus. Bateriju elektrovilcienu iegāde plānota Eiropas Savienības (ES) kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam ietvaros, informē Satiksmes ministrijas Komunikācijas nodaļa.
Kopējais pieejamais finansējums ir 21 287 963 eiro, tajā skaitā ES fondu finansējums 18 094 768 eiro un nacionālais finansējums 3 193 195 eiro. Plānota vismaz divu jaunu bateriju elektrovilcienu iegāde ar 180 sēdvietām katrā elektrovilcienā.
"Bateriju elektrovilcienus iegādāsies, lai stiprinātu dzelzceļa kā sabiedriskā transporta mugurkaula lomu, attīstot bezemisiju dzelzceļa infrastruktūru, kā arī uzlabotu pasažieru pārvadājumu kvalitāti un pieejamību. Tāpat tiks nodrošināta labāka pasažieru dzelzceļa transporta integrācija kopējā Rīgas valstspilsētas sabiedriskā transporta sistēmā.
Bateriju elektrovilcieni nodrošinās pasažieru pārvadājumus neelektrificētajās līnijās, tādējādi uzlabojot sniegto pakalpojumu kvalitāti, komforta līmeni, padarot to pieejamāku un patīkamāku iedzīvotājiem. To priekšrocības izjutīs arī dzelzceļa sliedēm tuvumā dzīvojošie, jo šādi mūsdienīgi vilcieni ir klusāki un mazāk piesārņo apkārtējo vidi," šo transportlīdzekļu priekšrocības slavē SM.
Bateriju elektrovilcieni ir aprīkoti ar bateriju jeb akumulatoru tehnoloģiju, kas ļauj tiem braukt gan pa elektrificētām līnijām, izmantojot elektroenerģiju no kontakttīkla, gan neelektrificētām līnijām, kur tie izmanto baterijās uzkrāto enerģiju.
To priekšrocības - nav nepieciešamas lielas investīcijas, elektrificējot līnijas ar nelielu kustības intensitāti, un vienlaikus tas ir videi draudzīgs risinājums. Iegādājoties bateriju vilcienus un modernizējot dzelzceļa infrastruktūru, plānots pakāpeniski nomainīt vecos dīzeļvilcienus.
Bateriju vilciens pa neelektrificētu dzelzceļa līniju bez uzlādes var nobraukt no 80 līdz 100 km, pēc tam vilcienam ir nepieciešama baterijas uzlāde. To var nodrošināt, izveidojot uzlādes stacijas, kur bateriju uzlāde varētu ilgt, maksimums, līdz 25 minūtēm. Tāpat bateriju uzlāde notiek vilcienam braucot pa elektrificētajiem posmiem, tāpēc garākos neelektrificētos maršrutos ir jāizveido elektrificētas zonas, lai veiktu visu maršruta ceļu.
