Satversmes tiesa ir ierosinājusi lietu par normām, kuras nosaka liegumu karavīriem darboties politiskajās partijās. Aizejošās Saeimas deputāti uzskata, ka liegums ir pamatots, un cer, ka tiesa sniegs izvērstu paskaidrojumu, kāpēc tas tā ir. Tendences pasaulē gan vedina domāt, ka šis varētu būt vēl viens Satversmes tiesas lēmums, ar kuru daudzi politiķi būs neapmierināti.
Lieta ierosināta pēc kāda profesionālā dienesta karavīra iesnieguma, kura identitāte tiek slēpta, un no Satversmes tiesas sniegtās informācijas izriet, ka viņa vārda neizpaušanu lūdzis pats karavīrs. Iespējams, ka tas ir kāds partijas “Katram un Katrai” atbalstītājs. Tā ļauj secināt organizācijas līdera Alda Gobzema publiskie izteikumi.
Iesniedzējs vēlas iestāties konkrētā politiskajā partijā, taču apstrīdēto normu dēļ nevar vienlaikus pildīt karavīra pienākumus un darboties politiskajā partijā. Tādēļ kareivis lūdz tiesu vērtēt Militārā dienesta likuma 10. panta otrās daļas un 15. panta pirmās daļas 1. punkta atbilstību Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 102. pantam.
Militārā dienesta likuma 10. panta otrā daļa paredz, ka karavīram ir tiesības būt par biedru tādās biedrībās un nodibinājumos, kurām nav politiska rakstura, kā arī dibināt karavīru biedrības un nodibinājumus un piedalīties citos nepolitiskos pasākumos, ja šāda darbība netraucē dienesta pienākumu izpildi. Savukārt saskaņā ar Militārā dienesta likuma 15. panta pirmās daļas 1. punktu karavīram ir aizliegts veikt politisko darbību.
Satversmes 91. panta pirmais teikums noteic, ka visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā, bet pamatlikuma 102. pants noteic, ka ikvienam ir tiesības apvienoties biedrībās, politiskās partijās un citās sabiedriskās organizācijās.
Karavīrs norāda, ka apstrīdētajās normās ietvertais aizliegums nesamērīgi ierobežo viņa Satversmes 102. pantā paredzētās tiesības uz biedrošanās brīvību. Likumdevēja izraudzītais līdzeklis neesot piemērots pamattiesību ierobežojuma leģitīmā mērķa sasniegšanai. Turklāt pastāvot saudzējošāki līdzekļi, kas mazāk ierobežotu personai Satversmes 102. pantā noteiktās pamattiesības, bet ļautu pamattiesību ierobežojuma leģitīmo mērķi sasniegt līdzvērtīgā kvalitātē.
Lietas sagatavošanas termiņš ir 2023. gada 18. janvāris - laiks, kad vajadzētu jau strādāt jaunajai valdībai un noteikti strādās jaunā, 14. Saeima, kurā daudzi no esošajiem Saeimas deputātiem var tikt neievēlēti. Taču “Neatkarīgā” nolēma pajautāt viņu viedokli šajā jautājumā.
“Konservatīvos” pārstāvošais Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Juris Rancāns uzskata, ka spēkā esošā likuma jēga ir absolūti skaidra un acīmredzama.
“Spēka struktūru pārstāvji nevar būt politiskajās partijās, ņemot vērā darba specifiku, jo demokrātija tomēr darbojas mazliet savādāk. Acīmredzot šis aizliegums iestrādāts pamatoti. Tas, ka Satversmes tiesa skatīs šo lietu, savā ziņā ir labi, jo tad viņi iedotu izvērstu skatījumu un skaidrojumu,” norādīdams uz nepieciešamību saglabāt bruņoto spēku neitralitāti, saka J. Rancāns.
Arī “Saskaņu” Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā pārstāvošais tās priekšsēdētāja vietnieks Boriss Cilevičs uzskata, ka aizliegums ir pamatots. “Karavīriem ir īpašs statuss. Principā, ja cilvēks uzņemas pienākumus un saistības, tad ir skaidrs, ka no daļas savu tiesību viņš atsakās, tāpat kā, piemēram, streikot karavīri nevar,” saka politiķis.
Cilvēktiesību komisijā “Konservatīvos” pārstāvošā Dagmāra Beitnere le Galla, piebilstot, ka šis nav viņas ekspertīzes lauciņš, pauž abiem kungiem līdzīgu viedokli. “Tā ir starptautiska prakse, tas nav nekas unikāls Latvijai,” saka D. Beitnere le Galla.
Politiķu teiktajam caurvijas doma, ka armijai ir jābūt politiski neitrālai, lai to nevarētu izmantot, piemēram, puča organizēšanā.
Un viņai ir taisnība. Liegums pilsoņiem formās stāties partijās ir aktīvs daudzās valstīs, taču Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (OSCE) Demokrātisko institūciju un cilvēktiesību birojs (ODIHR) vedina pastāvošo kārtību mainīt un norāda, ka arī Eiropas Savienības tiesa, kas iepriekš valstu drošības dēļ ļāva šo liegumu uzturēt, kļuvusi pielaidīgāka, aicinot mīkstināt “pilsoņu formās” cilvēktiesību ierobežojumus.
“Bruņoto spēku personālam būtu jāļauj pievienoties likumīgām politiskajām partijām un ierobežojumi būtu jānosaka tikai tādu politisko partiju gadījumā, kas aktīvi apdraud konstitucionālo kārtību. Ja tiek noteikti ierobežojumi attiecībā uz militārpersonu tiesībām ieņemt amatus politiskajās partijās, iesaistīties politiskās kampaņās vai kandidēt uz politisku amatu, tie būtu jānosaka tiesību aktos un tiem būtu jābūt ļoti nepieciešamiem, bet samērīgiem un būtu jāpiemēro nediskriminējošā veidā,” teikts 2021. gada publikācijā “Bruņoto spēku personāla cilvēktiesības: standartu un labas prakses apkopojums, ieteikumi”.
Ņemot vērā šo un faktu, ka Satversmes tiesa kareivja pieteikumu ir pieņēmusi un pat ierosinājusi lietu, var prognozēt, ka tā vismaz pārskatīs ierobežojumus, ja ne atcels tos vispār.
Ja tā, tās lēmums līdzīgi lēmumam par viendzimuma ģimeņu tiesībām, kuras 13. Saeima, neievērojot Satversmes tiesas lēmumu, tā arī joprojām nav nostiprinājusi likumos, var daļā nākamās Saeimas deputātu izraisīt līdzīgu reakciju. Proti, kārtējo reizi aktualizēt jautājumu par Satversmes tiesas likvidāciju un tās iejaukšanos politiskajos procesos.
