Saulkrasti uzsāk ceļu uz kūrortpilsētas vidi

SAULKRASTOS saredzam labas iespējas attīstīties par pilsētu ar kūrorta elementiem, kas piesaistītu gan vietējos, gan ārvalstu tūristus, teic Normunds Līcis © F64

Saulkrasti asociējas ar jūru, sauli, smilšainu pludmali, Džeza festivālu un citām lietām, kas liek justies labi – tā ir vieta, ko vasarā izvēlas pludmales cienītāji, vasarnieki un atpūtnieki, taču šeit ir daudz arī vietējo iedzīvotāju, kuriem ir citas intereses un lielie atbraucēju pūļi nemaz nav pa prātam. Pašvaldībai vienlīdz jādomā gan par vietējo iedzīvotāju interesēm, kuri vēlas ne tikai sakārtotu infrastruktūru, bet arī labu un pieejamu izglītības sistēmu, aktīvu biznesa vidi, sporta un kultūras pasākumus. Šobrīd Saulkrastu novads ir jaunu izaicinājumu priekšā, jo pēc Administratīvās teritoriālās reformas Saulkrastiem tiek pievienoti arī Sējas novads un Skultes pagasts, kuru specifika ir atšķirīga. Sarunā ar Saulkrastu novada domes priekšsēdētāju Normundu Līci ieskicēsim šodienas aktualitātes un nākotnes vīzijas.

Saulkrasti līdzīgi kā Jūrmala ir izteikta piejūras pilsēta, kuras teritorija jūras krastā stiepjas 17,5 kilometru garumā. Jau vēsturiski tā ir bijusi pilsēta, kurā iedzīvotāju skaits strauji pieaug vasarā, un daudziem ir bijis sapnis šeit uzcelt vai iegādāties vasarnīcu. Vai Saulkrastus var dēvēt par kūrortpilsētu?

Aģes promenāde atklāta šajā vasaras sezonā, kas ir labiekārtota piestātne jahtām un citiem peldlīdzekļiem. Objekts pieejams visu gadu.

Labs jautājums. Lai Saulkrastus varētu dēvēt par kūrortpilsētu, ir jāiegulda vēl ļoti daudz darba un resursu. Vissvarīgākais būtu attīstīt piedāvājumus ģimenēm - īpaši ūdensprocedūru centru, kam tiek meklēts investors, jo tikai ar jūru Latvijas klimatā nepietiek - ir jābūt ļoti plašam pakalpojumu klāstam. Jāatzīst, ka no Rīgas līdz pat Pērnavai Igaunijā nav pietiekami plaša kūrortiem raksturīga piedāvājuma, tāpēc, tāpat kā igauņi attīsta Pērnavu, mēs saskatām iespējas attīstīt šo jomu Saulkrastos un tuvākajā apkārtnē. Mums ir visi priekšnoteikumi kūrorta nozares attīstībai - ir labi attīstīta transporta infrastruktūra, ieskaitot VIA “Baltija autoceļu”, mums ir elektrovilcienu satiksme un netālā nākotnē būs arī “Rail Baltica” ar pieturvietu Skultē. Tas nozīmē, ka uz Saulkrastiem ātri un ērti varēs nokļūt ne tikai Latvijas iedzīvotāji, bet arī skandināvi, vācieši un citu Eiropas valstu ceļotāji. Arī jahtu osta attīstās un piesaista kuģotājus. Lai mēs sasniegtu mērķus, ir jāpaiet laikam - šobrīd esam tikai pašā sākumposmā, tāpēc šī brīža Saulkrastu piedāvājums ir mierīga atpūta pie jūras un patīkama vieta dzīvošanai.

Vai ir rīcības stratēģija, kas solīti pa solītim varētu dot uzrāvienu Saulkrastiem?

Jā, šodien varam runāt par trīs attīstības virzieniem. Tā ir kūrorta infrastruktūra un labvēlīga vide investīcijām, spēcīga un pieejama izglītība, sakārtotas ielas, ietves un ūdenssaimniecības tīkli. Šobrīd ļoti intensīvi attīstās osta un netālu esošais Skultes industriālais parks ar topošo “Rail Baltica” dzelzceļa staciju. Tomēr galvenais ekonomikas balsts ir un paliek mūsu iedzīvotāji, kas arvien vairāk vēlas dzīvot Saulkrastos, un mūsu rūpes ir ērtas dzīves vides radīšana.

Apartamentu viesnīca, kura izvietota ēkās, kas celtas 19. gadsimtā un tagad atjaunotas. Tāpat kā senajās dienās atkal uzņem viesus.

Saulkrasti stiepjas 17,5 garumā gar jūru, un mums nav izteikta vēsturiskā centra, kur koncentrēt aktivitātes. Ar mērķtiecīgu darbu esam panākuši, ka piedāvājums paplašinās, taču daudz darba vēl ir priekšā. It īpaši jāstrādā, lai mazinātu sezonalitātes raksturu. Šobrīd akcentējam trīs punktus, katrs no tiem būs ar atšķirīgu piedāvājumu. Tie ir Baltā kāpa jeb Katrīnbāde ar brīnišķīgiem saulrietiem, romantiskām pastaigām un kāzu piedāvājumu, Saulkrastu centrālā daļa - ar Zilā karoga pludmali, pludmales kafejnīcām, Jūras parku, Saules laukumu, Mežaparku, kas vēl ir tikai tapšanas sākumstadijā, kā arī Zvejniekciems, kur paralēli kravu ostai veidojam līdz šim mazāk zināmu, bet īpaši pieprasītu vidi ar jahtu ostu, zivju tirgu un atšķirīgiem pasākumiem.

Uzskatām, ka Saulkrastu piedāvājums jau tagad ir pietiekami labs, lai šeit brauktu atpūsties arī gada vēsajos mēnešos, jo aktīva pastaiga gar jūru, saulrieta baudīšana no Baltās kāpas un apskates vietu apmeklējums vienlīdz labi baudāms gan vasarā, gan ziemā.

Šobrīd uz lielas jautājuma zīmes ir LNG termināļa projekts, tā ietekme uz kūrorta attīstību. Nav pieņemams projekta neskaidrais virzīšanas veids ‒ no vienas puses, noliedzot, bet, no otras, paslepus iekļaujot investīciju programmās. Rīgas jūras līča ūdens kvalitāte jau šobrīd ir apdraudēta. Diskusijām ir jābūt atklātām, un ietekmei uz vidi ir jābūt prioritārai.

Atpūtnieku pilsētām piestāv zaļais dzīvesveids, kas ietver arī videi draudzīgu pārvietošanos, satiksmes drošību un objektu pieejamību cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Vai Saulkrasti var to piedāvāt?

Vides pieejamības un satiksmes drošības uzlabošana ir mana prioritāte, tāpēc šajā gadā realizējam ielu apmaļu pazemināšanu, kas atvieglo pārvietošanos ne tikai cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, bet arī māmiņām ar ratiņiem un velobraucējiem, pārbūvējam gājēju pārejas, apgaismojam ielas, un šie darbi vēl apjomīgāk turpināsies arī nākamajā gadā. Arī mūsu pilsētas ielas kļūst arvien gaišākas.

Unikālākā velo trase Baltijā, izbūvēta 2020. gadā

Velobraucēju kļūst arvien vairāk, un es pats arī ļoti labprāt pārvietojos ar velosipēdu. Pagaidām nevaram lepoties ar desmitiem kilometru gariem veloceliņiem, taču aktīvi esam iesaistījušies starptautiskajā projektā “EiroVelo 13”. Velomaršruts Latvijā vijas 560 kilometru garumā gar visu Baltijas jūras piekrasti, tostarp Saulkrastiem. Pagaidām mūsdienīga veloceliņu infrastruktūra šajā maršrutā Latvijas teritorijā ir ap 100 kilometros, taču šobrīd Rīgas metropoles areāla mobilitātes projekta ietvaros ceram piesaistīt finansējumu veloceliņa izbūvei no Vecāķiem Rīgā līdz pat Saulkrastiem. Tas mums visiem būtu ļoti liels ieguvums un veicinātu iedzīvotāju veselīgu dzīvesveidu. Sinerģijā ar elektrovilcienu satiksmi veloceliņš būs unikāla iespēja gan rīdziniekiem ar velosipēdiem atbraukt līdz Saulkrastiem, bet atpakaļ pēc aktīvi pavadītās dienas braukt ar vilcienu. Domājam, ka šis celiņš piesaistīs arī ārvalstu velobraucējus, jo velotūrisms ar katru gadu pasaulē kļūst arvien populārāks. Jau tagad esam izveidojuši vairākus ceļvežus gan kājāmgājējiem, gan velobraucējiem, kas aicina apskatīt ne tikai Saulkrastus, bet arī citas Vidzemes skaistākās vietas.

Vienlaikus domājam par velo un gājēju infrastruktūras izveidi ne tikai Rīgas virzienā. Arvien vairāk iedzīvotāju visu gadu dzīvo mūsu 25 dārzkopības ciemos, tāpēc jādomā arī par šo teritoriju pieejamības uzlabošanu.

Kā Saulkrastu iedzīvotāji uztver atpūtniekus, kuri ik vasaru šeit ierodas lielā skaitā?

Dažādi - vieniem atpūtnieki ir peļņas avots, tostarp vasaras māju izīrētājiem, ēdinātājiem, tirgotājiem, pakalpojumu sniedzējiem, bet citiem iebraucēji ir apgrūtinājums, kas izjauc viņu ikdienas mieru. Taču ar viesu iztērētās naudas palīdzību varam attīstīt kūrortam atbilstošu infrastruktūru, kas ir vienlīdz nepieciešama pilsētas viesiem un ērti izmantojama mūsu iedzīvotājiem. Mēs domājam, ka Saulkrastiem, piesaistot privātos investorus, ir augsts potenciāls kļūt par pieprasītu tūrisma pilsētu ar kūrorta elementiem, un kopumā ieguvēji būs visi.

Inčupē ir viena no vēsturiskajām nūdistu pludmalēm Latvijā. Šķiet, ka tā gan ne vienmēr ir bijusi legāla - vairāk gan stihiski veidojusies. Vai, zinot, ka nūdisma kultūra kļūst arvien populārāka ne tikai Skandināvijā un Vācijā, kas ir mums tuvākās nūdisma kultūras zemes ar senām tradīcijām, bet arī Latvijā, ir domāts par šo tūrisma nišu?

Jā, jo arī mūsu novērojumi liecina, ka nūdisma kultūra kļūst arvien populārāka un Inčupes pludmalē ir arvien vairāk cilvēku, kuri brauc no ļoti dažādām vietām. Tāpēc šogad esam sakārtojuši dokumentus, kas šai vietai piešķir legālas nūdistu pludmales statusu. Ir izstrādāti noteikumi un uzstādītas norādes. Inčupes nūdistu pludmale ir 3 kilometrus gara. Nevar noliegt, ka sabiedrībā norit diskusijas un rodas dažas konflikta situācijas starp šī atpūtas veida cienītājiem un oponentiem. Droši vien ir jāpaiet laikam, lai sabiedrība pie tā pierastu. Visbiežāk gan konflikti nerodas nūdistu uzvedības dēļ, bet gan atsevišķu indivīdu slimīgo izpausmju dēļ.

Esam novērojuši, ka nūdisti ir ļoti kulturāla sabiedrības daļa, kas rūpējas par vidi, uzvedas klusi un pieklājīgi. Pagaidām ir diskusijas ar Dabas aizsardzības pārvaldi un “Latvijas valsts mežiem” par dabas parka “Piejūra” un pieguļošās pludmales infrastruktūru, kas ļautu ērtāk piekļūt šai vietai, taču idejas ir. Uzskatām, ka šī pagaidām ir mūsu neizmantotā niša - jādomā tikai, kā eleganti nodalīt dažādo uzskatu atpūtniekus.



Vai esat sākuši apvienošanās sarunas ar Sējas novadu un Skultes pagastu?

Jā, pēc administratīvi teritoriālās reformas mēs kļūsim par novadu ar lielu teritoriju, bet nelielu iedzīvotāju blīvumu. Gan Sējas novadā, gan Skultes pagastā ir plašas lauksaimniecībā izmantojamās zemes, bet neliels iedzīvotāju skaits. Tas nozīmē, ka pašvaldībai būs jāiedziļinās jaunās jomās, tostarp lauksaimniecībā, kas šobrīd Saulkrastu novadā nav. Piemēram, kā salāgot gan to intereses, kuri vēlas nodarboties ar konvenciālo lauksaimniecību, gan bioloģisko saimniecību īpašnieku vēlmes, gan to, kuri laukos vēlas redzēt ziedošas pļavas un baudīt mieru. Šāda problemātika ir vērojama ne tikai šajā pusē, bet visā Latvijā - konflikts starp konvenciālo lauksaimniecību un zaļā dzīvesveida piekritējiem saasinās. Protams, pagaidām ir vēl daudz nezināmo, bet atradīsim veidu, kā salāgot visu novada iedzīvotāju vajadzības. Īpaši svarīgi ir atbalstīt mūsu uzņēmējus, kas rada darba vietas un notur iedzīvotājus lauku teritorijās.

Vai, jūsuprāt, jaunās novada robežas ir loģiskas? Kas uztrauc pievienojamo teritoriju cilvēkus?

Es teiktu, ka robežas ir visai interesantas. Piemēram, vēsturiskā saite ar Bīriņu pili un Neibādes veidošanos ir izjaukta, bet ciešāka sadarbība veidosies ar Murjāņiem un tur esošo sporta ģimnāziju. Iedzīvotājus kopumā satrauc ceļu kvalitāte, sabiedriskā transporta un vispārējo pakalpojumu pieejamība, izglītības iestāžu pieejamība un nekustamā īpašuma nodoklis.

Sējas iedzīvotājus satrauc pamatskolas pastāvēšana nākotnē. Jāteic, ka, apmeklējot Sējas pamatskolu, esmu patīkami pārsteigts par sakārtoto un unikālo vidi, tāpēc, ņemot vērā telpu trūkumu Saulkrastu skolās, Sējas skola noteikti pastāvēs, jo tieši šajā vecuma grupā vērojams iedzīvotāju pieaugums. Arī Saulkrastos norit izglītības iestāžu reforma, nepieciešams bērnudārzs Zvejniekciemā, lai nodrošinātu ar vietām visus Saulkrastu bērnus, jaunas telpas Vidzemes jūrmalas mūzikas un mākslas skolai, jāstiprina septīto līdz divpadsmito klašu posms ar mūsdienu tehnoloģiju pieejamību, daudzpusīgu piedāvājumu un augsta līmeņa skolotājiem.

Nekustamā īpašuma nodokļa apjomu taču nenosaka pašvaldība?

Tieši tā, un šī nodokļa arvien pieaugošais apjoms un ministrijas plānotā nekustamā īpašuma nodokļa reforma ar jaunām kadastrālām vērtībām vienlīdz satrauc arī Saulkrastu iedzīvotājus. Nākot pretī saviem iedzīvotājiem, piešķiram nekustamā īpašuma nodokļa atlaides iedzīvotājiem, kuri deklarējuši savu dzīvesvietu savos mājokļos.

Novados

Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca (DLRR) strauji tuvojas savai jubilejai, kura tiks atzīmēta 2026. gadā. Rūpnīca aktīvi darbojusies gan ekonomisko krīžu, gan citu kataklizmu laikos, tā regulāri maksā saviem darbiniekiem algas, valstij nodokļus, nodarbina vairāk nekā 500 darbinieku. Latvijas lepnums, smagās mašīnbūves uzņēmums, vairo savu klientu loku, dibina filiāles un modernizējas.