Lielā steigā pirmajā lasījumā pieņemtais, Saeimas Juridiskā biroja asi kritizētais Valsts aizsardzības dienesta likums un to pavadošo likumu pakete, visticamāk, šajā Saeimā galīgajā lasījumā netiks apstiprināti. Ieceres virzība piebremzēta ne tikai juristu iebildumu, bet arī nākamās koalīcijas veidošanas sarunu dēļ. Idejas autors gan vēl cer pārliecināt aizejošo koalīciju, ka šis darbs jāpaveic vēl šim Saeimas sasaukumam, un viņam tajā būs sabiedrotie.
Ar ideju par valsts aizsardzības dienesta (VAD) izveidi 14. Saeimā neiekļuvušo “Attīstībai/Par!” pārstāvošais aizsardzības ministrs Artis Pabriks nāca klajā vasarā. Tā kā iepriekš viņš obligātā militārā dienesta ieviešanu neatbalstīja, iespējams, ka par VAD nepieciešamību viņš tika pārliecināts NATO samitā, kurā cita starpā tika lemts arī par alianses austrumu robežas drošības jautājumiem Krievijas uzsāktā kara Ukrainā kontekstā.
Likumprojekts ar nelielu aizķeršanos strauji tika virzīts uz Saeimu, un tikai divas dienas pirms 14. Saeimas vēlēšanām parlamentārieši tam piešķīra steidzamības statusu un apstiprināja pirmajā lasījumā. Vēl pirms vēlēšanām, prognozējot, ka arī nākamajā sasaukumā aizsardzības jautājumi paliks “Atīstībai/Par!” kompetencē, parlamentārieši pauda apņēmību galīgajā, otrajā lasījumā likumprojektus apstiprināt vēl 13. Saeimas pilnvaru laikā, lai pirmais brīvprātīgo iesaukums uz kazarmām varētu doties jau nākamā gada janvārī.
Taču vēlētāju griba no prognozēm atšķīrās - “Attīstībai/Par!” nākamajā Saeimas sasaukumā ievēlēta netika. Un jau īsi pēc vēlēšanu rezultātu uzzināšanas parādījās naratīvs, ka ar VAD ieviešanu steigties nevajag. Pirmais ar to klajā nāca Valsts prezidents Egils Levits, sakot, ka nekādā gadījumā neizsludinās nekvalitatīvu VAD likumprojektu. Viedoklim, ka steiga nebūtu lietderīga, pievienojās arī premjerministra Krišjāņa Kariņa (“Jaunā Vienotība”) parlamentārā sekretāre Evika Siliņa.
“Neatkarīgajai” viņa skaidro, ka, par spīti A. Pabrika un “Attīstībai/Par!” vēlmēm, nepieciešams novērst likumprojektos pieļautās nepilnības, bet ne mazsvarīgāk esot tas, ka tik nozīmīgu reformu vajadzētu ieviest ar jaunās, nevis aizejošās Saeimas balsīm.
“Domāju, ka mēs virzīsimies uz priekšu - jautājums, vai varam sākt ar pirmo janvāri. No politikas veidošanas viedokļa pareizāk būtu, ja jaunā Saeima akceptētu, lai nebūtu tā, ka vecā Saeima pēdējā brīdī visu izdara,” saka E. Siliņa.
Saeimas “Jaunās Vienotības” frakcijas priekšsēdētājs, atbildīgajā Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā strādājošais Ainars Latkovskis vēlēšanu rezultātu ietekmi uz VAD likuma pieņemšanu iezīmē jau skaidrāk. “Es redzu tikai vienu lietu - pašreizējais aizsardzības ministrs nav pārvēlēts, būs jauns, un es pieņemu, ka - ja jaunais ministrs nāks no partneriem vai mums, sākot darbu, viņš vai viņa varētu gribēt zināmu laiku, lai ieviestu (..) Pieņemu, ka varētu būt tāda prasība, kas pretendēs uz amatu, un tā ir labi saprotama,” saka nākamajā Saeimā pārvēlētais A. Latkovskis.
Viņš gan uzskata, ka pauzei nevajadzētu būt garai. “Nedomāju, ka tas jāatliek uz gadu vai pusgadu, tie varētu būt daži mēneši. Jautājums, kad apstiprinās valdību. Ceru, ka tas būs novembrī.”
Vilcināties nav gatavs atbildīgajā Saeimas komisijā Nacionālo apvienību pārstāvošais, arī 14. Saeimā ievēlētais Edvīns Šnore, kas objektīvus iemeslus pauzei neredz, vien politiskus.
“Es tam nepiekrītu, uzskatu, ka vajag tagad. Nevajag vilkt garumā, novilkts jau ir gana ilgi. Otrkārt, neredzu objektīvu iemeslu - drīzāk politiskus iemeslus. Līdzīgi kā ar izskanējušo ideju, ka mums noteikti vēl šai Saeimai jāpieņem Stambulas konvencija, bet aizsardzības dienestu pieņems kaut kad… Tie ir klaji politiski uzstādījumi. Ir pilnīgi skaidrs, ka ir valsts aizsardzības dienesta pretinieki un acīmredzot viņi mēģina izmantot esošo politisko situāciju, lai kārtējo reizi likumprojektu atkal nogrūstu atvilktnē,” netieši atgādinot, ka Nacionālā apvienība jau pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā neveiksmīgi centusies ieviest obligāto militāro dienestu, saka E. Šnore.
Vilcināšanās nav pieņemama arī pašam A. Pabrikam, kurš 13. Saeimas pilnvaru atlikušajās nedēļās sola darīt visu iespējamo, lai likums tomēr tiktu pieņemts. “Es melošu, ja teikšu, ka neesmu satraukts par to. Bet neesmu varbūt izbrīnīts, jo mans pirmais vērtējums būtu tas, ka tieši jaunās koalīcijas veidošana ir viens no iemesliem, kāpēc pēkšņi daži politiķi grib uzlikt uz bremzēm VAD ieviešanu. Mēs zinām, ka pašlaik notiek nopietnas sarunas par to, vai iekļaut nākamajā koalīcijā kreiso partiju “Progresīvie”. Mēs zinām arī to, ka “Progresīvie” un atsevišķi citi politiskie spēki nevēlētos šo dienestu redzēt,” apgalvo A. Pabriks.
Viņa pārmetumi vērsti gan pret “Progresīvajiem”, gan “Apvienoto sarakstu”, kas pirms vēlēšanām par VAD izteikušies kritiski. Tiesa, pašlaik abu politisko spēku pārstāvji vismaz publiski vairs neapšauba VAD nepieciešamību, bet kritizē likumprojekta kvalitāti.
A. Pabriks atzīst nepilnības likumprojektos, taču uzskata, ka tās ir maznozīmīgas, jo, likumam sākot darboties jau ar nākamā gada pirmo dienu, joprojām būs laiks to uzlabot.
“Es nenoliedzu, ka šī ir ļoti nopietna reforma, un tās ceļā būs kļūdas, bet mums būs jāmācās, ejot šo ceļu. Lielākie izaicinājumi būs pēc četriem pieciem gadiem, kad [iesaukums] sasniegs maksimālo apjomu. Sākums būs vienkāršāks, un mūsu ministrijas cilvēki ir pildījuši uzdevumu un sagatavojuši šo dokumentu.”
