No graustiem par elitāriem birojiem

Ēkas atjaunošana Tirgus laukumā 5 nav ne pirmā un nebūs arī pēdējā, ko ar pašvaldības un ES fondu atbalstu veiks Ventspils vēsturiskajā centrā © F64

Latvijas vecpilsētu lielā sāpe ir vēsturisko ēku stāvoklis – daudzām no tām ir īpašnieki, kuri nevar atļauties ieguldīt ēku arhitektoniskajā izpētē un atjaunošanā, tāpēc nami pamazām iet bojā. Pašvaldības šo problemātiku risina dažādi – Ventspils izvēlējusies ceļu, lai ieguvēji būtu visi – pilsētnieki, kuri var baudīt vēsturisko ēku atjaunoto burvību; māju īpašnieki, kuriem tiek samaksāta ēkas brīvā tirgus vērtība un tiek noņemtas rūpes par īpašuma tālāko likteni; uzņēmēji, kuriem pieejamas telpas vēsturiskās mājās, kuras atrodas stratēģiski izdevīgās vietās; pašvaldība, kurai ar mūsdienīgām ofisu telpām ir iespēja pilsētai piesaistīt jaunus darba devējus.

Īpašumus atjauno par pašvaldības un ES fondu līdzekļiem

Vēsturisko ēku projektu virzīšanu, atjaunošanu un apsaimniekošanu veic Ventspils Komunālā pārvalde. Pārvaldes direktors Andris Kausenieks skaidro: „Mūsu iepriekšējā pieredze parāda, ka uzņēmējiem ir interese izvietot savus ofisus vēsturiskās, bet mūsdienīgi atjaunotās ēkās. Lai īstenotu šos projektus, ļoti nozīmīgs ir ES fondu finansējums, kurš sastāda 85 procentus no attiecināmajām izmaksām.

NĀKAMĀ RINDĀ. Tehniskā projekta izstrādi gaida nams Skroderu ielā 13. Arī šī māja kalpos par atbalstu Ventspils uzņēmējdarbībai / F64

Šogad uzņēmējiem esam iznomājuši telpas atjaunotajā ēkā Pils ielā 47/49. Ēkā ir izvietojies informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozares uzņēmums, kurš radījis 30 jaunas darba vietas. Ieguvēji nepārprotami ir visi - uzņēmējam ir iespēja attīstīt savu biznesu, ventspilniekiem ir jaunas darba vietas, bet pašvaldībai nodokļi.” Šobrīd attīstības stadijā ir projekts ēkas atjaunošanai Tirgus ielā 5, bet tuvākajā nākotnē sāksies projekta izstrāde ēkai Skroderu ielā 13.

Tirgus iela 5 - kultūrvēstures mantojums

Iepriekš minētās programmas ietvaros ir sācies darbs pie projekta Tirgus ielā 5. Šobrīd šī ēka ir pussabrukšanas stadijā, taču ar lielu vēsturisko vērtību - tā ir vecākā apzinātā koka māja Latvijas pilsētvidē. Ēka ir būvēta kā noliktava tiešā ostas un tirgus tuvumā. Savukārt 1900. gadā tā ir pārtapusi par divstāvu dzīvojamo ēku. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas ēkā izvietotajiem dzīvokļiem bija vairāki īpašnieki un nomnieki, bet neviens nebija gatavs ieguldīt līdzekļus īpašuma sakārtošanā. Nams ir ļoti sliktā stāvoklī, un iedzīvotāji labprāt no tā izvācās vai arī pārdeva savus dzīvokļus pašvaldībai. Pirms diviem gadiem tika veikta ēkas arhitektoniskā izpēte, un nule kā noslēdzies konkurss par tehniskā projekta izstrādi. Ēkas atjaunošanas darbi daļēji būs saistīti ar restaurāciju, jo ēkā atrodas vēsturiski sienu zīmējumi, kā arī citas saglabājamas detaļas. Projektēšanai ir atvēlēti deviņi mēneši, tad tiks organizēts būvniecības iepirkuma konkurss. Aplēses liecina, ka nomnieki ēkā varēs iekārtoties 2023. gada pirmajā pusē.

223 GADI. Ēka būvēta 1797. gadā. sākotnēji tā kalpojusi kā noliktavas, bet ap 1900. gadu pārbūvēta par dzīvojamo namu / Sigita Helēna Znotiņa

Andris Kausenieks vēsta: „Ēkas kopējā platība ir ap 300 kvadrātmetri. Atjaunošanas laikā ir jāsaglabā vairākas vēsturiskas vērtības, tostarp sienu zīmējumi. Projekts ir ļoti īpašs. Pēc rekonstrukcijas tā ieplānota kā biroju ēka ar 20 darba vietām. Esam apzinājuši uzņēmējus, kuri varētu šeit nomāt telpas. Jāteic, ka interese par šo ēku no uzņēmēju puses ir pietiekami liela, jo ēka atrodas ļoti izdevīgā vietā - blakus Ventas promenādei, tirgum, bankai, kafejnīcām un pilsētas vēsturiskajam centram. Paredzēta vieta arī stāvlaukumam, kas mūsdienās ir visai svarīgs faktors.

Sigita Helēna Znotiņa

” Pagaidām vēl nav zināms konkrēts nomnieks, jo tiks rīkota izsole par telpu nomu. Vaicāts, vai priekšroka tiks dota IKT nozares uzņēmumiem, Kausenieks teic: „Mums nav konkrēta uzstādījuma, kāda joma darbosies ēkā Tirgus ielā 5, taču jāņem vērā Centrālās finanšu un līgumu aģentūras noteikumi un saraksts, kādas nozares tur nedrīkst būt. Tāpēc tikpat labi ēka kalpos IKT vai citas jomas uzņēmumam. Katrā gadījumā mēs priecājamies, ka atkal būs viens sakārtots vecpilsētas nams un labiekārtota teritorija.”

Uzziņai

  • Ēka Tirgus ielā 5 būvēta 1797. gadā un ir vecākā saglabājusies koka māja Latvijas pilsētvidē.
  • Tirgus iela ir viena no pašām vecākajām ielām Ventspilī.
  • Tirgus laukums veidojies 17. gadsimta sākumā. Esošā kvartāla apbūve sākusies ap 1763. gadu. Līdz 19. gadsimta vidum pie Tirgus laukuma atradās arī rātsnams. Ventspils vecpilsētā saglabājies senais ielu tīklojums un laukumu telpiskā struktūra.
  • Sākotnēji ēka Tirgus ielā 5 izmantota noliktavām, bet 1900. gadā pārbūvēta par dzīvojamo namu ar diviem pilniem stāviem un jumta stāvu.
  • Ēkai vairākkārt mainījušies īpašnieki, līdz ar to notiek gan iekštelpu remonti, gan fasādes dēļu apšuvuma maiņa.
  • 1857. gadā tās īpašnieks Vilhelms Gebhards ēku pārdod tirgotājam Johanam Pikeram. 1878. gadā viņš apbūves gabalu ar ēkām sadala 4 daļās un par 35 tūkstošiem rubļu pārdod Ludvigam Kīlingam - Krājkases direktoram. 1883. gadā visus īpašumus no Kīlinga atpērk Oto Feierābends, bet jau 1912. gadā īpašnieks atkal ir Ludvigs Kīlings. Līdz pat 1939. repatriācijai ēkas apsaimnieko Kīlingi, kas ēkas pirmajā stāvā izveido maiznīcu ar ceptuvi un konditoreju, kura kalpo līdz pēckara laikam. 19. gadsimta otrajā pusē šeit tiek uzbūvēta arī alusdarītava un palīgēkas.
  • Arhitektoniskās izpētes laikā atklāti seni sienu zīmējumi, kurus paredzēts saglabāt un atjaunot.
  • Lielākie pārbūves darbi namā notikuši 20. gadsimta 20./30. gados, bet dzīvokļu pārplānošana veikta 1949. gadā. Izpēte liecina, ka darbi lielākoties veikti nekvalitatīvi - uzbūvētas saplākšņu starpsienas, kas piesegtas ar avīzēm un tapetēm.
  • 1999. gadā ēkā izceļas ugunsgrēks - 2. stāvā izdeg dzīvoklis un jumta pārsegums, ko piesedz ar ruberoīdu.
  • Veikala telpas beigušas darboties 2016. gada aprīlī.

Novados

Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca (DLRR) strauji tuvojas savai jubilejai, kura tiks atzīmēta 2026. gadā. Rūpnīca aktīvi darbojusies gan ekonomisko krīžu, gan citu kataklizmu laikos, tā regulāri maksā saviem darbiniekiem algas, valstij nodokļus, nodarbina vairāk nekā 500 darbinieku. Latvijas lepnums, smagās mašīnbūves uzņēmums, vairo savu klientu loku, dibina filiāles un modernizējas.