Ēriks Pucens: Mēs esam nokavējuši ar visu ierobežojumu atcelšanu

© Ieva Ābele/Saeima

Valdība nolēmusi, kā pakāpeniski atcelt visus kovidkrīzes uzspiestos ierobežojumus. Ja situācija krasi nepasliktināsies, lielākā daļa ierobežojumu būs atcelti 1. aprīlī.

Pirmie pie atvieglojumiem tiek tirdzniecības pakalpojumu sniedzēji, kas nu patērētājus var uzņemt naktīs no pulksten 23.00 līdz 6.00.

Līdz šim darbības laika ierobežojums tika attiecināts uz tirdzniecības vietām, kas strādā epidemioloģiski drošajā jeb “zaļajā” vidē, savukārt tas netika attiecināts uz epidemioloģiski nedrošajā jeb “sarkanajā” vidē strādājošām tirdzniecības vietām. Tādējādi darbības laika ierobežojums joprojām tiek saglabāts citu saimniecisko pakalpojumu sniegšanai un pasākumu organizēšanai.

Nākamie ierobežojumi tiks atcelti 1. martā, kad veikalos vairs neprasīs Covid-19 sertifikātus, tā vietā uz vienu apmeklētāju veikalam būs jānodrošina 15 kvadrātmetru platība. Paredzēts, ka šajā datumā darbu atsāks arī visas līdz šim slēgtās nozares, piemēram, naktsklubi un atrakcijas.

Savukārt pēc 1. aprīļa plānots atcelt lielāko daļu ierobežojumu, saglabājot vien rekomendāciju masku un respiratoru nēsāšanai, distances ievērošanai un telpu vēdināšanai.

Saeimas deputāts Ēriks Pucens (“Republika”) gan uzskata, ka šie atvieglojumi nāk krietni par vēlu un Latvijai vēl ilgi būs jācīnās ar ierobežojumu radītajām negatīvajām sekām valsts ekonomikai.

Valdība lēmusi, ka epidemioloģiskās drošības prasības tiek atceltas, bet pakāpeniski. Vai šāds plāns šķiet labs un savlaicīgs?

Domāju, ka mēs esam nokavējuši ar visu ierobežojumu atcelšanu. Tādēļ mēs redzam, ka kaimiņi - Lietuva un Igaunija - mūs apsteiguši jau daudzos rādītājos. Pilnīgi nepareiza bija darbspējīgu cilvēku ierobežošana laikā, kad cilvēkiem visvairāk vajadzēja gan darbu, gan naudu.

Mēs redzam, ka ekonomikas ministrs saka, ka esam iepakaļ, bet viņi paši ir vieni no iniciatoriem, lai mēs nebūtu vienādās pozīcijās ar Igauniju un Lietuvu. Kaut vai par tūrismu. Atšķirībā no mums mūsu kaimiņi spēja pieņemt drosmīgus lēmumus, neskatoties uz saslimušo skaitu.

Savukārt lielā aizņemtā nauda, kuru esam izdāļājuši, būs jāatdod, un arī tas mūs turēs kā enkurs.

Pirmajiem ierobežojumi atcelti tirdzniecības pakalpojumu sniedzējiem, kas nu varēs strādāt arī laikā no pulksten 23.00 līdz 6.00. Šādu naktsveikalu ir relatīvi maz, un atvieglojums šķiet maznozīmīgs, vai tas ir kļūdains pieņēmums?

Tā ir tikai acu aizmālēšana, nevis risinājums. Jo - cik tad tie veikali šajās stundās paliks vaļā. Svarīgāk būtu ļaut strādāt tūrismam - tūristu izmitinātājiem, bāriem un restorāniem, izklaides nozarei. Bet šis solis neko nedod.

Kovidkrīzes skartajiem nodokļu maksātājiem Valsts ieņēmumu dienests nule ir izmaksājis 82,2 miljonus eiro. Krīzes laikā izmaksātā summa ir vēl lielāka, bet joprojām atrodas tādi, kuri ir neapmierināti ar kompensāciju sistēmu. Kāpēc?

Visā šajā kovidkrīzes laikā uzņēmēji saskārās ar nesaprotamiem noteikumiem, kā varēs un kā nevarēs pieteikties šim atbalstam. Ļoti daudzi nepieteicās, jo saprata, ka viņi nedabūs to naudu. Ļoti daudzi pieteicās, bet saņēma atteikumu un lielu vilšanos.

Daudzi cilvēki ir saņēmuši šo naudu, bet tikpat daudzi nav, un daudzi valdības smagnējās krīzes pārvaldības dēļ ir izvēlējušies pārtraukt biznesu un pamest Latviju, lai atgrieztos, kad šis viss būs beidzies.

Politika

Partijas “Latvija pirmajā vietā” (LPV) līderis Ainārs Šlesers neslēpj nodomu piedalīties nākamā gada 7. jūnijā paredzētajās Rīgas domes vēlēšanās. Viņš jau uzsācis savu priekšvēlēšanu aģitāciju, uzdodot toni visai kampaņai, kura, pateicoties tieši Šleseram, varētu būt atšķirīga no citām.

Svarīgākais