Rīga

Rīgas pašvaldība iztērējusi 170 tūkstošus eiro dažu pilsētas kanālā dzīvojošo bebru labsajūtas uzturēšanai, bet tagad piemaksās vēl 30 tūkstošus par nomales bebru trenkāšanu.

Neatkarīgie siltuma un elektrības ražotāji ar savām koģenerācijas stacijām kļuvuši Rīgai tikpat lieki kā jau skandalozi pazīstamie, daudzus desmitus miljonus eiro prasošie kovida vakcīnu krājumi. “Rīgas Siltums” gatavo shēmu, kā no koģenerācijas uzņēmējiem atpirkties ar maksu par viņu uzņēmumu dīkstāvi.

Jau kopš sestdienas vakara Rīgā notiek tā saucamā Valdemāra ielas brūkošo māju krīze. Runa ir par divām ēkām Valdemāra ielā 117 un 119, kur viena ēka ir sākusi sēsties un vilkt uz leju otru, radot tajā plaisas.

Šodien Latvija svin svētkus. Tos var svinēt arī doties izbraucienā ar velosipēdu vai pastaigā ar kājām, izbraucot vai izstaigājot Latvijas kontūru savā pilsētā vai novadā. Neatkarīgā apkopojusi 11 šādus maršrutus Latvijā un ārpus tās.

Gaismas festivāls „Staro Rīga” ir viens no lielākajiem Ziemeļeiropas gaismas festivāliem. Un ik gadu pulcēja tūkstošiem skatītāju. Taču dzīves dārdzība atstājusi ietekmi arī uz šo pasākumu – nauda jātaupa, šogad festivāls atcelts.

Atbild: “Rīgas gaismas” vārdā Rīgas domes Komunikācijas pārvalde

Rīgas skolās katastrofāli trūkt pedagogu. Pārslodzes un izdegšanas dēļ darbu pamet skolotāji, kuri to normālā situācijā nekad nebūtu darījuši. Rīgas skolu direktori atklātā vēstulē vērsušies pie valsts augstākajām amatpersonām un politiķiem, lūdzot veikt konkrētus pasākumus un sniegt atbalstu.

Lai kaut kā pārlaistu nākamo apkures sezonu, rīdzinieki tiek pamācīti pazemināt temperatūru mitekļos, adīt džemperus un šalles, izvākties no lieliem dzīvokļiem uz mazākiem, radiatorus aprīkot ar viedajām tehnoloģijām, bet, ja tāpat nesanāks savilkt galus, iet uz pašvaldību pēc pabalsta. Galvaspilsētas galvenais siltuma piegādātājs “Rīgas siltums” atzīst, ka nekādi paņēmieni nespēs ierobežot tirgus apetīti – vienalga, runa ir par šķeldu vai dabasgāzi.

Lai Latvija tiktu pie sava sašķidrinātās dabasgāzes termināļa, kas nodrošinātu valsts enerģētisko neatkarību, darbojoties pēc godīgiem tirgus likumiem, un neapgrūtinātu iedzīvotājus ar neizpildāmiem pienākumiem, koalīcijai būtu jāatsauc pagaldes sarunās vienam konkrētam attīstītājam, “Skulte LNG Terminal”, sadotie neoficiālie solījumi.

Būves sienās nav novērsti izdrupumi, plaisas, pieļauti būves dekoratīvo elementu bojājumi, apdares materiālu plaisāšana, pieļauta fasādes krāsojuma izbalēšana un nolupšana – apsekojot ēku Rīgā, Alekša ielā 11, secinājusi Rīgas domes Īpašuma departamenta Būvju sakārtošanas pārvalde un zibenīgi liek celtni sapost, citādi – ēkai tiks piemērots graustu nodoklis un atcelti NĪN atvieglojumi. Gandrīz 900 ēkām graustu nodoklis Rīgā jau noteikts.

“Vietās ar labu dzīves kvalitāti cilvēku kļūst vairāk. Jo labāki dzīves apstākļi, jo ilgāk cilvēki dzīvo un labprātāk rada pēcnācējus. Cilvēki tiecas uz vietām, kas piedāvā perspektīvas, bet no mazāk cerīgām – brauc prom,” uzsver Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs. Viņš uzskata, ka nauda, kuru visjēdzīgāk būtu bijis ieguldīt dzīves kvalitātes uzlabošanai pilsētā jau dzīvojošajiem, tiek aizlaista Rīgas fasādes meikapa atsvaidzināšanai, nevis lietas uzlabotas pēc būtības.

Lai politiskajai partijai tiktu liegts finansējums no valsts budžeta, organizācijai savā priekšvēlēšanu kampaņā nav obligāti jāpārkāpj kādi finansējuma izmantošanas ierobežojošie noteikumi vai jāpārkāpj likums citā formā. Pietiek ar birokrātiskiem niekiem. Šādā situācijā pašlaik nonākusi Latvijas Reģionu apvienība, kurai aizturēti maksājumi no valsts budžeta, sūkstās partijas līderis Edvards Smiltēns.

“Mēs nāksim no baznīcas pie Brīvības pieminekļa nolikt ziedus, pēc tam aizbrauksim uz Lesteni, un citiem te nav tiesību iejaukties!” Tā saka biedrības “Daugavas Vanagi Latvijā” vadītājs Andrejs Mežmalis. Diemžēl “citi” jau plāno iejaukšanos. Tie paši prokremliskie provokatori, kas sevi dēvē par antinacistiem, bet, atbalstot Krievijas iebrukumu Ukrainā un ilgojoties pēc Latvijas okupācijas laikiem, ir pat tādi paši vai vēl sliktāki par nacistiem, fašistiem un visiem komunistiem kopā ņemtiem.

Galvaspilsētas ielas ir gaužām bēdīgā stāvoklī – braucot pa tām, var trāpīt ar riteni bedrē un sabojāt savu auto, var rasties avārijas, kurās var ciest ne tikai savs, bet arī citi spēkrati. Sevišķi nelāgi ielas izskatījās nesen, kad iepriekš bija intensīvi snidzis, pēc tam sniegs bija sācis kust un vēl pēc tam sniegledus bija sasalis – tad bija daža iela, kas atgādina olimpiādes mogula trasi, pa kuru varēja pārvietoties tikai ar bruņutransportieri vai apvidus auto, bet parastajām vieglajām automašīnām tās bija tikpat kā neizbraucamas – nav nekāda patīkamā sajūta dzirdēt, kā automašīna uzsēžas ar “vēderu” uz ledus un tai ar baisu krakšķi lūst nost kādas plastmasas detaļas.

Vides ministrija pieprasījusi Rīgas domei pārstrādāt saistošos noteikumus, ar kuriem mērija bija iecerējusi noteikt individuālās apkures aizliegumu ievērojamā pilsētas daļā un ieviest būtiskus ierobežojumus energoefektīvu apkures iekārtu uzstādīšanai. Tomēr tas nenozīmē, ka ministrija iestājas par rīdzinieku interesēm. Vienkārši priekšvēlēšanu cīņa ir sākusies arī apvienības “Attīstībai/Par!” iekšienē.

Politiķis un uzņēmējs Emīls Jakrins uzskata, ka Rīgā ir salauzta vecā pilsētas pārvaldes sistēma, kas iepriekš veiksmīgi strādājusi, bet jaunas ieviešanai nepietiek spēju. Trūkstot sapratnei par pilsētas apsaimniekošanu, sniega kārtai var atļauties pāri kaisīt smilti, pilsētas infrastruktūru ļauj kroplīgi un haotiski pārveidot.

Lai pieteiktos personas apliecības (eID) saņemšanai Rīgā, rindā ir jāgaida aptuveni mēnesis. Taču jau pēc gada, tas ir, no 2023. gada 1. janvāra, personas apliecība (eID karte) būs obligāts personu apliecinošs dokuments Latvijas pilsonim vai nepilsonim, kurš sasniedzis 15 gadu vecumu.

Rīgas domes ierosinātais individuālās apkures aizliegums ievērojamā pilsētas daļā un būtiski ierobežojumi energoefektīvu apkures iekārtu uzstādīšanai izriet no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sacerētā “Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plāna 2019.–2030. gadam”, taču galvaspilsētas domnieku izpildījumā jaunie noteikumi būs vēl daudz skarbāki, būtiski pasliktinot iedzīvotāju ekonomisko situāciju jau tuvākajos gados.

Ja šoziem kāds saka: “Es jau labprāt paslēpotu, bet man nav slēpju, nav kur to darīt, tas ir dārgi, es neprotu”, tad tās ir tikai un vienīgi atrunas, jo šī ziema ir parūpējusies, lai slēpot varētu jebkur – no Rīgā izveidotajām slēpošanas trasēm ar klātesošām inventāra nomām līdz celiņiem mežos un pļavu plašumos.

Jāstrādā visas nedēļas dienas no pulksten 6 līdz 9, par to saņemot 350 eiro pirms nodokļu nomaksas, lasāms vienā no Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) vakanču portāla sludinājumiem, kurā tiek meklēts sētnieks. Šogad NVA bija reģistrētas vairāk nekā 400 brīvas sētnieku vakances. Uz šo amatu neraujas – nelielas algas, ne visai pievilcīgi darba apstākļi. Turklāt šogad arī sētniekiem par obligātu prasību kļuva vajadzība pēc Covid-19 sertifikāta, daļai šis valdības noteikums nebija pieņemams, un viņi darbu pameta vai viņus atlaida, saasinot jau tā samilzušo sētnieku trūkuma problēmu.

Pārvietošanās pa apledojušām ietvēm Rīgā bija gatavais murgs. Taču velti tajā vainot sētniekus. Viņi tikai seko jaunajām Rīgas ielu tīrīšanas vadlīnijām, proti, ietves vairs nav obligāti pilnībā jāatbrīvo no apledojuma.

“Kāds gan “krasnajām gvozģikām” un Gžeļas fajansa podu zilajiem lakstu rakstiem ir sakars ar ziemu?” vaicā tīmekļa asprātis. Iztulkošu, ko nozīmē “krasnās gvozģikas” – sarkanās neļķes (krievu val.). Par Gžeļas zilajiem rakstiem – mazliet vēlāk. Bet tas viss ir sakarā ar mūsu latvisko Rīgu, ar mūsu nacionālās valsts ne mazāk nacionālo galvaspilsētu, kas, izrādās, gatavojas svinēt kaut kādus “holidejus”.