Juris Rancāns: Opozīcija uzskata, ka tās tiesības ir plašākas, nekā Kārtības rullis ļauj

© Ieva Ābele/Saeima

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija otrdien nolēma neierosināt lietu pēc opozīcijas deputātu iesnieguma, kurā viņi Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītāju Juri Rancānu apsūdz Saeimas deputāta ētikas kodeksa pārkāpumos un centienos ierobežot opozīcijas tiesības paust savu viedokli.

Ar iesniegumu komisijā vērsās deputāti Māris Možvillo (“Neatkarīgie”), Raimonds Bergmanis (ZZS) un Ivans Klementjevs (“Saskaņa”), kuru ieskatā Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāti ir vairākkārt saskārušies ar sistemātiskiem komisijas vadītāja J. Rancāna pārkāpumiem, kas izpaužas kā mikrofona izslēgšana deputātam, kurš pauž savu viedokli vai vēlas saņemt skaidrojumus no speciālistiem, kuri piedalās komisijas sēdē.

Sēdes gaitā esot novēroti gadījumi, kad komisijas vadītājs vienpersoniski pieņem lēmumus par to, kurš speciālists atbildēs vai neatbildēs uz deputāta uzdotu jautājumu, interpretē uzdoto jautājumu un izsaka savu viedokli par to. Pārkāpumi tiek turpināti, lai gan komisijas deputāti vairākkārt norādījuši uz šādas rīcības nelikumību, teikts parlamentāriešu iesniegumā.

“Ar savu rīcību viņš pieļauj tikai vienpusēja viedokļa paušanu komisijas sēdēs, kā arī veicina nekvalitatīvu likumdošanas aktu tālāku virzību, tos neizdiskutējot komisijas sēdē un neļaujot deputātiem noskaidrot atbildes uz viņus interesējošiem jautājumiem un paust savu viedokli,” uzsvērts deputātu iesniegumā Mandātu komisijai.

Iepazinies ar J. Rancāna paskaidrojumiem, R. Bergmanis atbildīgās komisijas sēdē savu kļūdu atzina un atvainojās.

Savukārt J. Rancāns uzskata, ka deputāti ir pārāk sīkumaini un pārlieku daudz laika velta sīkiem kašķiem, nevis kopējai lietai.

Šajā Saeimas sasaukumā opozīcija ir īpaši neapmierināta ar koalīcijas darba stilu, kas tai liedzot paust savu viedokli un kvalitatīvi piedalīties Saeimas darbā. Šis incidents, kad komisija veltīja divas sēdes jūsu darba stilam, ir pārpratums, vai tomēr saskatāt arī savu vainu?

Gribētu izstāstīt vēsturi par šo konkrēto iesniegumu. Komisijas darbā mums ir bijušas asas diskusijas arī iepriekš, ir bijusi bļaustīšanās par sarežģītiem likumprojektiem. Vienmēr esmu teicis - ja mums gadās vienam uz otru sabļaut, par to nevajag apvainoties. Tas nenozīmē, ka kādu ienīstu. Darba procesā tas dažreiz notiek.

Situācija mainījās tajā brīdī, kad pie mums komisijā nozīmēja strādāt Māri Možvillo. Protams, viņš labi strādā, bet tajā brīdī, kad saproti, ka process kļūst bezgalīgs, tu sāc striktāk vadīties pēc Kārtības ruļļa normām.

Diemžēl Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā nekas no mana iesnieguma neizskanēja. Tas gan bija izsūtīts visiem komisijas deputātiem un iesniedzējiem.

Gribu atzīmēt, ka iesnieguma autors ir Možvillo, kas sajutās aizvainots, ka neļauju viņam izpausties, kad viņš novirzās no tēmas. Es paskaidrojumā norādu - nav tā, ka jebkurš deputāts jebkurā mirklī var ieslēgt mikrofonu un teikt, kas viņam ienāk prātā. Deputātam ir jāpiesakās, viņam dod vārdu, un tad viņam ir jārunā par lietu.

Mani apsūdzēja, ka izslēdzu mikrofonu Regīnai Ločmelei (“Saskaņa”). Paskatoties ierakstu, var redzēt, ka viņa bez pieteikšanās pieslēdz mikrofonu, kad mēs runājam ar Raimondu Bergmani. Protams, tas mikrofons tika izslēgts.

Mums jāsaprot apstākļi, kādos lēmumi tiek pieņemti, tas jādara atbildīgi un ātri. Konstatējot novirzīšanos no tēmas, mikrofons tiek izslēgts.

Možvillo paudis arī apmelojumu, ka viņam liegts izteikties balsošanas laikā, bet Kārtības rullis skaidri nosaka, ka balsošanas laikā nevienam vārdu nedod. Šobrīd viņi uzskata, ka tiesības ir plašākas, nekā Kārtības rullis ļauj.

Raimonds Bergmanis komisijas sēdē atzina savu kļūdu un atvainojās. Jums šķiet, ka viņš to darīja patiesi vai piekāpās nenoliedzamajam koalīcijas vairākumam atbildīgās komisijas sēdē?

Domāju, Bergmaņa kungs rīkojās ļoti godprātīgi, saprotot, ka viņam tajā epizodē pēc Kārtības ruļļa nebija taisnība. Cepure nost, ka viņš šajā situācijā palika godīgs. Paldies viņam par godprātīgu rīcību, saprotot, ka viņam nav bijusi taisnība.

Kam būtu jāmainās deputātu uzvedībā, lai koalīcija un opozīcija labāk sadzīvotu?

Zināt, tas politiskais darba process bieži vien ir ar asām diskusijām. No tā nekad neaiziesim. Ja to uztveram kā milzīgu problēmu, tad mēs uzpūšam sīkumus. Ja apvainojamies par katru vārdu, tad likumdošanas process nevarētu notikt.

Arī citos parlamentos pasaulē tā tas notiek. Arī Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir atzinusi, ka šīs asās diskusijas ir politikas un demokrātijas sastāvdaļas.

Kā opozīcijai un koalīcijai sadzīvot - ja mēs kopīgi vairāk domātu ne tik daudz par personīgo izrādīšanos un sīkumainiem kašķiem.

Mēs veltām laiku, lai risinātu sīkus aizvainojumus. Būtu vairāk jādomā par kopējo mērķi, ko vēlamies sasniegt - sabiedrības kopējā labklājība.

Politika

Partijas “Latvija pirmajā vietā” (LPV) līderis Ainārs Šlesers neslēpj nodomu piedalīties nākamā gada 7. jūnijā paredzētajās Rīgas domes vēlēšanās. Viņš jau uzsācis savu priekšvēlēšanu aģitāciju, uzdodot toni visai kampaņai, kura, pateicoties tieši Šleseram, varētu būt atšķirīga no citām.