Priekšvēlēšanu vairāksolīšanā pagaidām neapstrīdama līdere ir Aināra Šlesera dibinātā partija “Latvija pirmajā vietā”. Taču, lai cik arī populistiski neliktos daudzi no organizācijas līderu pieteiktajiem mērķiem, vairāki no tiem ļoti organiski saskan arī ar dažu pašreizējās koalīcijas partiju noskaņojumu, pat ja tas nav atspoguļots to programmās.
Tas, ka, lai tiktu ievēlēta, partijai jāsola, ka tās vadībā dzīvosim aizvien labāk, un jāstāsta, kā tas tiks panākts, ir pašsaprotami. Un partijas arī sola - cik vien tām ļauj veselais saprāts un kauns.
“Attīstībai/Par!” sola, ka trijos gados tās vadībā tiks uzbūvēti vēja, saules, koksnes un zemes enerģijas ražotāji ar 1000 megavatu jaudu. Ja šīs jaudas tiktu izmantotas tikai elektrības ražošanai, tad ar tām teorētiski varētu aizstāt gāzi izmantojošās TEC-1 un TEC-2, kuru kopējā jauda ir 976 megavati. Savukārt novirzot šīs jaudas siltuma ražošanai, tās aizstātu aptuveni 27,5% no pašreiz uzstādītajām jaudām. Citus izmērāmus solījumus šis politiskais spēks nebārsta.
Solījumu latiņu augstāk paceļ Nacionālā apvienība, kas sola, ka tās vadībā valsts savā attīstībā apsteigs gan Lietuvu, gan Igauniju. Ja kā atskaites punktu labklājībai izmantojam iekšzemes kopproduktu uz vienu iedzīvotāju, tad Nacionālajai apvienībai būtu jāpanāk tik strauja ekonomikas izaugsme, lai īsā laikā IKP uz vienu iedzīvotāju pieaugtu vismaz par četriem tūkstošiem eiro jeb 7,6 miljardiem eiro kopumā, bet Lietuvas un Igaunijas attīstība ciestu stagnāciju.
Solījumu latiņu vēl augstāk paceļ “Konservatīvie”, kas sola, ka desmit gadu laikā viņu viedajā vadībā Latvija ierindosies Eiropas Savienības desmit turīgāko valstu vidū. Desmitā turīgākā ES dalībvalsts ir Francija, kuras IKP uz vienu iedzīvotāju 2021. gadā bija 34,1 tūkstotis eiro, bet Latvijas 17,45.
Atskatoties pagātnē, aizvadītajos desmit gados mēs patiešām esam gandrīz dubultojuši IKP uz vienu iedzīvotāju. 2012. gadā tas bija 10,7 tūkstoši eiro, bet pērn tas sasniedzis 17,45 tūkstošus eiro. Taču arī Francija, kaut arī ne tik strauji, ir turpinājusi attīstīties un tās kopprodukts uz vienu iedzīvotāju audzis vidēji par 1,5 procentiem gadā.
Savukārt “Latvija pirmajā vietā” līderu vīzija par Latvijas attīstību ir vēl iespaidīgāka. Organizācijas līderis Ainārs Šlesers vēlas Latviju padarīt par “Ziemeļu Dubaiju” jeb starptautiska biznesa, finanšu, informācijas tehnoloģiju un tūrisma centru.
Šī mērķa sasniegšanā ļoti svarīgs faktors ir demogrāfijas jautājums un uzņēmējdarbības vide. Šīm lietām “Latvija pirmajā vietā” pievērsusies nopietni. Piemēram, lai novērstu masveida izceļošanu, katram 18 gadus sasniegušajam jaunietim pirmajā darba gadā gūtie ienākumi netiks aplikti ar nodokļiem, bet dzimstības veicināšanai ģimenes par katru jaundzimušo saņemšot vienreizēju 5000 eiro pabalstu. Pērn, kad valstī dzimstība bija viena no zemākajām pēdējo 100 gadu laikā, tie būtu 85,5 miljoni eiro. Pašlaik valdībai sociālajām programmām grūti nākas budžetā sameklēt divreiz mazākas summas.
“Latvija pirmajā vietā” vadītajā Latvijā par katru bērnu ģimenē tikšot dzēsts noteikts procents hipotekārā kredīta un, ja ģimenē ir pieci vai vairāk bērnu, tad kredīts vērtībā līdz 100 tūkstošiem tiks dzēsts pilnībā. Iecerēts arī pilnībā atcelt nekustamā īpašuma nodokli, bet nacionālā biznesa attīstības un jauno uzņēmēju atbalstam tikšot izveidota Nacionālās attīstības banka.
Ar tik vērienīgiem demogrāfijas uzlabošanas priekšlikumiem klajā nav nākusi pat Nacionālā apvienība. Taču tai un “Konservatīvajiem” varētu būt vismaz pāris saskares punktu ar “Latvija pirmajā vietā”.
Pēdējā sola, ka Satversmē izbeigs Satversmes tiesas darbību, jo tā “savos spriedumos pieslienas politiskiem uzstādījumiem, nevis vadās no valsts pamatlikuma”. Šāda ideja pēc tam, kad Satversmes tiesa lēma par labu viendzimuma ģimenēm, virmoja gan konservatīvajos, gan Nacionālās apvienības rindās. Tā pat vairākkārt izskanēja no Saeimas tribīnes.
Latviju pirmajā vietā liekošie arī vēlas Satversmē nostiprināt ģimenes definīciju, “kur tēvs ir vīrietis, bet māte sieviete”. Tas tikšot darīts, “lai jaunā paaudze tiktu audzināta tradicionālo vērtību tikumos un tiktu pasargāta no svešām ideoloģijām”. Arī šajā jautājumā Nacionālā apvienība, visticamāk, atbalstītu “Latvija pirmajā vietā” pozīciju.
Tiesa, visas savas idejas “Latvija pirmajā vietā”, visticamāk, varēs atskaņot no opozīcijas, jo partijai tā līdera pagātnes dēļ vajadzētu iegūt ļoti daudz mandātu, lai tā tiktu uzņemta koalīcijā, bet partiju reitingi tai pagaidām sola tikai balansēšanu uz liktenīgās piecu procentu barjeras.
