Politika

Nenoliedzami, pašlaik sabiedrības lielākās daļas un lēmumu pieņēmēju prātus nodarbina jautājums par briestošo energokrīzi, kuras seku mīkstināšanas meklējumu rezultāti ietekmēs arī valsts iekšējo drošību. Taču agresīvā kaimiņzeme Krievija gatavo vēl vienu potenciālo krīzi, kas uz iekšējo drošību aktuālajos apstākļos varētu radīt ne mazāku negatīvu ietekmi. Tā “tautiešiem” grasās atvieglot Krievijas pilsonības iegūšanu. Skaidra pozīcija, ko ar jaunizceptajiem Krievijas pilsoņiem darīt, pagaidām nav sadzirdama.

Nepilnu mēnesi pēc Krievijas atsāktā kara Ukrainā Saeimas opozīcijā strādājošā “Saskaņa” bez iebildumiem atbalstīja parlamenta paziņojumu, ar kuru atzīst, ka Krievija veic genocīdu pret Ukraiņu tautu un tās nodarītais atzīstams par kara noziegumiem. Taču ar to “Saskaņas” kapacitāte konfrontācijai ar Krieviju, šķiet, ir izsmelta. Paziņojumu, ar kuru šonedēļ parlamenta vairākums Krieviju grasās atzīt par terorismu atbalstošu valsti, partijas deputāti neatbalstīs.

Šajās Saeimas vēlēšanās kandidējošo pilsoņu skaits ir lielākais kopš neatkarības atgūšanas. Viens no iemesliem it kā pilsoniskās aktivitātes augšanai varētu būt sabiedrības polarizācija, kuru veicinājusi pandēmija un Krievijas uzsāktais karš Ukrainā, taču eksperti piemin arī partiju finansējuma vilinājumu un faktu, ka pat populārākajām partijām ir relatīvi zemi reitingi, kas līdz ar prognozēto vēlētāju zemo aktivitāti sola salīdzinoši vieglu iespēju vēlēšanās pārkāpt piecu procentu barjeru.

Šobrīd nopietni analizēt jaunākos SKDS partiju reitingus nav īpašas jēgas. Līdz Saeimas vēlēšanām 1. oktobrī vēl pietiekami daudz ūdens aiztecēs un daudzi malkas steri tiks saskaldīti. Tomēr šie reitingi parāda, ka 14. Saeima, visticamāk, būs vēl sadrumstalotāka nekā pašreizējā.

Saeimas Ārlietu komisija Krieviju atzinusi par terorismu atbalstošu valsti. Nākamnedēļ šo paziņojumu, visticamāk, apstiprinās arī parlaments. Eksperti atzīst: tūlītējas un redzamas sekas Krievijai šāds paziņojums nenesīs, taču tas ir vēl viens salmiņš kūlī, kuram pieaugot tiks salauzta pret Krieviju mērenāk noskaņoto Eiropas Savienības dalībvalstu pozīcija.

Priekšvēlēšanu vairāksolīšanā pagaidām neapstrīdama līdere ir Aināra Šlesera dibinātā partija “Latvija pirmajā vietā”. Taču, lai cik arī populistiski neliktos daudzi no organizācijas līderu pieteiktajiem mērķiem, vairāki no tiem ļoti organiski saskan arī ar dažu pašreizējās koalīcijas partiju noskaņojumu, pat ja tas nav atspoguļots to programmās.

Gaidot krīzi, līdzīgi skarbajiem deviņdesmitajiem gadiem būvuzņēmēja Ulda Pīlēna projekta “Apvienotais saraksts” tēlā atdzimusi ideja par to, ka valsts kā uzņēmums ir jāvada profesionāļiem. Savukārt visādi citādi konservatīvā Nacionālā apvienība ir nākusi klajā ar relatīvi jaunu ideju – valsts jāvada kā pašvaldība, un neviens to nespēšot izdarīt labāk par Siguldas novada pašvaldības vadītāju Uģi Mitrevicu.

Dažiem par brīnumu 13. Saeimā ievēlētā “Jaunā Vienotība” aizvadītajos četros gados uz kovida pandēmijas un Krievijas izvērstā kara Ukrainā fona atguvusi spēkus un uz nākamās Saeimas vēlēšanām lūkojas jau ar daudz lielāku optimismu. Taču pārbaudītus līderus, kas palīdzēja tapt ievēlētai tās drūmākajos laikos, partija gandrīz nav mainījusi – korekcijas ieviesusi vien premjera Krišjāņa Kariņa piedalīšanās vēlēšanās. Tradīcijām uzticīga partija ir arī tajā, ka tā turpina asimilēt savulaik konkurējošu, bet sasaukuma laikā pajukušu partiju ļaudis. Šoreiz tā pasmēlusies kandidātus no izjukušās “KPV LV”.

Pat pieredzējušas un Saeimā ne vienu reizi vien ievēlētas partijas nereti saskaras ar ievēlamu līderu deficītu, taču jaunām partijām, kas vēl tikai cer satvert valsts stūri savās rokās, tā ir nopietna problēma. Izņēmums nav arī “Progresīvie”, kuriem, lai pārkāptu liktenīgo piecu procentu barjeru, politiskajā kaujas laukā jāsūta visas rezerves – “Progresīvo” gadījumā puse Rīgas domes deputātu, kas aizvadītajos divos gados iesituši vismaz kaut kādu politisko kapitālu.

Priekšlaikus zaudējusi vienu no saviem spilgtākajiem līderiem, bet cita politisko potenciālu rūdījusi kara apstākļos, partija “Konservatīvie” pārgrupējusi savus spēkus un, virzot savu priekšsēdētāju Jāni Bordānu premjerministra amatam, ir gatava startēt 14. Saeimas vēlēšanās un dažās nozarēs izkonkurēt pašreizējās koalīcijas partnerus.

Ap sevi biedrībā “Apvienotais Latvijas saraksts” pulcinot uzņēmējus un trīs partijas, būvuzņēmējs Uldis Pīlēns maijā paziņoja par atgriešanos politikā. Trešdien jaunizveidotā partiju apvienība atklāja savus līderus vēlēšanu apgabalos un premjerministra amata kandidātu – pašu U. Pīlēnu. Vēlēšanās viņš gan nepiedalīšoties, jo arī ārpus Saeimas esot nepieciešami izteikti līderi.

Mārim Kučinskim un Liepājas partijai pametot Zaļo un zemnieku savienības rindas, tās līderi nolēmuši saraksta lokomotīves lomu – premjerministra amata kandidāta titulu – jau atkal uzticēt Ventspils domes deputātam Aivaram Lembergam. Tiesa, viņš gan negrasās startēt vēlēšanās un ir pavisam skaidrs, ka arī pēc vēlēšanām – ja tāda izdevība ZZS radīsies – netiks virzīts šim amatam. Uz to netieši norāda arī pati “lokomotīve”.

Iepriekšējās Saeimas vēlēšanās ciešot fiasko ar saviem premjerministra un Valsts prezidenta amatu kandidātiem un centieniem samazināt plaisu starp latviešiem un krievvalodīgajiem, “Saskaņa” šajās vēlēšanās atgriezusies pie stabilām vērtībām – pašu rindās izauguša premjerministra amata kandidāta un krievu valodas aizstāvju lomas. Pēdējā gan ļoti diplomātiski pielāgota, lai iederētos laikmetīgajā, Krievijas agresijas Ukrainā radītajā naratīvā.

Centrālā vēlēšanu komisija sākusi pieņemt Saeimas vēlēšanās startēt gribošo partiju kandidātu sarakstus un programmas. Pirmās, izmantojot mediju izmanību, uz komisijas biroju devās “Attīstībai/Par!” un “Stabilitāte”. Pirmās, kurai iekļūt Saeimā ir pavisam reālas iespējas, programmā pārsteigumu nav – tā rotē ap valsts drošības asi. Savukārt otrajai, kas partiju reitingos iezīmējas kā izteikta pastarīte, programmu gatavojis kāds, kurš, šķiet, pēdējos mēnešus notikumiem pasaulē uzmanību nav pievērsis vispār.

Rīt Saeimai galīgajā balsojumā būs jāpauž savs viedoklis par grozījumiem enerģētikas likumā, ar kuriem no nākamā gada 1. janvāra dabasgāzes piegādes no Krievijas tiks aizliegtas. Likumprojektu, visticamāk, apstiprinās, un aizliegums stāsies spēkā, taču deputāti neslēpj, ka pārliecības par gāzes pietiekamību nākamajā apkures sezonā viņiem nav, bet maksāt Krievijai par gāzi un šādi finansēt tās karu Ukrainā arī neesot alternatīva. Politiskā griba pašlaik ir tāda, ka gāzi no Krievijas Latvija neiepirks arī līdz brīdim, kad likums būs stājies spēkā.

Šonedēļ Centrālā vēlēšanu komisija sāks pieņemt 14. Saeimas vēlēšanās startējošo partiju sarakstus un programmas. Viens no pirmajiem politiskajiem spēkiem, kas iesniegs šos dokumentus, būs “Attīstībai/Par!”, kuras sarakstā ir arī tā dēvētajos čekas maisos esošais populārais gastroenterologs Anatolijs Danilāns. Saraksta veidotājiem traips viņa vēsturē, pretstatot to mūža laikā padarītajam valsts labā, šķiet maznozīmīga nianse. Arī politologi uzskata, ka kaitējumu organizācijas izredzēm tapt ievēlētai A. Danilāna pagātne nenodarīs.

Daudziem Aizkraukles un Ogres iedzīvotājiem šī nedēļa sākās ar nepatīkamu pārsteigumu – atcelti bija vairāki desmiti sabiedriskā transporta reisu, kas liedza laikus ierasties, piemēram, darbā. Latvijas sabiedrisko pakalpojumu un transporta darbinieku arodbiedrība un Vidzemes plānošanas reģions uzskata, ka atbildība šajā haosā gulstas arī uz satiksmes ministru Tāli Linkaitu, un pieprasa viņa demisiju. Koalīcijas partneri par politisko atbildību nevēlas runāt, taču paskaidrojumi par situāciju ministram tiks prasīti.

Saeimā nonākusi vairāk nekā desmit tūkstošu pilsoņu parakstītā iniciatīva, kas parlamentu aicina izbeigt Latvijas Krievu savienības darbību, un atbilstoši Saeimas Kārtības rullim to tuvākajās nedēļās izvērtēs Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija. Tiesa, labākajā gadījumā pilsoņu parakstītais dokuments tiks nosūtīts izskatīšanai Valsts drošības dienestam, jo parlamentam pār politiskajām partijām varas nav.

Krievijas Ukrainā uzsāktā kara sestajā dienā aizsardzības ministrs Artis Pabriks joprojām aizstāvēja savu pozīciju, ka obligātais karadienests Latvijas aizsardzības stiprināšanai nav pareizais risinājums. Pēc NATO samita, kurā nolēma stiprināt alianses austrumu flangu, šī pozīcija krasi mainījusies. Atbalsts šai iecerei ir arī Saeimā, diskusija varētu būt vien par to, kā jauno kārtību ieviest likumos.

Pērnā gada nogalē kļūstot par partijas “Gods kalpot Rīgai” priekšsēdētāju, Oļegs Burovs paziņoja, ka viens no svarīgākajiem viņa uzdevumiem būs atrast sabiedroto, ar kuru startēt 14. Saeimas vēlēšanās. Šis uzdevums nu ir paveikts – GKR pārstāvji bez savas partijas krāsām kandidēs no par Šlesera partiju dēvētās “Latvija pirmajā vietā” saraksta.

Ulda Pīlēna biedrība “Apvienotais Latvijas saraksts”, kura apvieno dažādu jomu profesionāļus, kas nevēlas stāties partijās, bet ir apņēmības pilni palīdzēt valstij pārdzīvot neizbēgamo krīzi, ir īstermiņa projekts. Tās darbība paredzēta vien nākamos četrus gadus jeb tikai uz 14. Saeimas sasaukuma laiku.

Karam Ukrainā turpinoties, no visu kalibru Latvijas politiķiem turpinām dzirdēt, cik ļoti svarīga ir visu veidu atbalsta sniegšana Ukrainai un cik nozīmīga Eiropai ir tās cīņa ar okupantu armiju. Tādēļ daudzus pārsteidza fakts, ka, Eiropas Parlamentam balsojot par rezolūciju, ar kuru aicina Eiropas Savienības līderus nekavējoties piešķirt Ukrainai un Moldovai ES kandidātvalstu statusu, balsojumā piedalījās vien trīs no mūsu astoņiem pārstāvjiem Eiroparlamentā. Iespējams, ka nevēlēšanās piedalīties balsojumā skaidrojama ar datumu, kurā tas notika – 23. jūniju.