Kāda sieviete, kura ieradās apciemot savus uz Latviju aizbēgušos radiniekus, “Rus.nra.lv” pastāstīja par dzīvi okupētajā Ukrainas daļā. Antoņinu (vārds mainīts, fotogrāfijā viņas seja nav redzama – viss drošības apsvērumu dēļ) satiku vienā no Latvijas jūras piekrastes ciemiem, kur mēs ar dēlu bieži mēdzam atpūsties.
Nacionālās apvienības (NA) rindās briest neapmierinātība ar partijas vadības neizlēmību un nevēlēšanos spert politiski gudrus soļus, lai iekarotu Rīgas mēra krēslu. Neizmantot pašreizējo Rīgas domes politisko nespēju, lai stiprinātu savas pozīcijas un iegūtu pilsētas vadību, ir neprāts, kam var sekot neatgriezeniska vēlētāju vilšanās – uzskata tie NA politiķi, kuri pauž neizpratni par partijas vadības pasīvo nostāju un padevīgo raudzīšanos “Vienotības” virzienā.
Šķiet, teju katru gadu grupa “Menuets” (arī “Pērkons” un vēl dažas leģendas) svin kādu apaļu jubileju, kas arī saprotams – producentiem tā vieglāk koncertiem pievilināt publiku. Lūk, tūlīt, tūlīt “Menuets” atkal dosies savā jubilejas tūrē, kas šoreiz būs par godu grupas 55 gadu pastāvēšanas jubilejai. Taču nav žēl, lai tik spēlē – viņu mūzika cilvēkiem tiešām ir vajadzīga!
Šonedēļ Francijas svētdienas laikraksta “Le Journal du Dimanche” žurnālisti nolēmuši pārtraukt 40 dienas ilgušo streiku, kas bija saistīts ar galēji labējiem simpatizējošā Žofruā Ležēna iecelšanu par respektablās avīzes galveno redaktoru. Lai gan izdevēji apgalvo, ka laikraksts tagad atsākšot iznākt, daudzi žurnālisti esot nolēmuši iesniegt atlūgumu. Ležēnam, kuru nepārprotami atbalsta izdevuma jaunais saimnieks, miljardieris Vensāns Bolora, varētu rasties problēmas ar augsta līmeņa profesionāļu piesaistīšanu.
Latvijas Nacionālajam teātrim ir īpaša vieta latviešu nācijas arhitektūrā. Jau teātra nosaukums uzliek zināmus pienākumus. Ja vēl atceramies, ka tieši uz šī teātra skatuves 1918. gada 18. novembrī tika proklamēta Latvijas valsts, tad jautājumi par tā vietu Latvijas kultūrpolitiskajā telpā kļūst lieki.
No 31. jūlija atjaunota ikdienas vilcienu satiksme starp Liepāju un Rīgu. Tas paveikts, pagarinot reisus maršrutā Rīga–Dobele līdz Liepājai. Tas, protams, ir labi un apsveicami, taču "Neatkarīgā" vēlējās noskaidrot – ja ne satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs (Nacionālā apvienība), tad kas par to maksās, un vai uzņēmumam "Pasažieru vilciens" tas ir izdevīgi.
Bet sargeņģeļi nekad neaiziet. Un Lana bija sargeņģelis. Dievs vien zina, kādam spēkam jābūt trauslā, skaistā sievietē, lai spētu izvilkt no purva savu vīrieti. Lana vienmēr stāvēja pussoli aiz Raimonda. Cieņā, mīlestībā un pārliecībā. Kā sargājoša siena. Kā maigs atbalsts. Un Pauls to juta, viņš bija drošs kopā ar Lanu.
Postošos savvaļas ugunsgrēkus, kas pagājušajā mēnesī plosījās Rodā, ir izdevies apdzēst, un tagad šī Grieķijas sala atkal ir gatava uzņemt tūristus. Premjerministrs Kirjaks Micotakis jau apsolījis, ka nākamgad tiks nodrošināta nedēļu ilga bezmaksas atpūta Rodā visiem tiem, kuriem jūlijā ugunsgrēku dēļ nācās evakuēties no salas. Šis paziņojums izraisījis neapmierinātību daļā grieķu sabiedrības, jo solījumi kompensēt vietējiem iedzīvotājiem nodarītos zaudējumus no valdības puses pagaidām nav dzirdēti.
Vecie vēži tajā pašā vecajā kulītē – tā var raksturot Stambulas konvencijas (SK) ratifikācijas aizstāvju argumentus, kas tika pausti Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēdē otrdien, kad tika izskatīta pilsoņu ierosme neratificēt SK. Ierosmi parakstījuši 12 973 Latvijas iedzīvotāji. Tika izlemts iniciatīvu nodot turpmākai izvērtēšanai Ārlietu komisijā, kas atbildīga par starptautisku līgumu virzību Saeimā. Pusotru stundu garajā sēdē no dažu runātāju paltrakiem līda ārā tādas āža daiļkājiņas, ka prieks bija skatīties…
Tiesībsarga birojs, šoreiz kopā ar Labklājības ministrijas un Veselības inspekcijas pārstāvjiem, kam ikdienā jāuzrauga pansionātu darbība, konstatējis būtiskus pārkāpumus jau kārtējā sociālās aprūpes centrā.
Valdošās partijas “Vienotība” deleģētais Saeimas Budžeta komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs nodrošināja komisijas atbalstu opozīcijas partijas “Zaļo un zemnieku savienība” (ZZS) Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Viktora Valaiņa ierosinājumam komisijas vārdā prasīt, lai Finanšu ministrija sagatavo priekšlikumus banku virspeļņas ierobežošanai.
Trešdien ar savstarpējiem pārmetumiem negribēšanā strādāt kopā beidzās Rīgas domes vadošā bloka (“Vienotība”, NA/LRA, “Kods Rīgai”, kopā 20 balsis) sarunas ar lielāko frakciju – “Progresīvie/Par!” (PP) (14). Ceturtdien notika sarunas jau ar “Gods kalpot Rīgai” (GKR) (5) un “Latvijas attīstībai” (LA) (3), ar kurām panākta konceptuāla vienošanās par sadarbību.
Nākamā gada februārī iztek Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes pilnvaru termiņš, taču valdībai viņas veikums jāvērtē pusgadu pirms pilnvaru termiņa beigām, proti, tagad. Tikmēr plašākai sabiedrībai nepamanītas palikušas dažas ģenerāldirektores dzīves šķautnes.
Gan Finanšu ministrijas dibinātās t.s. Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas locekļu, gan mediju pārstāvju vidū ir aizsākusies kurnēšana par pusslepenajām darba grupas sēdēm un to dokumentiem. Un, lai gan Finanšu ministrija (FM) trešdien paziņoja, ka tai esot gatavi dažādi potenciālie nodokļu izmaiņu scenāriji, nekādu sīkāku informāciju tā nepauda.
Šogad Tartu universitāte vietas kopmītnēs spējusi nodrošināt vien aptuveni trešdaļai studentu, kuri cerējuši izmantot šo relatīvi lēto variantu. Pārējiem atliek vien meklēt mājokļu īres iespējas, taču cenas šajā segmentā salīdzinājumā ar pagājušo vasaru pieaugušas par 10%, turklāt tas – neņemot vērā komunālos maksājumus, kas arī kļuvuši lielāki, vēsta Igaunijas sabiedriskais medijs “ERR”.
Bijušais britu premjers Boriss Džonsons pagaidām nav saņēmis atļauju ierīkot peldbaseinu savā šogad iegādātajā īpašumā Oksfordšīrā, jo tā teritorijā dzīvojot lielie tritoni – aizsargājamas sugas abinieki. Interesanti, ka 2020. gadā Džonsons, kurš tolaik vadīja valdību, kādā runā paziņoja, ka lielo tritonu dēļ nekustamo īpašumu attīstītājiem ir grūtāk realizēt projektus, un netiek uzcelts tik daudz mājokļu, cik vajadzētu.
Uz Krieviju savu produkciju joprojām eksportē vairāki simti Latvijas uzņēmumu. Kuri tie ir? Ekonomika ministrija atteicās “Neatkarīgajai” sniegt konkrētu informāciju – tas esot komercnoslēpums. Tirgošanās un sadarbība ar nacistisku agresorvalsti par spīti sankcijām – tas ir peļņas, izdzīvošanas vai izaicinošas politikas jautājums?
Par abonementa noformēšanu vietnē "abone.pasts.lv" no 1. jūlija noteikta maksa 1,20 eiro – kārtējā Satiksmes ministrijas pārziņā esošās valsts akciju sabiedrības “Latvijas pasts” kaltā nagla drukātās preses zārkam. Pagājis vairāk nekā mēnesis, bet no politiskām aprindām ne pušplēsta vārda par to, ka drukātās preses iznīdēšana ir drauds mūsu valsts drošībai.
Pandēmijas laikā izdevumi slimības pabalstiem dubultojās, taču tagad situācija ir stabilizējusies, proti, izmaksas neaug tik strauji, lai būtu nepieciešami ārpuskārtas budžeta piešķīrumi.
Par XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII deju svētku viena opusa iestudēšanu un publisko atskaņojumu virsdiriģenti un virsvadītāji saņēmuši 350 līdz 600 eiro pēc nodokļu nomaksas, bet koncertu vadītāji par mēģinājumu procesu, kā arī publiskajiem ģenerālmēģinājumiem un koncertiem no 130 eiro līdz 2000 eiro pirms nodokļu nomaksas, noskaidroja “Neatkarīgā”.
Valdošās koalīcijas politiķi beidzot tuvojas konceptuālam lēmumam par papildus maksājuma komercbankām piemērošanu. Finanšu ministrija ir izvirzījusi divus iespējamos variantus - ārkārtas “solidaritātes maksājuma” ieviešanu uz laiku, līdzīgi kā Lietuvā, vai arī paaugstinātas uzņēmumu ienākuma nodokļa likmes piemērošanu tieši banku sektoram.
