Labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) pēdējā laikā strostēta par lēnīgo vakcinēšanu pret Covid-19 sociālās aprūpes centros. Tie arī vainoti par epidemioloģiskās situācijas strauju pasliktināšanos dažos novados. Ministre gan uzskata, ka viņas vadītā ministrija savas kompetences robežās izdarījusi visu nepieciešamo, turklāt atklājusi dīvainības gan inficēto uzskaites veidā, gan slimības izplatīšanās ziņā.
Pirmos pret Covid-19 Latvijā sāka vakcinēt mediķus un medicīnas iestādēs strādājošos. Tā kā daļa no medicīnas personāla nevēlējās vakcinēties, viņiem regulāri tiek veikti Covid-19 testi, lai pasargātu pacientus no iespējamās inficēšanās. Finanšu ministrs Jānis Reirs valdības sēdē pauda uzskatu, ka gadījumos, kad mediķim ir bijusi iespēja vakcinēties, bet viņš to nav izmantojis, Covid-19 tests viņam būtu jāveic par savu naudu.
ANO Ekonomisko, sociālo un kultūras tiesību komiteja izskatījusi Latvijas ziņojumu par ANO Starptautiskā pakta par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām izpildi Latvijā 2008.–2017. gadā un sniegusi savas rekomendācijas valsts iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanai. Cita starpā komiteja pievērsusies arī minoritāšu valodām. Šo tēmu skarošajās rekomendācijās var saskatīt mudinājumu Latvijai izglītības sistēmā atjaunot divvalodību.
Bijušais politiķis, tagad uzņēmējs Ainārs Šlesers gatavojas atgriezties politikā. Viņš intervijā Neatkarīgās žurnālistei Elitai Veidemanei atklāj, kāds būtu viņa pirmais darbs, ja viņš rīt kļūtu par Ministru prezidentu.
Masu vakcinācijas pilotprojektu, kas noritēja Ventspilī, speciālisti atzinuši par izdevušos. Vienlaikus tas apliecinājis arī jau prognozējamo, ka cilvēki mēdz neierasties, lai saņemtu tiem rezervēto vakcīnu. Kā zināms, vakcīnu uzglabāšanas laiks ir ierobežots un to neizmantošanas gadījumā tās iet postā, lai izvairītos no šādas izšķērdības, Valsts prezidents Egils Levits nācis klajā ar savu priekšlikumu. Veselības ministrs uzskata, ka tas ir priekšlaicīgs.
Tiesībsargs Juris Jansons uzskata, ka atbildīgie par vakcīnu pasūtījumiem pret Covid-19 noteikti ir jāmeklē. Opozīcijā pastāv arī uzskats, ka būtu vērtējama arī politiķu kriminālatbildība. Šī doma valdošajā koalīcijā gan nav populāra, tikai Nacionālā apvienība uzskata, ka Veselības ministrijas iepriekšējās vadītājas atbildība vismaz jāizvērtē arī krimināltiesiskā ziņā.
Laikā, kad sociologi, vērtējot pie varas esošos politiskos spēkus, nekautrējas paust viedokli, ka ir izveidojusies stabila niša jaunai partijai, par tādas izveidi paziņojis savulaik līdz ar Zatlera Reformu partiju lielajā politikā ienākušais Vjačeslavs Dombrovskis. Viņš iecerējis izveidot partiju bez vienotas ideoloģijas, kas līdzvērtīgi apvienos gan latviešus, gan cittautiešus.
Saduroties kristīgajās vērtībās balstītai morālei ar liberālo pārliecību, ka cilvēka dzīvība pieder viņam pašam, Saeimas vairākums vairāk nekā 10 tūkstošu pilsoņu parakstīto iniciatīvu par eitanāzijas legalizāciju noraidīja. Līdz ar to politiskā līmenī diskusija par šo jautājumu atlikta uz neprognozējamu laiku.
Jaunās konservatīvās partijas politiķu izteikumi par Oļega Osinovska un Uģa Magoņa attaisnošanu pirmās instances tiesā aizskāruši ne tikai Tieslietu padomi un advokatūru, bet arī O. Osinovski. Pirmajā gadījumā Tieslietu padome pakratīja tieslietu ministram ar pirkstu, bet O. Osinovska mēģinājums vismaz publiski nokaunināt Saeimas Juridiskās komisijas vadītāju, cieta sakāvi.
Veselības ministrs Daniels Pavļuts valdības sēdē rosināja skatīt jautājumu par Vakcinācijas projekta birojam atvēlētā finansējuma pārvirzīšanu uz Nacionālo veselības dienestu (NVD), lai varētu noslēgt Vakcinācijas biroja reorganizāciju.
Ainārs Šlesers, kas pazīstams arī ar iesauku Buldozers, paziņojis, ka “ļoti nopietni” domā par atgriešanos politikā. Eksperti lēš, ka tas nemaz tik neiespējami nav. Taču tapt ievēlētam Saeimā un vēl iekļūt valdošajā koalīcijā esot divas atšķirīgas lietas, un pēdējo realizēt A. Šleseram esot mazas izredzes.
Finanšu ministrija izpildījusi valdības doto uzdevumu un izstrādājusi “Azartspēļu un izložu politikas pamatnostādnes 2021.–2027. gadam”, uz to pamata iecerēts mainīt normatīvos aktus, lai nodrošinātu azartspēļu ierobežošanu, taču ne visiem Saeimas deputātiem, kuriem par likumu grozījumiem būs jābalso, šķiet, ka pamatnostādņu mērķis patiešām ir azartspēļu ierobežošana.
Koalīcijas partneru – KPV LV un Jaunās konservatīvās partijas savstarpējā nepatika sasniegusi jaunu, līdz šim opozīcijai raksturīgu izpausmes formu. Ar motīvu “cita acī skabargu redz, pats savā baļķi neredz” tapis likumprojekts, kuru apstiprinot tiktu apdraudēts konservatīvo līdera Jura Juraša Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja amats. Tiesa, satversmības apsvērumu dēļ tas, visticamāk, nenotiks.
Aizvadītajā nedēļā “Attīstībai/Par!” līdera Daniela Pavļuta vadītā Veselības ministrija aicināja pazemināt kritēriju slieksni, kuru pārkāpjot jālemj par epidemioloģiskās drošības pasākumu pastiprināšanu. Valdības kolēģi šo ierosinājumu pieņēma vien zināšanai, bet ministriju un tās vadītāju nostrostēja par to, ka līdz ar jaunu kritēriju izstrādāšanu nav piedāvāts, kā tieši reaģēt uz jaunajiem apstākļiem.
Kopš februāra nogales Valsts policija izmeklē krimināllietu, kuras ietvaros par piemiņas zīmes – lielgabala – nesankcionētu demontāžu Jēkabpilī vainīgo personu var sodīt ar brīvības atņemšanu līdz pat diviem gadiem. Savukārt Nacionālā apvienība cer panākt, lai nākotnē sodītu nevis par šādu pieminekļu demontāžu, bet par to izstādīšanu un uzturēšanu. Parlamentā partijai ir arī domubiedri
„Esmu nikns par to, ka 30 gadus pēc neatkarības atgūšanas mums ir tik degradēts parlaments un politiskā sistēma. Situācija valstī šobrīd nav tik briesmīga, ka neviens nekādi nevarētu ar to tikt galā: patiesībā kovids tikai parāda to zemā līmeņa menedžmentu, kāds valsts pārvaldē ir valdījis pēdējos 15 – 20 gadus, bet kovids to parāda koncentrēti,” uzskata Didzis Šmits, ārpus frakcijām esošs Saeimas deputāts, kuru ir rosināts izslēgt no parlamenta. Šodien saruna ar Didzi Šmitu.
Kopš neatkarības atgūšanas no Saeimas sastāva ir izslēgts tikai viens deputāts – Joahims Zīgerists. Viņa aizsāktajam sarakstam nu var pievienoties pie Saeimas frakcijām nepiederošais Didzis Šmits. Izslēgšanas gadījumā viņš gan ir gatavs ar parlamentu tiesāties.
Tuvojoties svētkiem, kuros atceramies 1990. gada 4. maija Latvijas PSR Augstākās padomes balsojumu par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu, Saeimas deputāti reizēm nāk klajā ar iniciatīvām, kas tā vai citādi godina tos Augstākās padomes deputātus, kas atbalstīja neatkarības atjaunošanu. Šādos apstākļos pieņemts likums par šiem deputātiem pienākošos speciālo valsts pensiju un piedāvāts mūžībā aizgājušos deputātus izvadīt ar militāru godu. Tagad Saeima steidz izlabot likumdevēja kļūdu, kas neatkarību atjaunojušo deputātu tuviniekiem pensiju jautājumā liedz tiesības, kuras bauda pārējie valsts iedzīvotāji.
Pēc tam, kad vairāk nekā desmit tūkstoši ar Vakcinācijas projekta biroja darbu neapmierināto Latvijas pilsoņu parakstījās par tā likvidēšanu, veselības ministrs paziņojis, ka birojs ir pārāk nepieciešams, lai to likvidētu, tādēļ tas tiks reorganizēts un daļai darbinieku samazinātas algas. Opozīcija uzskata, ka ministram būtu jāuzņemas atbildība par līdzšinējām neveiksmēm, bet koalīcijas partneri ir vienaldzīgi par biroja piederību kādai struktūrai, tie gaida rezultātus.
Par spīti koalīcijas partneru runām, Krišjānis Kariņš nav ne noguris, ne samulsis un “Jaunā Vienotība” joprojām ir teju vienīgais politiskais spēks, kas spēj izvest valsti no krīzes. Ar šādu moto organizācija oficiāli ieskandināja priekšvēlēšanu laiku un iepazīstināja ar dažiem jaunpienācējiem.