Sākums

Desmit skaistākie reģionālo vilcienu maršruti Vācijā ved pāri Vadenas jūrai, pārvar valstī stāvāko dzelzceļa līniju kalnos un piedāvā fantastiskus skatus uz aizām, ezeriem un vīna dārziem.

Aplausi aktrisei un tagad arī rakstīto vārdu māksliniecei Lenvijai Sīlei par šajā reizē ne parādīto, bet “Neatkarīgajai” pavēstīto, ka “pēc autora Arņa Kluiņa privātās atklāsmes, kurā Rīgas Jaunatnes teātra mūžs, gluži kā Bībelē tiek saistīts ar paaudžu grēkiem (no 1940., “baigā gada” līdz pat teātra likvidēšanai 1992. gadā), es steidzu grēku nožēlā liekt galvu un sist krūtīs trīs reizes, jo man bija tas “negods” būt saistītai ar šo “mazo teātrīti” jau no skolēnu aktīva laika līdz pat LVK Teātra fakultātes studiju beigām”.

Par to, ka Latvijas politiskajai elitei nav stipru, saprotamu un visiem pieņemamu nacionālo mērķu; par to, ka dzīvojam viduvējībās – gan kultūrā, gan politikā; par to, ka pierobežas reģionus neglābs daži nacionālie kultūras pasākumi – un par daudz ko citu “Neatkarīgās” sarunā ar dzejnieku un dramaturgu Normundu Beļski.

Latvijas mūzikas ierakstu gada balvas “Zelta mikrofons” pasniegšanas ceremonijai neierastajā “ATTA Centre” pasniegtas statuetes, noskaidrojot labākos par 2023. gadā paveikto. Par lielākajiem veiksminiekiem saucama grupa “Astro’n’out”, kā arī reperis Fiņķis ar satriecošo Patrishu, tomēr vēl interesantāki notikumi vērojami aiz balvu saņēmēju mugurām. Paveram aizkulises!

Nolemts, ka Vācijas Bavārijas federālās zemes galvaspilsētas Minhenes "S-Bahn" vilcienu pasažieri pārvietosies ar Vācijā modernākajiem vilcieniem. "Siemens Mobility" piegādās 90 jaunus "S-Bahn" vilcienus, kuru garums pārsniegs 200 metrus, bet izmaksas – divus miljardus eiro. Tie būs jauni XXL formāta transportlīdzekļi, kas pirmo reizi Vācijā būs bez vagonu savienojumu šaurajām vietām – tātad daudz ērtāki pasažieriem. Tie būs aprīkoti ar nākotnes tehnoloģijām.

Uzreiz jāsaka, ka šis sadalījums “pareizajās” un “disidentiskajās” filmās ir visai nosacīts un patiesībā par labākās filmas titulu svētdienas vakarā cīnīsies desmit filmas, kuras visas kaut kādā aspektā ir izcilas.

Finanšu ministrs Arvils Ašeradens lēmis mainīt ilggadējo biroja vadītāju Signi Jantoni uz citu ministram tīkamāku personu. Ministra biroja vadītājai plānots piedāvāt partijas “Vienotība” ģenerālsekretāra amatu.

Kā izpaužas sabiedriskais darbs kā soda veids; kur personas nosūta veikt šo sabiedrisko darbu; kāda ir Valsts probācijas dienesta statistika par noziegumus veikušajiem bērniem; kā probācijas dienests uzrauga bērnus, kuri lieto narkotikas un alkoholiskos dzērienus; vai ir pieļaujams, ka sociālās korekcijas iestādē kopā ar noziedzīgus nodarījumus izdarījušiem bērniem uzturas bērni, kuri izdarījuši administratīvos pārkāpumus, kāpēc "Slokas dūrējs" joprojām dzīvo "Sprīdītī" – intervijas turpinājums ar Valsts probācijas dienesta Uzraudzības, piespiedu un sabiedriskā darba nodaļas vadošo eksperti Janu Mituzu.

Šodien "Ziņas ar Krišu" sāksies pulksten 17.00 - sastrēgumstundā.

Pēc asām debatēm ārstu vidū un arī sabiedrībā veselības ministrs Hosams Abu Meri iesniedzis Saeimā iniciatīvu mainīt Pacientu tiesību likumu, nosakot, ka saziņa ārstniecības iestādēs notiek tikai valsts valodā.

Kā valsts finanšu institūcija “Altum” piesaista Latvijai naudu par spīti pieņēmumiem, ka tie varētu būt riskanti ieguldījumi? Kam šī nauda tiek tālāk aizdota, bet dažos Latvijas un Eiropas Savienības noteiktos gadījumos iedota – par šim un citām tēmām saruna ar “Altum” valdes priekšsēdētāju Reini Bērziņu.

Galvaspilsētas pašvaldību – Rīgas domi (RD) – tricina korupcijas apēnoti skandāli gluži kā Nila Ušakova laikā. Ne velti kāds asprātis pat ieteica pašreizējam Rīgas mēram Vilnim Ķirsim “uzņemties politisko atbildību” un doties uz Briseli, pēc Ušakova un Andra Amerika parauga.

Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums sabiedrībai ir raisījis dažādas reakcijas. Daļa sabiedrības labticīgi nomierinājās, sak, ja nav kara draudu, tad dzīvojam mierīgi tālāk. Citi pavīpsnāja: nav ko mierināt, Krievija draud katru dienu, un tas ir nopietni. Vēl citi atgādināja: mums pašiem jāgatavojas karam – lai kara nebūtu. Tad ko mums vēstīja NBS?

Rādām, stāstām un komentējam aktuālākās ziņas. Tiešraide sāksies pulksten 11.

Tā dēvētā Slokas dūrēja, 13 gadus vecā pusaudža aukstasinīgi veiktā vienaudža slepkavība iedzina izmisumā ne tikai traģēdijā iesaistīto tuviniekus. Pamatīgu emocionālo satricinājumu piedzīvoja ļoti daudzi Latvijas iedzīvotāji. Iezīmējās skarba problēma – kā konkrētām atbildīgām amatpersonām rīkoties ar pusaudzi, kura vecums nav pietiekams, lai viņu sodītu par slepkavību. Audzinoša rakstura piespiedu līdzekli var piemērot bērniem vecumā no 11 līdz 18 gadiem. Piespiedu līdzekļu mērķis ir orientēt bērnu uz sabiedrības interesēm atbilstošām vērtībām, palīdzot viņam atturēties no pretlikumīgām darbībām, kā arī integrēt sabiedrībā. Par to, kā tas notiek, “Neatkarīgās” saruna ar Valsts probācijas dienesta Uzraudzības, piespiedu un sabiedriskā darba nodaļas vadošo eksperti Janu Mituzu.

Latvijas paraolimpiskās kustības pieredzē šonedēļ noritēs unikāls, bet ne negaidīts pasākums – Eiropas Paralimpiskās komitejas ārkārtas Ģenerālā asambleja, lai meklētu risinājumus situācijai, ko Latvijas puse nosaukusi par amorālu.

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā – tā dēvētajos sabiedriskajos medijos ne viss ir kārtībā. Otrā – kārtības nav visā pārvaldes sistēmā, jo atkāpjas nevis tie, kuri šīs nekārtības pieļāvuši, bet gan tie, kuri ar šīm nekārtībām nevar samierināties.

Tumšie veikalu skatlogi Čaka ielā, "spoku mājas" Marijas ielā, biedējoši klusie Vecrīgas nostūri, Brīvības ielas troksnis un autotransporta izmešu piesārņojums, sadragātie ceļi, laikā sastingušie pilsētas galvenie tirgi. Centra rajons – Latvijas galvaspilsētas "seja" – izskatās arvien mazāk pievilcīgs gan tūristiem, gan iedzīvotājiem. Kāpēc Rīgas centrs tik strauji degradē?

“Vienīgais, ko varu precīzi apstiprināt: līdz šim pie manis neviens nav vērsies ar šādu tieši izteiktu “piedāvājumu”,” atbildot uz “Neatkarīgās” jautājumu, raksta Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis. Bet “piedāvājums”, kā pilsētā runā, ir pavisam amizants: pašam uzrakstīt atlūgumu. Doma skaidra: piespraust pie Citskovska žaketes atlokiem visus neglītos “ordeņus”, ko bijušais premjers Krišjānis Kariņš nopelnījis, par pusotru miljonu eiro lidinādamies privātdžetos. Vienvārdsakot, lai Citskovskis ir “īstais” vainīgais.

Tie, kas daudz ceļo pa Vāciju, zinās, ka tās lielākajās metropolēs, piemēram, Berlīnē, Hamburgā, Štutgartē vai Reinas-Mainas apgabalā, dzelzceļa kompānijai "Deutsche Bahn" ir arī jaunākais brālis "S-Bahn" – vilcientramvajs jeb pilsētas un piepilsētas sabiedriskā sliežu transporta līdzeklis, kurš var pārvietoties gan pa dzelzceļa sliedēm, gan pa tramvaja sliežu tīklu pilsētā. "S-Bahn" ģimenes čaklākie vilcieni ripo Berlīnē, Hamburgā, Štutgartē, Minhenē un citās Vācijas pilsētās.

Gadiem gruzdošais konflikts starp dziedātāju, izcilo tenoru Aleksandru Antoņenko un operteātra “Latvijas nacionālā opera un balets” (LNOB) valdes priekšsēdētāju Egilu Siliņu no dzirkstelēm pacēlies liesmās, uzjundot kaislības mākslas un arī nemākslas pasaulē.

Kādēļ Liepājā rūpnieciskās ražošanas apjoms uz vienu iedzīvotāju iet uz augšu un jau apsteidz Ventspili; vai Valsts prezidenta ievēlēšanas un jaunās valdības izveidošanas gaitā tika cilāts jautājums par sankciju atcelšanu Aivaram Lembergam; vai Latvijā patiesi tika veikta administratīvi teritoriālā reforma un kurp mūs novedīs iedzīvotāju skaita samazināšanās, skolu slēgšana un lauku depopulācija – TV intervijas turpinājums “Nra.lv sarunas” ar partijas “Latvijai un Ventspilij” valdes priekšsēdētāju Aivaru Lembergu.