Sākums

Lai gan pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā Eiropā attiecībā uz enerģētisko resursu piegādēm nācās piedzīvot izbīli, nepatīkamie momenti vismaz šķietami ir kļuvuši par pagātni. Šobrīd abu minēto resursu cenas ir kļuvušas ievērojami zemākas nekā Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā priekšvakarā.

Lai arī valsts izdevumi sociālajai aizsardzībai Latvijā procentos no iekšzemes kopprodukta ir augstākie Baltijas valstīs, uz vienu iedzīvotāju izdevumi ir viszemākie.

Runas par Latgales uzņēmēja un Ludzas pašvaldības deputāta Andra Ļubkas slepkavību nerimst. Sevišķi – pēc LTV vienpusīgā sižeta, kurā viņa iespējamo slepkavu Igoru Haitu mazgā baltu, bet noslepkavotais tiek pataisīts par rusofobu un antisemītu.

Latvijas uzņēmumi šā gada trešajā ceturksnī kopumā ir pelnījuši mazāk nekā atbilstošā laika periodā pērn. Tomēr arī Latvijā ir nozares, kuras spējušas gūt pat pieckārt lielāku peļņu.

Ko nozīmē būt sociālā uzņēmuma vadītājam, kā norit darbs kolektīvā, kurā strādā cilvēki ar īpašām vajadzībām, kā palīdzēt cilvēkiem tikt galā ar vientulību, intervijā “Neatkarīgajai” stāsta uzticības tālruņa līnijas “Parunāsim?” dibinātāja un uzturētāja Inga Muižniece.

Saskaņā ar Somijas un Vācijas plašsaziņas līdzekļu ziņojumiem, daži Somijas uzņēmumi apzināti pārkāpj Eiropas Savienības sankcijas, kas noteiktas Krievijai saistībā ar tās iebrukumu Ukrainā, nogādājot uz Krieviju automašīnas un to rezerves daļas, atklāj Somijas raidorganizācijas YLE un Vācijas laikraksta "Frankfurter Allgemeine Zeitung" (FAZ) žurnālistu veiktā izmeklēšana.

Daiļslidotāja Jevgēņija Pļuščenko gadījums spilgti nodemonstrēja: Baltija ir vienota – Putina un agresijas atbalstītāji šeit nav gaidīti.

Ludzas novada domes priekšsēdētājs Edgars Mekšs sarunā ar “Neatkarīgo” pauda sašutumu par LTV ziņu raidījumā atspoguļoto kolēģa Andra Ļubkas slepkavību. Kuru personu interesēs ir vienpusīgi traktēt traģisko notikumu sabiedriskās TV līmenī – pārdomājot redzēto, vaicā Ludzas mērs.

Ukrainā notiekoša kara dēļ Latvijā nokļuvusī Olga ir apliecinājums Latvijas valsts aparāta gatavībai atrast līdz 100 miljoniem eiro gadā palīdzībai bēgļiem, bet nespējai izlemt un atbildēt, vai palīdzība vērsta uz šo cilvēku piesaistīšanu Latvijai un kur nu vēl latviešu kopienai.

Labklājības trūkums Latvijas reģionos jau ir kļuvis par vispārēju normu, un tas ir spogulis mūsu valsts līdz šim visai bēdīgajai reģionālajai politikai, reizēm arī vietējās varas, kā minimums, nekompetencei ekonomiskajos jautājumos.

Andrejs Panteļejevs ir viens no atjaunotās Latvijas pirmās politiskās paaudzes spilgtākajiem pārstāvjiem. Spožs intelektuālis, ar pragmatisku, racionālu un, galvenais, skaidru skatījumu uz lietām. Par tādiem mēdz teikt – ar gudriem cilvēkiem vienmēr patīkami parunāt. Izmantoju profesionālo iespēju un aicināju viņu uz sarunu.

“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.

Gada pēdējā mēneša pirmajā datumā uz savu līdz šim lielāko grupas koncertu prestižajā koncertzālē “Palladium” aicina “latviešu romantiskās mūzikas jaunā viļņa šlāgera” (pašu definējums) grupa “Čipsis un Dullais”. Par godu tam duets šonedēļ sarīkoja tikšanos latvju mūzikas industrijā tik aizmirstā formātā kā klātienes preses konference.

Šoziem lielās karmas ēnas planētas maina savu atrašanās vietu. Tas nozīmē, ka turpmākos 18 mēnešus jeb pusotru gadu iepriekšējo vai citu dzīvju karma atnesīs noteiktus izaicinājumus, izmaiņas, iespējas, sarežģījumus un situācijas, kuru aizsākums ir bijis jau iepriekš.

Kas traucē Eiropai atrisināt bēgļu problēmu? Par ko neraksta Latvijas oficiālajos ziņojumos? Cik ilgi ukraiņi varēs uzturēties ES valstīs?

Uzvaras parkam Rīgā ir jaunākais brālis Jelgavā. Uzvaras parku ģimenes bizness ir kalpot jebkurai varai par apliecinājumu, ka uzvarējusi visas citas varas ir tā vara, kas spējīga sapulcināt Uzvaras parkā ļaužu masas.

Rūpnieciskās ražošanas un tirdzniecības apjomu samazināšanās ir slikta zīme Latvijas ekonomikas attīstībai. Vai Latvijai tuvojas ekonomiskā krīze?

Pavisam drīz sāksies Latvijas mūzikas ierakstu Gada balvai “Zelta mikrofons” iesniegto pieteikumu vērtēšana, tostarp gada debijas nominācijā. Tajā viena no pretendentēm, kā minimums, uz Top 5 būs arī jaunā dziedātāja Paula Dundere, kura būtu droša kandidāte uz “mikrofonu” daudzpusīgāko jauno skatuves personību kategorijā, tikai viena nelaime – šādas nominācijas… nav.

Latvijas veikalos tiek pārdotas no Ukrainas ievestas olas, uz kuru iepakojuma rakstīts “Neatbilst ES standartiem”. Latvijas olu ražotāji uzskata, ka šī atšķirīgas kvalitātes produkcija, kas netiek aplikta ar muitas nodokļiem, rada neveselīgu konkurenci un nostāda vietējos tirgus spēlētājus nevienlīdzīgā stāvoklī ar importētājiem.

Lielu rezonansi raisīja ziņa par izcilā amerikāņu fotogrāfa Roberta Vitmena darbu izstādes atklāšanu Rīgas galerijā CUT ART, kur apkopoti Mihaila Barišņikova fotoattēli. Starp citu, izstādes oficiāla atklāšana nenotika, un arī baleta klasiķa ierašanās Rīgā nebija plānota.

Polija mēģina farmācijas gigantiem nesamaksāt par neizmantotām, bet piešķirtām kovida vakcīnām. Savukārt Latvijas veselības ministrs Hosams Abu Meri jau ir publiski ir apsolījis, ka Latvija par Covid-19 vakcīnām, kuras valsts noslēgto līgumu dēļ spiesta pirkt arī pēc pandēmijas beigām, noteikti samaksās.

Medicīna Latvijā ar “Jaunās vienotības” un tās satelītu rokām ir būvēta kā piramīda, kas stāv apgāzta otrādi, kur Pavļuta zelta gultas un vakcīnu iepirkumi vēl ilgi kā smags slogs gulsies uz sistēmu, intervijā “Neatkarīgajai”, runājot arī par daudzām citām aplamībām mūsu valstī, stāsta ārsts, politisko procesu vērotājs un pazīstamā TV seja Pēteris Apinis.