Tallina atkal apsteidz Rīgu – tramvaju līniju attīstībai atvēlēs 40 miljonus

© Pixabay.com

Igaunijas valdība plāno piešķirt aptuveni 40 miljonus eiro no Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļiem Tallinai, lai atbalstītu jaunu tramvaju līniju būvniecību un attīstību galvaspilsētā. 36 miljoni eiro paredzēti arī veloceliņu izbūvei Tallinā, Tartu un Pērnavā. Tāpat Igaunijas galvaspilsētā tiek domāts, kā tramvaju iekļaut topošajā "Rail Baltica" infrastruktūrā.

Plāno būvēt trīs jaunas un pagarināt esošās tramvaja līnijas

Kā ziņo Igaunijas Nacionālās raidorganizācijas portāls "err.ee", saskaņā ar Igaunijas Ekonomikas un komunikāciju ministrijas sniegto informāciju, 40 miljonus eiro varētu izmantot, lai attīstītu pakalpojumus tramvaja līnijās Järve-Tondi, Tehnika-Liivalaia, Pelguranna vai citās galvaspilsētas tramvaju līnijās. Pastāv arī iespēja, ka pašreizējās tramvaja līnijas tiks pagarinātas, lai sasniegtu dažus Tallinas kaimiņu rajonus, piebilda ministrija.

Tallinas pasūtītajā pētījumā konstatēts, ka no iespējamām jaunajām tramvaja līnijām ar visaugstāko potenciālu ir līnija Tehnika (Kristiine) līdz Liivalaia. Pilsēta arī vēlētos koncentrēties uz Tondi līnijas pagarināšanu līdz Jervei, kā arī sākt darbu pie Pelgulinna līnijas.

Pašlaik notiek plānošanas darbi gan līnijas Liivalaia tänav, gan Suur-Ameerika tänav atjaunošanai. Tie būs jāpabeidz, pirms varēs pieņemt lēmumus par to, vai un kad tajā sāks kursēt tramvajs Liivalaia-Tehnika.

16 miljonus eiro paredzēts piešķirt arī dažādu sabiedriskā transporta veidu mezglu attīstībai. Finansējumu varētu izmantot, piemēram, mezgla izveidei, kas ietver multimodālus apmaiņas punktus un koncentrē dažādus transporta veidus vienuviet galvaspilsētā. Paredzams, ka pieejamā atbalsta summa būs pietiekama, lai uzbūvētu vienu lielu transporta mezglu vai vairākus mazākus. Tallina jau plāno izveidot šāda veida centru, piemēram, pie Kristīnes centra.

Tallinas vicemērs: Par tādu naudu noteikti nevar uzbūvēt trīs līnijas

Vēl nav skaidrs, kuras tramvaja līnijas Tallina izvēlēsies attīstīt. Tomēr, pēc Tallinas vicemēra Vladimira Sveta (politiskā apvienība “Centrs”) domām, ar 40 miljoniem eiro noteikti nepietiks, lai uzbūvētu visas trīs līnijas.

"Diskusijas turpinās, un lēmums par konkrētajām līnijām nav pieņemts. Skaidrs, ka trīs jaunas līnijas izbūvēt pilnā apjomā, ieskaitot visu nepieciešamo infrastruktūru, par 40 miljoniem eiro nav iespējams. Par precīzām būvniecības izmaksām var runāt, kad izvēle ir izdarīta un plāni sastādīti. Saprotams arī tas, ka būvniecības cenas tuvākajos gados var vēl pieaugt, kas nosaka zināmas robežas," viņš teica.

Pēc Sveta sacītā, katrai no trim tramvaja līnijām ir zemes izmantošanas vai būvniecības problēmas, kuras jāanalizē un kas, iespējams, būtiski ietekmēs to būvniecības izmaksas.

"Atsevišķs faktors ir tas, ka šis pasākums neatbalsta ritošā sastāva iegādi - jaunajā līnijā būtu jākursē jauniem tramvajiem, un tās ir arī investīcijas ar lielu ietekmi uz budžetu," sacīja vicemērs.

Trīs pilsētas saņems vienādu finansējumu veloceliņiem

36 miljonus eiro liels finansējums, kas paredzēts riteņbraukšanas veicināšanai, tiks sadalīts vienādās daļās starp Tallinu, Tartu un Pērnavu. Kā informē Ekonomikas un komunikāciju ministrija, nauda tiks piešķirta projektiem, kuru mērķis ir attīstīt integrētus un drošus veloceliņu tīklus.

Tallinas mērs Mihails Kēlvarts (“Centrs”) iepriekš uzskatīja, ka, ņemot vērā galvaspilsētas lielumu, Tallinai būtu jāsaņem lielāks valsts finansējums veloceliņu izbūvei nekā Tartu un Pērnavai, jo abas ir daudz mazākas pilsētas.

Līdztekus veloceliņiem finansējums tiks piešķirts arī citiem ar infrastruktūras attīstību trijās pilsētās saistītiem darbiem, tostarp veloparkiem, riepu pumpēšanas pakalpojumiem, remonta stacijām un velosipēdistu atpūtas vietām.

Par ES naudu attīstīs velo un tramvaju pakalpojumus

Eiropas Savienības līdzfinansētās programmas finansējumu pašvaldības saņems velo un tramvaju pakalpojumu un sabiedriskā transporta mezglu attīstībai. Kā norāda Igaunijas Ekonomikas un komunikāciju ministrija, lēmumi par līdzekļu piešķiršanu ir atkarīgi no neatkarīgu mobilitātes ekspertu ieteikumiem un projektu priekšlikumiem, kas tiks apstiprināti.

Programma nodrošinās finansējumu piemērotiem projektiem, kas darbojas laikā no 2022. gada 1. janvāra līdz 2029. gada 31. oktobrim.

Papildus Tallinai, Tartu un Pērnavai pašvaldības, kas atrodas blakus šīm trim pilsētām, var pretendēt uz atbalstu kā šo pilsētu partneri.

Tramvaju satiksme Tallinā

Tallinā tramvajs darbojas kopš 1888. gada. Pašlaik Tallinā ir pieci tramvaju maršruti. Tallinas tramvaja līniju kopējais garums ir 39 kilometri. Tās apkalpo 70 transporta vienības un divi depo.

No pagājušā gada 1. novembra Igaunijas galvaspilsētā atjaunots Tallinas 5. maršruta tramvajs, kas apkalpo maršrutu Kopli-Vana-Lõuna un nomaina 6. numura Kopli-Tondi tramvaju, kas palīdzēja kompensēt ilgstošos regulārās tramvaju satiksmes traucējumus, kas radās sakarā ar būvniecību pilsētas centrā.

Līdz ar 5. numura tramvaja atgriešanos atjaunināti visu piecu pilsētas tramvaju maršrutu saraksti, lai nodrošinātu optimālu darbību. 5. tramvajs kursē no Kopli līdz Vana-Lõuna tänav, un tā galapunkts atrodas netālu no Kārela Kurismā Tallinas tramvaja skulptūras, kas tika atklāta 2022. gadā. Maršrutu Kopli-Vana-Lõuna 5. numura tramvajs nebija apkalpojis kopš 2004. gada.

Ar skatu uz nākotni

2017. gada 30. augustā Tallinā darbu sāka pirmā tramvaja līnija, kas turpmāk savienos "Rail Baltica" Ilemistes pasažieru staciju un Tallinas Lenarta Meri starptautisko lidostu. Šī tramvaja līnija Tallinas iedzīvotājiem un viesiem ir ērta pārvietošanās alternatīva starp lidostu un pilsētas centru, raksta "railbaltica.org".

Tramvaja līnijas pagarinājuma būvniecība ir veiksmīgas Tallinas pilsētas un valsts pārvaldes sadarbības rezultāts. "Jaunā tramvaja līnija, kas savieno lidostu, topošo "Rail Baltica" pasažieru termināli Ilemistes rajonā un Tallinas centru, ir pirmais redzamais ieguvums gadsimta infrastruktūras projektam "Rail Baltica" Igaunijā. Līdzšinējā pieredze ir arī lielisks piemērs tam, ka projekts var tik ieviests bez aizķeršanās, sadarbojoties dažādiem partneriem un radot jaunas kvalitātes transporta savienojumus," atzīmēja Igaunijas Ekonomikas un komunikācijas ministrijas "Rail Baltica" projekta koordinators Kristjans Kaunisāre.

Tramvaja līnijas būvniecība tika sākta 2016. gada augustā. Tramvaja līnijas un tajā iekļautā tuneļa būvniecību veica AS "Merko Ehitus Eesti" un AS "KMG Inseneriehituse".

Tramvaja līnijas būvniecība starp "Rail Baltica" Ilemistes staciju un Tallinas lidostu finansēta no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (“Connecting Europe Facility” jeb CEF) piešķirtā finansējuma "Rail Baltica" projekta realizācijai.

Šīs tramvaja līnijas mērķis ir uzlabot savienojamību Tallinā, ļaujot pārvadāt vairāk pasažieru uz plānoto "Rail Baltica" termināli Ilemistes rajonā un no tā.

Tāpat šis solis saskan ar kopējo projekta mērķi samazināt piesārņojumu, ko rada ne vien personīgo transportlīdzekļu lietošana tālākiem ceļojumiem, bet arī privāto auto un taksometru izmantošana pilsētā, lai nokļūtu terminālī. Aprēķini liecina, ka sastrēgumstundās tramvaji kursēs ik pēc sešām minūtēm.

Aptuvenās būvniecības izmaksas ir 11,5 miljoni eiro. 85% no kopējām izmaksām tiek segtas no CEF piešķirtā finansējuma "Rail Baltica" globālā projekta realizācijai, kas paredz arī pieguļošās infrastruktūras izbūvi. Nacionālais līdzmaksājums tramvaja līnijas izbūvei tiek segts no Tallinas pilsētas budžeta.

Tālākie projekta attīstības plāni Tallinā iekļauj pētījuma izstrādi par ērtāko tramvaja savienojumu starp Ilemistes termināli un Tallinas vecpilsētas pasažieru ostu. Mērķis ir savstarpēji savienot visus trīs Eiropas nozīmes transporta centrus Tallinā.

Pasaulē

Eiropas Savienībā (ES) ir nobriedis plāns nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas vārdā izveidot visu cilvēku aktīvu superreģistru, kurā cilvēkiem pastāvīgi jāreģistrē visu savu aktīvu faktiskais statuss. Jau šajā pavasarī tika pabeigts pētījums, kura mērķis bija atrast veidus, kā izveidot Eiropas iedzīvotāju aktīvu superreģistru, ziņo Igaunijas medijs "Postimees".

Svarīgākais