“Jaunās Vienotības” iekļūšana 13. Saeimā patiešām ir vērtējama kā veiksmes stāsts. Mazākā frakcija kļuva par valdības vadītāju, spēja saturēt piecu un vēlāk četru partiju veidoto Ministru kabinetu visu Saeimas sasaukuma laiku un četru gadu laikā, par spīti dažādām krīzēm, spējusi savus reitingus uzaudzēt tā, ka tai ir pamatotas cerības turpināt vadīt vismaz pirmo valdību arī nākamajā sasaukumā.
Šie panākumi dažus partiju apvienību veidojošos līderus, šķiet, aizvilinājuši no pieticības un pazemības ceļa atkal spert soli uz taciņas, kas tuvina vienam no “nāves grēkiem” - lepnībai.
Jau iepriekš dažādas transformācijas piedzīvojusī “Vienotība”, kas jau tolaik cieši sadarbojās ar vairākām reģionālajām partijām, pirms 13. Saeimas vēlēšanām izveidoja partiju apvienību “Jaunā Vienotība”. Izveidojot oficiālu apvienību “Jaunā Vienotība” tās mātes organizācija “Vienotība” slēdza juridiski noformētu laulību ar politiskajām organizācijām “Kuldīgas novadam”, “Valmierai un Vidzemei”, “Tukuma pilsētai un novadam” un Jēkabpils reģionālo partiju.
Šāds solis “Vienotībai” bija nepieciešams, lai kaut nedaudz amortizētu 12. Saeimas sasaukuma laikā par to izveidojušos un arīdzan konkurentu kultivēto augstprātības iemiesojuma tēlu. Autoritārā organizācijas vadības stila maiņu simbolizēja arī apvienības valdē iekļautie reģionālo partiju līderi. Turklāt jaunas organizācijas veidošana kaut nedaudz, bet palīdzēja atrisināt arī jautājumu par valsts finansējumu, ar kuru “Vienotībai” 12. Saeimas sasaukuma laikā bija radušās problēmas - Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs 12. Saeimas vēlēšanu kampaņas laikā bija konstatējis likuma pārkāpumus.
Tagad pēc četriem pie valdības stūres aizvadītiem gadiem, kas, par spīti kritikai, vainagojušies ar ievērojamu reitingu kāpumu, “Vienotība”, šķiet, aizmirsusi, ka zināmā mērā tās atdzimšanu veicināja reģionālo partneru klātbūtne. Par to aizdomāties vedina “Vienotības” valdes priekšsēdētāja Arvila Ašeradena runa organizācijas ikgadējā kongresā, kas Dzintaros norisinājās aizvadītajā sestdienā. Proti, kaut arī tas bija partijas “Vienotība” kongress, viss liecināja, ka partijas līderis starp šo organizāciju un “Jauno Vienotību” velk vienādības zīmi un visi nopelni, tajā skaitā nule panāktais izlīgums ar streikot gatavajiem pedagogiem, ir “Vienotības” nopelns. Kongresā “Vienotība” piesaukta gandrīz netika, runu centrā bija partiju apvienība, arī zāles, kurā noritēja kongress, noformējums ne ar ko neatgādināja, ka šis ir “Vienotības” kongress.
“Mēs, “Jaunā Vienotība”, esam par pedagogu atalgojuma palielināšanu. Tā ir mūsu principiāla pozīcija - palielināt pedagogu atalgojumu līdz 120% no vidējā atalgojuma valstī. Tas ir skaidri ierakstīts mūsu programmā,” paziņoja partijas “Vienotība” priekšsēdētājs. Līdzīgs motīvs A. Ašeradena uzrunā bija saklausāms arī pērn notikušajā “Vienotības” kongresā, kurā viņš pauda, ka 13. Saeimas vēlēšanās tieši “Vienotībai”, nevis “Jaunajai Vienotībai” ir jādubulto Saeimas deputātu skaits.
Kongresā aizskartas tika arī citas ne mazāk aktuālas tēmas. Piemēram, “Jaunās Vienotības” priekšsēdētājs un “Vienotības” valdes loceklis premjerministrs Krišjānis Kariņš atklāja, ka papildus jau iepriekš lemtajam atbalstam nākamajā nedēļā valdība skatīšot sagatavotos priekšlikumus par cenu griestu noteikšanu centralizētai apkurei, dabasgāzei un elektroenerģijai. Premjers atgādināja, ka valdība jau esot pieņēmusi atbalsta pakotni iedzīvotājiem un uzņēmumiem aptuveni 650 miljonu eiro vērtībā, tomēr ir redzams, ka cenu kāpums turpinās.
“Siltumapgādes tarifu amplitūda Latvijā ir ļoti plaša - no 50 eiro par megavatstundu līdz vairāk nekā 300 eiro par megavatstundu. Tādēļ esmu uzdevis Ekonomikas un Finanšu ministrijām izstrādāt modeli, kas papildus jau pieņemtajai atbalsta pakotnei būtu efektīvi cenu griesti centralizētai apkurei un dabasgāzei. Elektroenerģijas cenu kompensēšanai varētu būt cenu griesti pirmajām 100 kilovatstundām visām mājsaimniecībām, kas īpaši palīdzēs mazāk turīgām mājsaimniecībām ar zemāku elektroenerģijas patēriņu (..) Mēs izprotam, izjūtam situāciju un redzam tai risinājumu,” uzsvēra premjers.
Savukārt ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs pievērsās Krievijas aizsāktajam karam Ukrainā un tā radītajiem izaicinājumiem, ar kuriem jārēķinās Latvijai un visai pasaulei. “Mēs Eiropas Savienībā turpināsim uzturēt spiedienu, lai tiktu ieviestas jaunas sankcijas pret Krieviju. Kamēr Krievija ir agresorvalsts, turpina karot Ukrainā, un kamēr parādās arvien jaunas liecības par šausmām no atbrīvotajām teritorijām, tikmēr agresorvalsts pilsoņiem nav vietas ne Eiropā, ne Latvijā, ne arī Ukrainā,” pauda E. Rinkēvičs.