Pēkšņais naftas cenu lēciens, kas pāršalca pasauli pagājušās nedēļas sākumā, neturpinājās, un pagaidām ir iemesls uzskatīt, ka melnā zelta sadārdzināšanās varētu būt izsmelta. Taču vēl pastāv iespēja, ka tuvāko nedēļu laikā tiks piedzīvots vien relatīvi neliels kāpums.
Tiesa gan, 3. aprīļa cenu lēciens, kas vienas dienas laikā lika melnā zelta cenai kāpt vairāk nekā par 6%, bija iespaidīgs un daudziem varēja radīt bažas par noturīgas cenu pieauguma tendences veidošanos. Jau pagājušās nedēļas sākumā “Neatkarīgā” izvirzīja hipotēzi, ka patiesībā pasaules naftas tirgus atrodas nevis uz pieauguma, bet tieši pretēji - uz cenas samazināšanās sliekšņa. Latvijas degvielas tirgus uz notikušajām pasaules naftas cenas svārstībām nav reaģējis ar kāpumu. Patiesībā degvielas cenas pagājušajā nedēļā par dažiem centiem litrā kļuva zemākas, un tas sevišķi labi bija jūtams attiecībā uz dīzeļdegvielu.
Tas, cik lielā mērā naftas cenas varētu uzkāpt un vai tas kaut cik pamanāmi ietekmēs arī Latvijas degvielas uzpildes staciju cenrāžus, pamatā ir atkarīgs no diviem faktoriem. Pirmais no tiem - makroekonomisko ziņu plūsmas raksturs, kuras ietvaros tiks izziņots, vai cerības par pasaules ekonomikas atveseļošanos bez jūtamas recesijas ir pamatotas vai nē. Otrs ir jautājums par melnā zelta piegādēm un vai jau pieminētajam arābu valstu piecniekam - Saūda Arābijai, Kuveitai, Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Irākai un Alžīrijai, kuras kopā ir izziņojušas par nepilnu miljonu barelu vērtu ieguves apjomu mazināšanu līdz gada beigām, pievienosies vēl kāda valsts. Nepilns miljons barelu būtu kāds procents no aptuvenā diennakts pasaules patēriņa, līdz ar to tas nav nekas šokējošs. Precīzāk sakot, tam nav būtiskas ietekmes līdz brīdim, kamēr netiek ziņots, ka pasaules ekonomika strauji ietu kalnup vai grasās to darīt tuvākajā laikā. Tomēr ir jāņem vērā jau iepriekš izziņotā ieguves samazināšana. Kā raksta ziņu aģentūra LETA, pašreiz izziņotie samazinājumi seko naftas eksportētājvalstu organizācijas (OPEC) lēmumam oktobrī samazināt naftas ieguvi par diviem miljoniem barelu dienā. Savukārt OPEC+ valstis no maija samazinās naftas ieguvi par 1,15 miljoniem barelu dienā papildus 0,5 miljonu barelu dienā samazinājumam, ko iepriekš izziņoja Krievija. Krievija jau ir apņēmusies no marta samazināt ieguvi par 0,5 miljoniem barelu dienā līdz gada beigām. Tomēr faktiskais ieguves ierobežojums būs ap miljonu barelu dienā, jo Krievija jau februārī ražoja par 0,7 miljoniem barelu dienā mazāk nekā iepriekš. Tādējādi reālais potenciāli iegūstamās naftas apjoms pat varētu būt par četriem pieciem miljoniem barelu diennaktī mazāks nekā pirms gada. Tomēr, vai tas īstenosies realitātē, šobrīd ir grūti atbildams jautājums, jo ļoti bieži valstis pārkāpj iepriekš noteiktās apņemšanās un reālā ieguve ir lielāka par iepriekš panāktajām un publiski izziņotajām vienošanām. Tomēr acīmredzams ir tas, ka visi paziņojumi par ieguves samazināšanu aizvien vairāk šķiet kā tveršanās pie salmiņa, lai apturētu potenciāli gaidāmo naftas cenu samazināšanos. Turklāt tas var notikt arī gadījumā, ja pieprasījums būs sabalansēts ar piedāvājumu. Līdzīgi kā investori asi reaģējuši ar cenu kāpumu, tie tikpat asi var reaģēt, arī novirzot cenu pretējā virzienā pie ziņām, ka pasaules ekonomikai neklājas labi. Turklāt šādā gadījumā cenas samazināšanās temps var vairākkārt apsteigt reālo pieprasījuma krituma procentuālo apjomu.
Pagaidām tam nav nekāda nopietna apstiprinājuma, līdz ar to var teikt, ka pagājušajā pirmdienā notikušais naftas cenu pieaugums vismaz līdz ceturtdienas vakaram nekādu turpinājumu negūtu. Vēl vairāk - pagājušās nedēļas Ziemeļjūras jēlnaftas “Brent” cena ap 84 ASV dolāriem par barelu patiesībā bija par pāris dolāriem mazāka nekā mēnesi iepriekš. Toreiz tirgu lejup aizvirzīja finanšu tirgus stress par bankām un pieaugošā iespējamība, ka banku sektora problēmas varētu iet plašumā. Pagaidām attiecībā uz to nekādu būtisku pavērsienu nav, taču tas nenozīmē, ka tādi nesekos vēlāk, jo augstās procentu likmes, kas, no vienas puses, vairo banku peļņu, patiesībā aizvien vairāk finanšu tirgus sēdina uz pulvera mucas. Protams, procentu likmes vēl aizvien nav vērtējamas kā pārāk augstas, ja uz tām raugās vēsturiskajā līmenī, taču ir jāņem vērā, ka pasaule jau faktiski desmitgadi bija pieradusi pie ļoti zemām likmēm. Ieradumam ir liels spēks, un ir mainījušies ļaužu tēriņu paradumi, turklāt globālā ekonomika īsti nespēja funkcionēt bez stipri lētajiem aizdevumiem. Līdz ar to pašreizējais straujais likmju lēciens nozīmē to, ka patēriņš varētu samazināties, savukārt ja rūk patēriņš, tad rūk vajadzība pēc ražošanas un pārvadājumiem, līdz ar to jāsamazinās arī pieprasījumam pēc naftas. Vienlaikus ir jāņem vērā, ka arī iekšdedzes dzinēji kļūt aizvien ekonomiskāki, un tas ir vēl viens sitiens pa melnā zelta biznesa kabatām. Savelkot kopā visus potenciālos faktorus, ar aizvien lielāku pārliecību var teikt, ka dārgākas naftas laiks pamazām kļūst par pagātni, neraugoties uz Krievijai piemērotajām sankcijām, dažādos veidos kavējot šīs valsts ogļūdeņražu produkcijas eksportu. Pat tad, kad tādas valstis kā Krievija un Irāna vēlēsies tuvināties ar civilizēto pasauli, naftas cenas varētu samazināties vēl vairāk, pat neraugoties uz to, ka planētas iedzīvotāju skaits pieaug un tam vajadzētu kāpināt pieprasījumu pēc enerģētiskajiem resursiem.
