ASV prezidents Donalds Tramps cer, ka NATO sabiedrotie vairāk tērēs munīcijai. Eiropas valstis savus aizsardzības budžetus ir palielinājušas kopš Krievijas visaptverošā iebrukuma Ukrainā 2022. gadā. Daudzi līderi ir teikuši, ka tēriņu pieaugums bruņošanās vajadzībām kalpos par biedu Maskavai. Tomēr kāpināt tēriņus nav nemaz tik vienkārši. Kas NATO valstīm Eiropā traucē palielināt aizsardzības izdevumus, aplūkojot trīs lielvaras – Vāciju, Franciju un Lielbritāniju, analizē “Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība” savā interneta portālā "rferl.org".
Trampa priekšlikums veltīt piecus procentus no IKP aizsardzībai tika plaši noraidīts, taču pieprasījums pēc lielākiem budžetiem ir reāls, un nav paredzams, ka tas izzudīs.
NATO ģenerālsekretārs Marks Rite ir teicis, ka tēriņiem nepieciešams pieaugt līdz pat 3,7 procentiem no IKP. Tikai Polija šobrīd tērē virs šī līmeņa. Par jaunu tēriņu mērķi, visticamāk, tiks panākta vienošanās NATO samitā Hāgā jūnijā. Tam būtu nepieciešama visu 32 dalībvalstu piekrišana. Kopš Krievijas visaptverošā iebrukuma Ukrainā 2022. gadā Eiropas valstis ir palielinājušas aizsardzības budžetus. Kāpinot tēriņus, daudzas valdības jau saskaras ar saspīlētām valsts finansēm, parādu apgrūtinātām pensiju sistēmām, "čīkstošiem" sabiedriskajiem pakalpojumiem un neapmierinātiem vēlētājiem ar atšķirīgām prioritātēm. Politiskā nestabilitāte šo sajukumu tikai palielina. Aplūkojot trīs lielākās Eiropas militārās lielvaras, ir redzams, kādi šķēršļi kavē investīcijas to bruņotajos spēkos.
Vācija atklāj Eiropas mēroga problēmu
Nominālā izteiksmē Vācija ir lielākais Eiropas tērētājs bruņošanās vajadzībām, 2024. gadā iztērējot gandrīz 98 miljardus ASV dolāru, liecina NATO dati. Tas veido 2,12 procentus no IKP, kas ir mazāk nekā daudzām citām NATO dalībvalstīm. Centieni to palielināt ir "ietriekušies ķieģeļu sienā" un pērn decembrī noveduši pie Vācijas valdības sabrukuma. Attiecīgā siena ir konstitucionāls noteikums, kas pazīstams kā "parāda bremze". Tas ierobežo Vācijas kopējo parādu un gada aizņēmumus. Tika izteikts priekšlikums apturēt parāda bremzēšanu, ņemot vērā ārkārtējo spiedienu uz izdevumiem ne tikai aizsardzībai, ko izraisīja karš Ukrainā. Aizsardzības ministrija publicējusi plānus milzīgām investīcijām, lai Vācijas militārpersonas būtu gatavas karam, bet aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss tikmēr pauda sašutumu par līdzekļu trūkumu.
Vācieši tagad februārī dosies uz vēlēšanu iecirkņiem uz pirmstermiņa parlamenta vēlēšanām. Valsts aizsardzība kļuvusi par kampaņas jautājumu. Izskatās, ka opozīcijā esošie kristīgie demokrāti kļūs par uzvarētājiem, un viņu solījums saglabāt tēriņus vismaz divu procentu apmērā no IKP Vašingtonai nesagādās sirdssāpes. Partijas vēlēšanu manifestā solīts saglabāt vēlētāju iecienīto parādu bremzēšanas mehānismu. Kādreizējais Moldovas premjera vietnieks Niku Popesku Eiropas Ārējo attiecību padomē sacīja, ka Vācijas situācija ilustrē Eiropas mēroga problēmu. "Politiķiem 30 gadus nav bijusi nopietna saruna ar savu sabiedrību par aizsardzības izdevumu nepieciešamību. Daudzi baidās no šīs sarunas. Ir politiska tuvredzība, kas to neļauj," viņš sacīja.
Francijā ir vēl sliktāk nekā Vācijā
Politiskā nestabilitāte Francijā ir izjaukusi plānus īstermiņā palielināt aizsardzības izdevumus. Prezidents Emanuels Makrons vasarā notikušajās pirmstermiņa vēlēšanās zaudēja parlamenta vairākumu, līdz ar to nebija iespējams panākt 2025. gada budžeta apstiprināšanu. Tas nozīmē, ka Francijas aizsardzības izdevumi pagaidām ir iestrēguši 2024. gada līmenī, atstājot neizpildītu plānoto trīs miljardu ASV dolāru pieaugumu.
Galvenajiem blokiem parlamentā ir pilnīgi atšķirīgas budžeta prioritātes. Gan kreisie, gan galēji labējie vēlas lielākus sociālos izdevumus, kamēr centriski labējie vēlas nodokļu samazināšanu. Neviens no viņiem neizskatās gatavs kompromisiem. Valdība jebkurā brīdī var zaudēt uzticību.
"Aizsardzība nav diskusiju tēma," sacīja Olivjē Kosta no "Sciences Po" Parīzē. "Viss stāsts ir par politiskajiem līderiem, kuru mērķis ir uzvarēt nākamajās prezidenta vēlēšanās," viņš piebilda. Tikmēr situācija Francijas budžetā jau ir nonākusi līdz lūzuma punktam. Valsts parāds ir 120 procenti no IKP, kas ir divreiz vairāk nekā Eiropas Savienības parāda griesti. "Francija ir sliktāka par Vāciju visos ekonomiskajos rādītājos," 14. janvārī sacīja premjerministrs Fransuā Beirū. Savukārt O. Kosta sacīja, ka "pašreizējā kontekstā būtu ļoti grūti izskaidrot iedzīvotājiem, ka aizsardzībai ir nepieciešami lielāki izdevumi".
Lielbritānija izdevumus aizsardzībai plāno palielināt līdz 2,5% no IKP
Lielbritānijai ir viens no Eiropas lielākajiem aizsardzības budžetiem - aptuveni 82 miljardi ASV dolāru, un tas veido 2,33 procentus no IKP. Valsts politiskā skatuve ir stabilāka, jo jaunajai valdībai ir liels vairākums parlamentā, bet premjerministrs Kīrs Stārmers uzvarēja pagājušā gada vēlēšanās, solot necelt nodokļus un samazināt aizņēmumus. Viņš arī solījis saglabāt tēriņus prioritārajās jomās, kas ietver aizsardzību, kā arī veselību, izglītību un transporta infrastruktūru. Lielbritānijas valsts parāds pašlaik ir augstākajā līmenī kopš pagājušā gadsimta sešdesmitajiem gadiem. Tas viss nozīmē, ka iespējas palielināt izdevumus aizsardzībai ir ļoti ierobežotas. Novembrī K. Stārmers sacījis M. Ritem, ka pavasarī valdība "noteiks ceļu", lai paceltu izdevumus aizsardzībai līdz 2,5 procentiem no IKP. Ir kritizēts tas, ka šīm izdevumu saistībām trūkst laika grafika, tāpat tiek norādīts, ka šīs ambīcijas krietni atpaliek no M. Rites minētajiem skaitļiem.
