“Konservatīvo” vadītā Tieslietu ministrija gatavo likumprojektu par krievu valodas ierobežošanu darba vidē. Visticamāk, iniciatīva šī Saeimas sasaukuma laikā netiks pieņemta un par tās tālāku virzību labākajā gadījumā būs jālemj 14. Saeimai, kuras potenciālie jaunpienācēji likumprojektu vērtē uzmanīgi vai dēvē to par populistisku priekšvēlēšanu manevru.
Tieslietu ministrs Jānis Bordāns interneta vietnei “Delfi” paudis, ka iniciatīva izriet no 2012. gada februārī notikušā valodas referenduma, kurā pret krievu valodu kā otru valsts valodu nobalsoja 74,8% vēlētāju. Taču: kaut arī referendums apliecināja iedzīvotāju vēlmi pēc latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas, ministrs norāda, ka “praksē ilggadējas sekas rusifikācijai ir tādas, ka ir nostiprinājusies prakse ikdienas saziņā, pakalpojumu sniegšanā un arī darbavietās līdztekus izmantot gan latviešu, gan krievu valodu”.
Tas notiek, neskatoties uz to, ka tiek nodrošināta iespēja visiem Latvijas iedzīvotājiem ikdienā lietot valsts valodu, atzīmē politiķis, piebilstot, ka “prakse ir tāda, ka no visiem latviešiem ļoti dažādās situācijās tiek prasītas krievu valodas zināšanas”.
“Šis būtu jānovērš, izņemot atsevišķus gadījumus, kas būtu uzskaitīti likumā. Bet sabiedrībai būtu svarīgi zināt, ka komersantu, kā arī saziņai darbavietās ir jālieto latviešu valoda,” ir pārliecināts tieslietu ministrs.
Likums varētu attiekties arī uz darba sludinājumiem, kuros tiek prasītas krievu valodas zināšanas. “Piemēram, mēs paredzētu, ka, ja darba devējs nodarbina vismaz 50 darbiniekus un vismaz pieciem darbiniekiem pieprasa zināt vai lietot valodu, kas nav Eiropas Savienības oficiālā valoda, vai to uzskata par priekšrocību darba tiesisko attiecību nodibināšanai, tad darba devējs pievieno pamatojumu,” saka “Konservatīvo” līderis.
“Latvija pirmajā vietā”, kas, saskaņā ar pēdējiem partiju reitingiem, balansē uz liktenīgās piecu procentu robežas, Latgales saraksta līderis Vilis Krištopans “Konservatīvo” ieceri neizprot. Viņš to vērtē, atsaucoties uz ģimenes locekļu pieredzi. Proti, viņam ir divi dēli un meita - pirmie ir apguvuši krievu valodu, un, darbojoties biznesā, tā viņiem lieti noderot, kamēr Amerikā augušajai meitai, darbojoties viesu uzņemšanas biznesā, krievu valodas nezināšana radot ievērojamas grūtības.
“Ļoti nožēloju, ka meita nezina krievu valodu, viņa menedžē izmitināšanas biznesu, un viņai ir problēmas, kad viesi ir no Krievijas, Ukrainas vai kādas citas valsts, kur runā krieviski. Ja aizliegsim krievu valodu, tad tas kovida un citu iemeslu dēļ jau izpostīto izmitināšanas biznesu nobeigs,” saka politikā atgriezties gatavais V. Krištopans, kurš uzskata, ka J. Bordāns rada jaunas un nevajadzīgas problēmas jau tā mirstošajai valsts ekonomikai.
“Saskaņas” līderis Jānis Urbanovičs gan nav tik pesimistisks un krievu valodas zināšanas ar valsts ekonomiku nesaista. Viņaprāt, tas būtu tikai normāli, ja valsts iedzīvotājiem pietiktu ar vienas - valsts valodas - zināšanām. Problēmu viņš saskata tajā, ka valsts nespēj nodrošināt pietiekamu pedagogu skaitu, lai tie, kam tas nepieciešams, varētu iemācīties valodu.
“Valstij Bordāna personā prasīt valsts valodas zināšanas - es neesmu pret to, bet paģērēt tās zināšanas bez izglītības pieejamības?” retoriski jautā pieredzējušais opozicionārs un piebilst - “ja valsts uzliek pienākumu, tai jāzina, ka to ir iespējams realizēt”.
“Saskaņas” politiskās atvases “Progresīvo”, kuru reitingi vieš pārliecību par iekļūšanu Saeimā, Rīgas saraksta līdere Antoņina Ņenaševa līdzīgi J. Urbanovičam atzīst, ka ar latviešu valodu būtu pietiekami, lai kļūtu nodarbināts lielākajā daļā darbavietu. “Ir loģiski veikt izmaiņas, jo bieži darba sludinājumos krievu valodas zināšanas pieprasa nepamatoti,” saka A. Ņenaševa un vienlaikus norāda uz J. Bordāna iniciatīvas populistisko aspektu. Proti, būs grūti izkontrolēt valodas zināšanu ietekmi uz darba iegūšanas izredzēm. “Iniciatīva parādās mēnesi pirms vēlēšanām, tas norāda uz vēlmi virzīt ar darba devējiem neizdiskutētu piedāvājumu (..) Mēs atbalstām domu, ka darba devējiem jāpamato valodas zināšanu pieprasījums, kas, mūsuprāt, bieži ir nepamatots, bet valodas lietošana ir cita lieta,” saka A. Ņenaševa, kas sākotnēji nevēlējās pievērsties šim jautājumam, sakot, ka ar to vajadzētu vērsties pie kāda cita progresīvā.
Arī būvuzņēmējs un premjerministra amata kandidāts Uldis Pīlēns, pēc kura iniciatīvas tapis Liepājas partijas, Latvijas Zaļās partijas, Latvijas Reģionu apvienības un viņa “apolitiskās” biedrības veidotais Apvienotais saraksts, ir uzmanīgs, pat izvairīgs, vērtējot J. Bordāna iniciatīvu.
U. Pīlēns pauž, ka viņa uzņēmumos darbinieks tiek vērtēts nevis pēc valodu zināšanām, bet profesionālajām iemaņām. Vienlaikus valodas zināšanas tiek ņemtas vērā, ja darbinieks jāsūta uz ārzemēm. Bet svarīgākais, viņaprāt, ir tas, lai valsts neiejaucas uzņēmumu iekšējās lietās - ja darbinieki savā starpā izvēlas runāt krieviski vai kādā citā valodā - lai tā būtu.
Daudz lakoniskāks ir Zaļo un zemnieku savienības jaunās locekles - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas - līderis Jānis Dinēvičs. “Tā būtu normāla prakse, ņemot vērā, ka te ir Latvija un latviešu valoda ir valsts valoda. Tīri politiski tas ir pieņemams, nezinu, vai tas būtu ekonomiski pareizi,” saka J. Dinēvičs.
Kā jau J. Bordāns paudis, šī iniciatīva tikai tuvākajā laikā nonāks koalīciju veidojošo partiju sanāksmē. Ņemot vērā, ka 14. Saeimas vēlēšanas notiks jau 1. oktobrī, ir mazas iespējas, ka tā tiks pieņemta galīgajā lasījumā jau šajā Saeimas sasaukumā. Tas nozīmē, ka “Neatkarīgās” aptaujātajiem politiķiem šajā jautājumā būs sava teikšana un iespējams, ka priekšvēlēšanu laikā aktualizētās tēmas pēc vēlēšanām arī pašiem iniciatīvas autoriem vairs nešķitīs svarīgas.
