Rīga

Jau ziņots, ka Vienības gatvē notiek veloceliņa būvniecība. Celiņš tiek būvēts tieši starp kastaņu rindām, ko savulaik Meža dienās stādīt palīdzējis Kārlis Ulmanis. Ne tikai Torņakalna iedzīvotājiem, bet arī arboristiem bažas rada kastaņu dzīvotspēja pēc veloceliņa izbūves, kā arī būvniecības procesa ietekme uz pilsētas zaļo rotu.

Latvijā vairāk nekā 250 tūkstošos mājokļu neviens pastāvīgi nedzīvo. Visvairāk tukšu dzīvokļu ir Rīgā, taču tieši šajā pilsētā potenciālajiem īrniekiem ir visgrūtāk atrast mājokli par piemērotu cenu.

Šonedēļ “Positivus” izziņoja pirmo nākamā gada festivāla “hedlaineri” – par to kļuva Ņujorkas hiphopa mākslinieks A$AP Rocky. Šoreiz mūziķu izvēlē rīkotājiem nāksies būt uzmanīgākiem nekā jebkad iepriekš, jo “Positivus” pārcelšanās no Salacgrīvas uz Rīgu radījusi arī daudz svārstīgo.

Nelielā Katlakalna baznīca ir unikāla ar savu arhitektūru – tā ir viena no divām apaļas formas luterāņu baznīcām Eiropā. Pateicoties baznīcas ilggadējam mācītājam, teoloģijas profesoram Robertam Emīlam Feldmanim, ap baznīcu ir izveidots dārzs, kas bagāts ar eksotiskiem kokiem un krūmiem.

Kopš rudens Torņakalna iedzīvotājos sašutumu raisa būvnieku darbības vēsturiskajā kastaņu alejā, ko savulaik Meža dienās stādīt palīdzējis Kārlis Ulmanis. Rīgas dome šogad ķērusies klāt 2016. gadā apstiprinātā veloceliņa no Ziepniekkalna līdz centram būvniecības projekta realizācijai.

Rīdzinieki drīzumā nedrīkstēs pudeles, papīru un sadzīves atkritumus visus mest vienā konteinerā. Atkritumu šķirošanu Rīgā ir plānots noteikt kā obligātu prasību, lai Rīga ar laiku kļūtu par bezatkritumu pilsētu.

Saruna ar Rīgas domes deputātu Sandri Bergmani (“Saskaņa)

“Ozolu iestādīja 1964. gadā, kad uzcēla autoostu. Autoostā sāku strādāt 1972. gadā. Tad ozols jau bija sasniedzis rokas resnumu. Agrāk, kad nekaisīja uz ietvēm sāli, koki auga labi. Zem ozola svinējām Jāņus. Autoostā nostrādāju 47 gadus, un ozols vienmēr priecēja cilvēkus. Tas ir autoostas simbols – stiprs un dižens. Cilvēki, kuri to iestādīja, jau sen miruši, nav kam pajautāt, ko viņi domā par ozola nociršanu, lai realizētu ES projektu “Rail Baltica”. Viņu ieguldījums jāciena, un ozols ir pelnījis pārstādīšanu citviet Rīgā,” uzskata Rīgas autoostas bijusī darbiniece Ināra Geislere.

Kopš oktobra beigām Daugavā peld jau dzeltēt sācis vides objekts – Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vēstījums sabiedrībai. Daļa sabiedrības, kurai, lūkojoties uz šo objektu, vajadzētu apjaust korupcijas negatīvās sekas, ironizē, nosaucot šo objektu par “peldošu butaforiju un absurda teātri”.

Stabiņi Rīgas ielās parādījās jau pērn, taču rīdzinieki tos tā pa īstam pamanīja, kad tos uzstādīja Rīgas centrā un sāka mazgāt. Nepilnu četru mēnešu laikā stabiņu apkopei jau ir iztērēti aptuveni 24 tūkstoši eiro.

Atbild “Rīgas satiksme” Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Baiba Bartaševiča-Feldmane:

Krievijas vēstniecība Latvijas Ārlietu ministrijai iesniegusi notu par it kā nozagtu piemiņas plāksni sarkanajai armijai, sataisījusi pamatīgu skandālu Krievijas medijos, bet galu galā atklājies, ka plāksne atradusies restaurācijā un vēstniecība par to bija informēta. Krievija jebkādiem līdzekļiem cenšas diskreditēt Latviju, sagrozot vēsturi un arī rupji melojot.

Kopš neatkarības atgūšanas šādā vai tādā veidā ikviens Valsts prezidents izrādījis interesi par Latvijas galvaspilsētas attīstību, taču Valsts prezidents Egils Levits, kuram nenoliedzami patīk uzstāties ar runām, šo latiņu pacēlis daudz augstāk. Saskaņā ar iepriekšējo prezidentu kanceleju pārstāvju pausto, E. Levits ir pirmais, kas ar runu uzstājies Rīgas domes sēdē.

Rīgas pašvaldība šogad iestādīs 600 koku un atļaus nocirst apmēram 6 000 koku.

Kaimiņa sētā kādu pusgadu karājās beigts strazds, piesiets pie mieta virs ķiršu koka. Tas nepatīkami kņudināja acis ik reizi, kad pavēros pa virtuves logu. Nabaga strazda līķa „eksponācija” gan nekādā veidā neatbiedēja citus putnus, un ķirši tapa noēsti pa tīro. Varbūt tas nemaz nebija strazdu iebiedēšanas mēģinājums, bet gan tīrā māksla? Sak, esmu sajuties kā mākslinieks, esmu radījis mākslas darbu, baudiet to! Bija tikai viena neraža: šis „mākslas darbs” riebās visiem, kuri uz to skatījās.

Nepilnu divu vasaras mēnešu laikā par stabiņu mazgāšanu jau iztērēta teju puse no līgumā paredzētā finansējuma.

„Šīs ir izmaiņas uzņēmuma vadībā, bet šīs nekādā ziņā nav izmaiņas šajā SIA, kas varētu ietekmēt jūsu ikdienas darbus. To sagaidu arī no pagaidu valdes – nodrošināt darbu tādā līmenī, kā tas ir nodrošināts līdz šim. Vēlreiz saku, ka tas ir bijis ļoti augsts līmenis. Par ko es katram no jums saku lielu paldies,” pavasarī, padzenot no darba pašvaldības uzņēmuma „Rīgas meži” (RM) valdes priekšsēdētāju Aivaru Tauriņu un valdes locekli Juri Buškevicu, teica Rīgas domes (RD) priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis. Šobrīd atlaisti jau 39 RM darbinieki – gan būtiskus „atslēgas” amatus ieņēmušie, gan ierindas darbarūķi.

Sākot ar 1. septembri, “Rīdzinieka kartes” īpašnieki vairs nevar izmantot atlaidi automašīnas novietošanai Rīgas pašvaldības autostāvvietās. Līdz ar to rīdzinieki, kuri līdz šim varēja izmantot šo priekšrocību, par mašīnas atstāšanu Rīgas pašvaldības autostāvvietās maksās par 20% dārgāk.

Sākot ar šodienu, “Rīdzinieka kartes” īpašnieki vairs nevar izmantot atlaidi automašīnas novietošanai Rīgas pašvaldības autostāvvietās. Līdz ar to autostāvvietu pakalpojumi rīdziniekiem, kuri līdz šim varēja izmantot šo priekšrocību, par mašīnas atstāšanu Rīgas pašvaldības autostāvvietās maksās par 20% dārgāk.

Laiks uzmetis mums cilpu gandrīz precīzi 31 gada platumā, dodot iespēju šodien izteikties ar avīzes “Atmoda” vārdiem 1990. gada 16. oktobrī: “Latvijas pagājušās nedēļas notikumu kaleidoskopā prāmja pienākšana uzskatāma par notikumu numur viens”.

Neglītais privātais ūķis – Rīgas pasažieru terminālis, kas kalpo par galvaspilsētas vizītkarti pa jūru atbraukušajiem tūristiem, nekur nepazudīs, taču no tā piestātnes varētu pazust pasažieru prāmji. Sadarbībā ar citiem uzņēmumiem līdz 2025. gadam Rīgas brīvostā taps jauns terminālis kravas/pasažieru un kruīza prāmju apkalpošanai.

Rīgas pasažieru ostas terminālis kļūst par arvien atbaidošāku galvaspilsētas vizītkarti, 11. novembra krastmala ir sabiedrībai teju nepieejama, un arī ko darīt Daugavmalā īsti nav, ķeksīša pēc īstenoto labiekārtojumu iepretim tirgum izmanto bezpajumtnieki. Rīga jau gadiem izliekas, ka Daugava un citi ūdeņi tai vispār nav vajadzīgi. Bet varētu taču būt citādi!