Par zinātnes un augstākās izglītības mūžīgajām naudas problēmām un visu līdzšinējo valdību nevērīgo attieksmi pret zinātni, par investīcijām inovācijās, kuru pietrūkst, par Eiropas “zaļā kursa” absurdajiem aspektiem un citām aktuālām tēmām “Neatkarīgās” saruna ar Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidentu, Latvijas Universitātes padomes priekšsēdētāju, habilitēto ķīmijas zinātņu doktoru Ivaru Kalviņu.
Pērnā gada decembrī “Neatkarīgā” aizsāka diskusijas par kodolreaktora būves nepieciešamību Latvijā. Beidzot kodolenerģijas tēma nonākusi arī līdz politiķu dienaskārtībai –Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) aicina izvērtēt kodolenerģijas attīstību – Klimata un enerģētikas ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums "Par kodolenerģētikas attīstības iespējām Latvijā" jau tiek analizēts Saeimas apakškomisijā.
Mangāna rūdas skandāls ir kārtējais “ordenis” pie valdības necilā uzvalciņa atlokiem. Kaut arī – kā apgalvo valsts akciju sabiedrības (VAS) “Latvijas dzelzceļš” runasvīri – mangāna rūda nav iekļauta nevienā starptautisko sankciju sarakstā, šim jautājumam ir arī amorālā puse: mangāna rūdu Krievija izmanto ieroču ražošanā. Savukārt Latvija nodrošina Krievijai tranzītpakalpojumus. Par to, kāpēc tas tā notiek, uzdevu jautājumus vairākām institūcijām.
Latvijas Mūzikas akadēmijā uzliesmojis skandāls. Atsevišķi mācībspēki uzmākušies, izteikuši aizskarošas, divdomīgas piezīmes studentēm, kopā dzēruši un pēc tam atļāvušies būt pārāk vaļīgi. Citiem vārdiem, veikuši darbības, kuras mūsdienās kvalificējamas kā seksuālā vardarbība. Tiesa, cik noprotams no publiski pieejamās informācijas, līdz izvarošanai tradicionālā izpratnē lieta neesot nonākusi.
Ungārijas autoritārā līdera Viktora Orbāna izteikumi Ungārijas nacionālajā televīzijā pēc vizītes ASV, kur viņš tikās ar ASV prezidenta amata kandidātu Donaldu Trampu (bet netikās ar esošo prezidentu Džo Baidenu), ir vērtīgi kaut vai tāpēc vien, ka viņi abi – Orbāns un Tramps – ir cilvēki, kurus vieno pasaules redzējums. Tāpēc viņi lieliski viens otrs saprot.
Valsts a/s “Attīstības finanšu institūcija “Altum” mājaslapā lasāms, ka no trim tās padomes locekļiem šobrīd vienīgi Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniecei Līgai Kļaviņai ir “Altum” padomes locekļa pilnvaras līdz 2025. gada beigām. Savukārt uz Ekonomikas un Zemkopības ministrijas deleģētajiem padomes locekļu amatiem pērn tika izsludināts konkurss, un drīzumā jābūt publiskotiem tā rezultātiem.
Filozofs Aleksandrs Morozovs, kurš ir zinātniskais līdzstrādnieks Kārļa universitātes Prāgā paspārnē strādājošajā Borisa Ņemcova vārdā nosauktajā Akadēmiskajā Krievijas pētījumu centrā, “Kontekst.lv” korespondentam pastāstīja par demokrātiskā tranzīta izgāšanās cēloņiem Krievijā un jaunās krievu emigrācijas nākotnes izredzēm.
Partijas “Jaunā vienotība” valde nolēma no partijas izslēgt bijušo biroja darbinieku Normundu Orleānu, kurš cēla trauksmi par aplokšņu algām šajā partijā. Tā arī vērsīsies pret viņu par reputācijas graušanu – tā norādīja “Jaunās vienotības” priekšsēdētājs, finanšu ministrs Arvils Ašeradens. Nav tikai skaidrs, vai Ašeradens vērsīsies tiesā vai kādā citā viņam vien zināmā instancē.
Pasaulē dažādas interneta vietnes mēdz veidot labāko, skaistāko un modernāko tramvaju topus, valstu un pilsētu tramvajus sarindojot no pirmās līdz desmitajai vietai. Šoreiz piedāvājam tūrisma ceļveža "www.europeanbestdestinations.com" izvēli un skatījumu uz Eiropas tradicionālajiem un mūsdienu tramvajiem Vācijā, Šveicē, Portugālē, Ungārijā, Francijā un Itālijā.
Diskriminācija, pastāvot atšķirībām vīriešu un sieviešu atalgojumā, Latvijā ir reāla problēma – pie šāda secinājuma nonākušas Latvijas Bankas ekonomistes Ludmila Fadejeva un Krista Kalnbērziņa.
Janvārī pamanītais rūpniecības produkcijas apjoma samazinājums par 5% pret pagājušā gada janvāri izskaidrojams ar būvniecības samazināšanos tajos Eiropas apvidos, kurus Latvija apgādā ar koksni un cementu.
Kā mēdz teikt: nekad tā nebija bijis, un, še tev, atkal. Kārtējā skandālā iekuļas “svēto apvienība” – “Vienotība”. Izrādās, partijas biroja darbiniekiem maksātas algas aploksnēs. Tā vismaz ziņo TV3 raidījums “Nekā personīga”, un nav pamata tam neticēt. Diez vai “Vienotības” darbinieki, pieauguši cilvēki, nevis studenti/praktikanti, būtu ilgstoši strādājuši par minimālo algu.
Jau vairāk nekā pusgadu politiķi un ierēdņi nespēj vienoties, kā palīdzēt pusaudžiem, kuri lieto apreibinošas vielas un kuriem iestājusies atkarību. Palīdzība, kas tiek sniegta bērniem, ir sadrumstalota, un gadījumos, ja pusaudzis jau regulāri lieto apreibinošas vielas un nonāk slimnīcā ar smagu intoksikāciju, viņam tālāka sociālā rehabilitācija īsti nav pieejama.
Kamēr sabiedrības uzmanība ir pievērsta tā dēvētā Slokas dūrēja personībai, publiski tiek apspriesta valsts un pašvaldības nespēja risināt situāciju ar pusaudžu audzināšanu. Patiesība ir vēl baisāka nekā šķiet. Šobrīd Jūrmalas atbildīgajām iestādēm ir jānodrošina aizsardzība jaunietim, kurš sabiedrības acīs ir slepkava. Par to, kā risināt situāciju, “Neatkarīgās” saruna ar Jūrmalas pilsētas Labklājības pārvaldes vadītāju Laimu Grobiņu, Sociālo pakalpojumu centra “Kauguri” vadītāju Sarmīti Gropi, kuras pārraudzībā ir arī bērnu un jauniešu māja “Sprīdītis”, un Jūrmalas pašvaldības policijas priekšnieku Uldi Bēniņu.
“Veselā saprāta un ētikas principu ievērošana mūsu politiķiem nav raksturīga,” komentēdams kārtējo Latvijas valdības dubultmorāles skandālu ar mangāna rūdas tranzītu uz Krieviju, teic politologs Filips Rajevskis. Igauņu izdevums “Postimees” ziņo, ka no diviem miljoniem tonnu mangāna rūdas, kas pērn tika eksportēta uz Krieviju, gandrīz 90% pārkrāva Igaunijā un Latvijā, visvairāk – Rīgas un Ventspils ostās.
Kā tas iespējams, ka siltuma ražotāji nupat kā attaisnoja siltumapgādes rēķinu pieaugumu ar saražotā siltuma daudzuma pieaugumu aukstā laika dēļ, bet statistiķi laiž klajā datus, ka janvārī saražotā siltuma daudzums samazināts?
Latvijas mūzikas ierakstu gada balvas “Zelta mikrofons” pasniegšanas ceremonija plašākai auditorijai, iespējams, atklāja arī vairākus iepriekš nezināmus vārdus. Viena no pirmajiem šajā sarakstā varētu būt Sign Libra – starptautiski atzīta elektroniskās mūzikas māksliniece, aiz kuras skatuves vārda slēpjas pašmāju mūziķe Agata Meļņikova.
Starptautiskajā dokumentālo filmu festivālā “Artdocfest”, kas no 1. līdz 8. martam norisinājās Rīgā, bija skatāma arī Baltkrievijas tematikas kinematogrāfa programma.
Maika Lernera un Martina Heringa filma “Gadījuma prezidents” (“The Accidental President”, Lielbritānija, 2023)
