Ārkārtas situāciju ieviest atturoties, valdība lēmusi par stingrākiem ierobežojumiem publiskiem un privātiem pasākumiem, mācībām skolās un augstskolās. Valdība izskatījusi arī turpmāko attīstības scenāriju, ja Covid-19 izplatības risks Latvijā pieaugtu, un noteikusi četrus Covid-19 riska līmeņus.
Pašlaik Latvija atrodas augsta riska Covid-19 izplatības līmenī, kas ir tikai viena soļa attālumā no ļoti augsta riska, un tas nozīmē visbargākos ierobežojumus, piemēram, tādus kā visu izklaides un sporta vietu, bibliotēku un muzeju slēgšanu un mācību norisi faktiski tikai attālināti. Sasniedzot augstāko - sarkano - riska līmeni, tiktu aizliegti visi publiskie un privātie pasākumi, izņemot bēres.
Par stingrākiem ierobežojumiem valdība lēma Krīzes vadības padomes un valdības sēdē. Krīzes vadības padomes sēde, kas notika “aiz slēgtām durvīm”, norisinājās visu dienu, līdz ar to valdības sēde sākās vien pēc sešiem vakarā. Tas liecina par visai saspringto gaisotni, kas valdīja un valda valdībā laikā, kad jālemj par ierobežojumu paplašināšanu. Par ierobežojumu samazināšanu pašlaik, pēc epidemiologu vērtējuma, nevar būt ne runas, jo Covid-19 saslimstības rādītāji nemazinās un līdzšinējie ieviestie ierobežojumi (pienākums nēsāt maskas transportā un sabiedriskās vietās) pagaidām vēl neuzrāda būtisku ietekmi.
Tomēr, kā apliecināja Slimību profilakses un kontroles centra epidemiologs Jurijs Perevoščikovs, izanalizējot saslimstības rādītājus bērnu un skolēnu vidū, ir novērojama acīmredzama tendence ‒ samazinās skolēnu, kuri vecāki par 13 gadiem, saslimšanas gadījumu īpatsvars kopējā Covid-19 skaitā, un
tas ir skaidrs signāls tam, ka vīrusa izplatību var ierobežot, uz laiku nosakot attālinātas mācības tieši šajā vecuma grupā.
Saslimstība skolēnu vidū mazinājusies, jo pagājušajā nedēļā bija skolēnu rudens brīvlaiks, bet šonedēļ skolas strādā attālināti.
Tomēr kopumā saslimstības rādītāji neiepriecina, jo arī pēdējās diennakts dati liecina, ka Covid-19 pozitīvo gadījumu īpatsvars no visiem testētajiem ir 4,2 procenti, bet Latvijas 14 dienu kumulatīvais saslimstības rādītājs pārsniedz 100 gadījumus uz 100 000 iedzīvotāju. Latvijā līdz šim miruši 63 cilvēki ar Covid-19. Slimnīcās ievietoto pacientu skaits pašlaik tuvojas 200.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš un arī Valsts prezidents Egils Levits aicināja Veselības ministriju publiskot skaidru rīcības plānu dažādās Covid-19 izplatības stadijās - lai visiem būtu skaidrs, kāda situācija ir pašlaik un kas notiks, kādi ierobežojumi būtu nosakāmi, ja situācija pasliktinās. Veselības ministrija šonedēļ šo rīcības stratēģiju ir atjaunojusi.
Stratēģijā iezīmēti četri riska līmeņi - zems, vidēji augsts, augsts un ļoti augsts risks. Pašlaik Latvijā ir augsts Covid-19 izplatības risks. To nosaka, izvērtējot gan 14 dienu kumulatīvo saslimšanas rādītāju uz 100 000 iedzīvotāju, gan pozitīvo testu apjomu pret kopējo veikto testu skaitu. Augsts risks ir tad, ja pozitīvo testu apjoms pret kopējo veikto testu skaitu ir četri procenti vai augstāks un 14 dienu kumulatīvā incidence ir 50 vai vairāk uz 100 000 iedzīvotāju. Augstu risku var arī noteikt, izmantojot vienu rādītāju, ‒ 14 dienu kumulatīvā incidence pārsniedz 150 uz 100 000 iedzīvotāju.
Ļoti augsta riska gadījumā kā kritēriji tiek izmantoti arī Covid-19 slimnieku skaits un nāves gadījumu skaits. Ja pacientu skaits, kuriem nepieciešama hospitalizācija, sasniedz 80 procentus no slimnīcu kapacitātes, tad ir nosakāms visaugstākais risks. Savukārt, ja Covid-19 pacientu mirstība pārsniegtu vidējo rādītāju Eiropas Savienībā, arī tad Latvija būtu sasniegusi visaugstāko risku.
Atbilstoši šiem indikatoriem, kas izveidoti saskaņā ar Eiropas Komisijas rekomendācijām, ir izstrādāti dažādi rīcības modeļi. Tos valdība var izmantot, lai plānotu tālākas izmaiņas un ierobežojumus, tai skaitā, lai izvērtētu nepieciešamos kompensācijas mehānismus. Speciālisti norāda, ka visi rekomendētie pasākumi nav jāievieš vienlaikus, bet pakāpeniski, vadoties pēc konkrētās epidemioloģiskās situācijas konkrētajās jomās. Piemēram,
ja Latvija nonāktu augstākajā no četrām Covid-19 izplatības riska kategorijām, līdz ar citiem ierobežojumiem darbotos tikai pirmās nepieciešamības preču veikali, slēgtu izklaides vietas un tiktu ierobežoti veselības aprūpes pakalpojumi.
Tiesu procesi šādā scenārijā klātienē notiktu tikai neatliekamos gadījumos.
Savukārt sociālās aprūpes centros tiktu atceltas apmeklētāju vizītes, bet slimnīcās nenotiktu apmeklējumi un tiktu ierobežoti ambulatorie pakalpojumi, izņemot smagi slimiem vai paliatīviem pacientiem atbilstoši slimnīcu stingri noteiktajiem ierobežojumiem.
No Slimību profilakses un kontroles centra datiem par visu ES valstu saslimstības rādītājiem pēdējās 14 dienās izriet, ka Latvijā Covid-19 - lai arī pacientu skaits būtiski audzis - tomēr izplatīts vairākas reizes mazāk nekā vidēji Eiropā. Virknē valstu šis rādītājs pārsniedz 500 saslimušos uz 100 000 iedzīvotāju. Vidējais rādītājs Eiropas Savienībā ir 499,6 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju. Šo rādītāju, ja noteiktie ierobežojumi dos savu efektu, Latvijā varētu arī nesasniegt, kas ir pozitīva ziņa. Savukārt slimnīcās ievietoto pacientu skaits gan tuvojas maksimālajai slimnīcu kapacitātei un ir bīstami pietuvojies visaugstākajam riska līmenim.
Plānā iezīmēts, kas notiktu, ja visaugstāko risku attiecinātu uz veselības aprūpes sistēmu. Tad būtiski tiktu ierobežoti ambulatorie un stacionārie veselības aprūpes pakalpojumi. Hospitalizācijas plānā noteiktu izmaiņas, reģionālajās slimnīcas pārprofilējot gultas, kamēr citi pacienti tiktu novirzīti uz zemāka līmeņa slimnīcām. Izmaiņas skartu arī neatliekamās medicīnas darbību, kur pacienti bez dzīvībai draudošām briesmām tiktu nodoti ģimenes ārsta uzraudzībā.
“Mēs ceram, ka izdosies inficēšanās līkni, pirmkārt, stabilizēt un tad, divu līdz trīs nedēļu laikā, novērot arī kritumu,” sacīja veselības ministre Ilze Viņķele. Tomēr, ja notiktu sliktākais scenārijs, Latvijai nonākot sarkanajā zonā, valdībai būs jālemj par ārkārtējās situācijas ieviešanu.
No piektdienas, 30. oktobra, būs stingrāki pulcēšanās ierobežojumi gan privātos, gan publiskos pasākumos (sīkāka informācija infografikos). Privātos pasākumos ‒ gan iekštelpās, gan ārpus telpām ‒ drīkstēs vienkopus pulcēties ne vairāk kā 10 cilvēki. Savukārt publiskos pasākumos kopā drīkstēs būt ne vairāk kā 300 cilvēki (gan iekštelpās, gan ārpus telpām). Turklāt, tāpat kā līdz šim, publiskās vietās iekštelpās, tai skaitā īrētās telpās, pasākumos cilvēkiem ir jābūt fiksētās, personalizētās sēdvietās un jāvalkā sejas maska.
Valdība arī lēma par divām nedēļām, līdz 13. novembrim, pagarināt attālinātās mācības bērniem no 7. klases, kā arī turpināt noteiktos piesardzības pasākumus interešu izglītībā un amatiermākslas kolektīvu darbībā. Tāpat pieņemts lēmums līdz gada beigām augstskolās studijas īstenot attālināti. Ievērojot piesardzības pasākumus, klātienē augstskolās var noritēt praktiskās nodarbības.
