Dažiem par brīnumu 13. Saeimā ievēlētā “Jaunā Vienotība” aizvadītajos četros gados uz kovida pandēmijas un Krievijas izvērstā kara Ukrainā fona atguvusi spēkus un uz nākamās Saeimas vēlēšanām lūkojas jau ar daudz lielāku optimismu. Taču pārbaudītus līderus, kas palīdzēja tapt ievēlētai tās drūmākajos laikos, partija gandrīz nav mainījusi – korekcijas ieviesusi vien premjera Krišjāņa Kariņa piedalīšanās vēlēšanās. Tradīcijām uzticīga partija ir arī tajā, ka tā turpina asimilēt savulaik konkurējošu, bet sasaukuma laikā pajukušu partiju ļaudis. Šoreiz tā pasmēlusies kandidātus no izjukušās “KPV LV”.
Tuvojoties 13. Saeimas vēlēšanām, “Jaunās Vienotības” rindās valdīja mērens pesimisms, jo no valdībā esošajām partijām tā bija ar zemāko atbalstu sabiedrībā. Arī vēlēšanu rezultāti apliecināja, ka uzticība kādreiz varenajai partijai sarukusi. “Jauno Vienotību” gan ievēlēja, bet tai bija mazākā frakcija. Tiesa, par spīti tam, dažādu iemeslu un sarkano līniju dēļ tā kļuva par vadošo partiju un nu jau ir pārsniegusi visus valdību pastāvēšanas rekordus.
Šobrīd “Jaunā Vienotība” ir populārākais politiskais spēks valstī, un ļoti iespējams, ka tā vadīs vismaz pirmo valdību arī nākamā Saeimas sasaukuma laikā.
Politologs Filips Rajevskis uzskata, ka šādu izrāvienu organizācija spējusi realizēt, pateicoties tam, ka, par spīti kļūdām, tā sevi apliecinājusi kā adekvātu politisko spēku un pierādījusi savu kvalifikāciju, piemēram, ārlietās.
“Tā ir adekvāta ar savām problēmām un kļūdām, bet viņi izskatās pieskaitāmi. Viņiem pat piedod, ka nav īstas ekonomikas programmas, bet ir lietas, kur viņi viennozīmīgi pierādījuši savu kvalifikāciju. Tās ir ārlietas, kas bija ļoti svarīgas kovida laikā un arī tagad Ukrainas kara apstākļos,” saka eksperts.
Par to, ka “Jaunā Vienotība” cer, ka atkal varētu kļūt par valdības vadītājiem, bet nu jau ar spēcīgāku pārstāvniecību Saeimā, liecina arī pirmdien iesniegtie vēlēšanu saraksti. To līderos gandrīz nav nekādu izmaiņu. Tiks spēlēts uz jau pārbaudītiem kadriem, kuriem popularitāte uz partijas kopējā rēķina tikai pieaugusi.
Rīgas vēlēšanu apgabalā, kurš pirms četriem gadiem organizācijai bija veiksmīgākais, joprojām līderis viens no populārākajiem ministriem - ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Otrajā vietā korekcijas ieviesis laiks - pērn mirušā Ojāra Ērika Kalniņa vietā no Vidzemes saraksta pirmās pozīcijas pārvietojusies Saeimas priekšsēdētāja vietniece Inese Lībiņa-Egnere.
Iepriekšējās vēlēšanās vidzemnieki ievēlēja tikai divus “Jaunās Vienotības” pārstāvjus, taču šoreiz situācija varētu būt atšķirīga, jo šajā vēlēšanu apgabalā saraksta līderis ir medijos visredzamākais politiķis - premjerministrs K. Kariņš. Viņam seko premjera parlamentārā sekretāre Evika Siliņa un partijas Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis. Interesanti, ka arī šogad Vidzemes sarakstā pēdējais ir populārais mediķis Hosams Abu Meri. 2018. gadā vēlētāju atbalsts viņu no pēdējās vietas pacēla līdz trešajai pozīcijai, taču ar to nepietika, lai kļūtu par deputātu.
Izmaiņas nav skārušas arī Kurzemes saraksta līdera pozīciju. Arvils Ašeradens iepriekšējās vēlēšanās bija vienīgais, kas bija izpelnījies pietiekamu kurzemnieku atbalstu, lai kļūtu par deputātu, un arī šogad viņš būs saraksta līderis. Savukārt Latgales saraksta vadība uzticēta Rihardam Kozlovskim. Viņam saraksta līderība uzticēta pirmo reizi. Pirms četriem gadiem viņš bija otrais numurs Rīgā. Šī ir piespiedu rokāde, jo “Jaunās Vienotības” sadarbības partneres Latgales partijas līderim Aldim Adamovičam saskaņā ar tiesas spriedumu ir liegts būt Saeimas deputātam. Viņš tika notiesāts par krāpšanu ar īrētā dzīvokļa kompensācijām un dienesta viltojumu.
R. Kozlovskis un I. Lībiņa-Egnere ir vieni no tiem politiķiem, kurus “Vienotība” asimilēja, izjūkot Zatlera Reformu partijai. Arī šajā sasaukumā “Jaunā Vienotība” savā komandā iekļāvusi politiķus, kas tika ievēlēti no nu jau iziruša politiskā spēka - “KPV LV”.
Rīgas sarakstā ar jaunpienācējam salīdzinoši augsto astoto numuru iekļauta Saeimas deputāte Iveta Benhena-Bēkena.
“Neatkarīgajai” viņa stāsta, ka līdz iekļūšanai 13. Saeimas sasaukumā populismu uztvērusi “kā retorikas paņēmienu, ar kuru iespējams vairāk pievērst uzmanību problēmām, kuras šķietami neviens nerisina”. Taču darbs Saeimā kompānijā bez vēlmes reāli strādāt radījis “personīgu vilšanos un neatkārtojamu mācību visai turpmākajai dzīvei”.
“Jaunā Vienotība” “pieradinājusi” arī citu bijušo “KPV LV” biedru - Ati Zakatistovu, kurš, par spīti visām turbulencēm “KPV LV”, visu sasaukuma laiku bijis “Jaunās Vienotības” vadītās Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs. Arī viņš startēs ar astoto numuru, bet vēlēšanu apgabalā, kas vēsturiski “Vienotībai” un tās reinkarnācijām nav bijis veiksmīgs - Latgalē.
Ļoti iespējams, ka “Jaunās Vienotības” sarakstā būtu arī trešais “KPV LV” pārstāvis - Aldis Blumbergs, taču viņš pēc ilgstošas slimības šovasar mira.
“Jaunajā Vienotībā” savus politiskos meklējumus beigusi arī Anda Čakša, kas politikā ienāca ar Latvijas Zaļās partijas gādību. Arī šajā Saeimas sasaukumā viņa tika ievēlēta no zaļo un zemnieku rindām, bet, nenostrādājusi Saeimā ne gadu, viņa zaļos pameta un pievienojās “Jaunajai Vienotībai”. Šajās vēlēšanās viņai uzticēts daudzsološais otrais numurs Zemgales vēlēšanu apgabala sarakstā.
