Priekšvēlēšanu laikā politiķi, kuru pārstāvēto politisko spēku reitingi ļauj vēlēties daudz labākus rezultātus, nereti vēršas pret reitingus veidojošajiem uzņēmumiem. Šogad šo cīņu ar priekšvēlēšanu vējdzirnavām uzsākuši partiju “Republika” pārstāvošie politiķi, kas ne tikai vēlas ar likumu medijiem liegt publicēt reitingus un jau ir vērsušies tiesā pret sabiedrisko mediju, kas izmanto reitingus priekšvēlēšanu debašu dalībnieku atlasei, bet arī vēlas panākt krasu partiju finansējuma no valsts budžeta samazināšanu.
Latvijā pašlaik popularitāti iekarojuši divu pētījumu centru veidotie partiju reitingi. Ilggadējs spēlētājs šajā nišā ir SKDS, bet pirms 13. Saeimas vēlēšanām pārliecinoši sevi pieteica “Factum”, kura prognozes par vēlēšanu rezultātiem bija visprecīzākās.
Parasti par partiju reitingu izmantošanu publiskajā informācijas telpā sūkstās un vaino reitingu veidotājus angažētībā organizācijas, kurām aptauju rezultāti nesola praktiski nekādas izredzes iekļūt parlamentā. Izņēmums nav arī “Republika”. “Factum” veidotajā reitingā savu atbalstu šai partijai solījis tikai 1,1% respondentu, bet SKDS datos šī organizācija vispār neparādās.
Viens no partijas līderiem, bijušais iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens ir pārliecināts, ka pētījumu centri apzināti manipulē ar aptauju rezultātiem, lai vēlētājos radītu maldīgu priekšstatu par partijas popularitāti un iedvesmotu par to nebalsot. Sak, tāpat jau Saeimā netiks, nav ko lieki tērēt savu balsi. Savu pārliecību viņš pamato ar to, ka sociālajos tīklos veicis pats savu pētījumu un tā rezultāti liecina, ka par “Republiku” gatava balsot vairākas reizes lielāka elektorāta daļa. Argumentu, ka šie pētījumi veikti neadekvātā vidē - partijas atbalstītāju informatīvajā burbulī - un tādēļ nav vērā ņemami, S. Ģirģens ignorē.
Ar šādu pārliecību S. Ģirģena Saeimā strādājošais brālis Kaspars Ģirģens ar kādreizējiem domubiedriem no nu jau izputējušās partijas “KPV LV”, kas tagad darbojas vairākās atšķirīgās partijās, pat izstrādāja grozījumus priekšvēlēšanu aģitācijas likumā. Tajā ar reitingiem neaplaimoto organizāciju pārstāvji vēlējās iekļaut jaunu pantu, kas sešdesmit dienas pirms vēlēšanām un vēlēšanu dienā medijiem aizliegtu publicēt reitingus. Politiķi uzskata, ka, ar šiem grozījumiem ierobežojot mediju neatkarību, tiktu spēcināta demokrātija. “Vēlētāju uzdevums, izvēloties politisko spēku, kuru atbalstīt vēlēšanās, ir vērtēt partijas programmu, vēlēšanu kandidātus un to reputāciju, bet sabiedriskās domas aptaujas apgrūtina vēlētāju iespējas pieņemt objektīvu lēmumu,” pauž K. Ģirģens.
Saeimas vairākums šādu iniciatīvu neatbalstīja, un mediji arī turpmāk drīkst izmantot politisko partiju reitingus pēc saviem ieskatiem. Šādu viedokli nostiprinājusi arī administratīvā tiesa, kas noraidījusi “Republikas” lūgumu kā pagaidu regulējumu uzlikt pienākumu Latvijas Televīzijai nodrošināt partijas piedalīšanos visos atlikušajos 14. Saeimas vēlēšanu debašu raidījumos bez ierobežojuma. Ņemot vērā, ka LTV uz savām debatēm uzaicina tikai to partiju pārstāvjus, kuru reitings pārsniedz vismaz 2% atzīmi.
“Republika” saistībā ar šo jautājumu vērsās arī Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē. Neveiksmīgi.
Taču reitingu izmantošana nav vienīgā lieta, kas pastāvošajā vēlēšanu kārtībā kremt “Republikas” biedriem. Organizācija, kuras dibinātāju vidū bija ļaudis no otru lielāko valsts finansējumu (646,30 tūkstoši eiro gadā) 13. Saeimas vēlēšanās nopelnījušās “KPV LV”, uzskata, ka valsts maksājumi politiskajām partijām ir pārāk lieli, un, sagatavojot grozījumus partiju finansēšanas likumā, vēlas tos četras reizes mazākus - šobrīd lielākais finansējums, uz kuru var cerēt partija, ir 800 tūkstoši eiro.
Samazinot partiju finansējumu, “Republikas” biedri vēlējās arī no 700 tūkstošiem līdz nepilniem 200 tūkstošiem samazināt pieļaujamos izdevumus priekšvēlēšanu aģitācijai.
“14. Saeimas vēlēšanu kampaņas griesti ir 708 tūkstoši eiro. Nesamērīgi augstie griesti sniedz negodīgu priekšrocību tām partijām, kurām ir valsts finansējums, jo tās ir vienīgās, kurām ir iespēja iztērēt visu atļauto summu priekšvēlēšanu kampaņai. Ja vēlēšanu kampaņas griestus samazinātu četras reizes, tad politiskajām partijām vairs nebūtu objektīvas nepieciešamības pēc tik liela valsts finansējuma, kā arī mazinātos nevienlīdzība starp partijām aģitācijas apmēros un palielinātos nepieciešamība pēc kvalitatīvām priekšvēlēšanu debatēm,” pauž Saeimā “neatkarīgo” frakcijā strādājošais “Republikas” biedrs Ēriks Pucens.
Saeimas vairākums republikāņu priekšlikumu gan noraidīja.