Britu premjers Riši Sunaks oktobrī, stājoties amatā, paziņoja, ka viena no viņa galvenajām prioritātēm būs nelegālās imigrācijas ierobežošana. Pagājušajā nedēļā kļuva aptuveni skaidrs, ar kādiem paņēmieniem tas notiks. Valdība parlamentā iesniegusi likumprojektu, kurā paredzēts deportēt faktiski visus nelegāļus, kuri Lamanša šaurumu mēģina šķērsot nelielās laiviņās.
Savukārt piektdien Parīzē Sunaks un Francijas prezidents Emanuels Makrons vienojušies par sadarbību, lai mazinātu to nelegālo migrantu skaitu, kuri no Francijas cenšas sasniegt Anglijas piekrasti.
Jau gadiem ilgi Francija kļuvusi par tranzīta valsti nelegālajiem ieceļotājiem, kuru mērķis ir nokļūt Apvienotajā Karalistē. Lielākoties tie ir migranti no bijušajām britu kolonijām Āzijā un Āfrikā, kuru dzimtā valoda ir angļu un kuru tuvāki un tālāki radinieki vai vismaz paziņas jau iedzīvojušies Apvienotajā Karalistē. Šie ļaudis, Eiropas Savienībā iekļuvuši pa tā dēvēto Balkānu maršrutu vai šķērsojot Vidusjūru, cenšas lieki neuzkavēties citās Eiropas valstīs, steidzoties uz Francijas ziemeļiem un gaidot izdevīgu brīdi, lai šķērsotu Lamanša šaurumu. Vēl pirms pieciem gadiem viņi lielākoties mēģināja iekļūt prāmjos un vilcienos, kas devās pāri šaurumam, bieži vien slēpjoties kravas automašīnās. Taču Francijas policija (ar britu finansiālu atbalstu) šos ceļus pamazām noslēdza, sabūvējot drošības žogus ap kuģu piestātnēm un stacijām, kā arī sākot rūpīgāk pārbaudīt transporta līdzekļus, turklāt pie viena nojauca arī ap Kalē stihiski sabūvētās migrantu apmetnes.
Tomēr migranti, piepalīdzot nelegālo pārceļotāju pārvadātājiem, ātri vien atrada citu ceļu - Lamanša (šaurākajā vietā tas ir vien 33 kilometrus plats) šķērsošanu nelielās laiviņās, raksta BBC. Saskaņā ar britu oficiālo statistiku, 2018. gadā Anglijas dienvidu piekrasti šādā veidā sasniedza vien 300 cilvēku, bet pērn - jau 45 000. Turklāt uzskaitīti tikai tie, kurus izdevies pieķert nelegālajā ceļojumā. Sunaks un viņa valdība ir apņēmības pilni šai praksei pielikt punktu. Valdības sagatavotajā likumprojektā noteikts, ka tiem, kuri Lamanšu būs šķērsojuši nelegāli, nebūs tiesību saņemt bēgļu statusu, turklāt arī nākotnē viņi nevarēs pretendēt uz britu pilsonības saņemšanu. Izņēmumi attiecas vien uz nepilngadīgajiem un personām, kurām ir smagas veselības problēmas, bet visi pārējie nelegāļi bez žēlastības tiks deportēti - vai nu uz savu dzimteni, vai arī kādu "drošu trešo valsti", raksta "Reuters".
Taču šis likumprojekts draud uzskriet ne tikai uz vienu, bet vairākām zemūdens klintīm. Pirmkārt, valdība tā anotācijā atklāti atzinusi - pastāv ļoti liela varbūtība, ka tā atbilstība starptautiskajām saistībām, ko uzņēmusies Apvienotā Karaliste, tiks apstrīdēta Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Likumprojektu asi kritizējušas starptautiskās organizācijas, sākot ar ANO Bēgļu lietu komisiju un beidzot ar "Amnesty International". Premjers Sunaks un iekšlietu ministre Suella Breivermena gan uzsvēruši, ka no sava nodoma neatkāpsies un ir gatavi vajadzības gadījumā strīdēties ar Strasbūras tiesu. Taču daļu konservatīvo partijas deputātu, kuri nevēlas kārtējo konfliktu ar starptautiskajām organizācijām, šāda perspektīva varētu atturēt no likumprojekta atbalstīšanas, bet opozīcija ar leiboristiem priekšgalā jau kategoriski paziņojusi, ka tas ir nepieņemams. Nākamā problēma - uz kurieni tiks deportēti nelegālie migranti? Apvienotā Karaliste līgumus par nelegāļu atpakaļuzņemšanu noslēgusi tikai ar pāris valstīm, starp kurām nav nevienas no tām, kuru pilsoņi Lamanšu šķērso masveidā - nedz Pakistānas, nedz Bangladešas, nedz Afganistānas. Turklāt nav nekādas skaidrības, kas domāts ar "drošajām trešajām valstīm". Vairāki britu mediji pieminējuši Ruandu, taču jāšaubās, vai tā būtu gatava uzņemt desmitiem tūkstošu cilvēkus gadā. Un no tā izriet nākamais jautājums - kur šie nelegāļi paliks, kamēr tiks risināts jautājums par valsti, uz kurieni viņus izraidīt? Likumprojektā noteikts, ka viņiem jābūt apcietinājumā, taču ir skaidrs, ka policijas iecirkņiem, iepriekšējās aizturēšanas izolatoriem, pat cietumiem nav tādas kapacitātes, lai uzņemtu tik lielu skaitu cilvēku, raksta AP. Vārdu sakot, jautājumu pašlaik ir vairāk nekā atbilžu.
Viesojoties Parīzē, Sunaks gan atradis kopīgu valodu ar Makronu, un noslēgta jauna vienošanās. Briti nākamo trīs gadu laikā nodrošinās 540 miljonu eiro finansējumu, lai Francija varētu stingrāk uzraudzīt migrantu aktivitātes valsts ziemeļos un nepieļaut viņu došanos ceļā pāri Lamanšam. Paredzēts papildus nolīgt aptuveni 500 policistu, iegādāties dronus, videonovēršanas kameras un citu tehniku, kas palīdzētu fiksēt mēģinājumus atstāt Francijas piekrasti, lielākus līdzekļus atvēlēt cilvēku kontrabandistu grupējumu neitralizēšanai, raksta AFP. Savu finansējumu šim mērķim piešķirs arī Francijas valdība, taču pagaidām netiek atklāts, cik lielus līdzekļus tā gatava ieguldīt. Turklāt jāsaprot, ka šis nav vienā dienā risināms jautājums un franču policijai cīņai pret migrantiem tiks mobilizēta pakāpeniski līdz 2026. gadam.
