Psihiskās veselības aprūpi balstīs uz ambulatoro palīdzību

VESELĪBA. Bērnu slimnīca norāda, ka salīdzinājumā ar 2020. gadu pērn par 18 procentiem ir pieaudzis ambulatoro apmeklējumu skaits pie bērnu psihiatra un narkologa, kā arī par trešdaļu palielinājies pacientu skaits, kuri saņem psihiskas veselības aprūpes pakalpojumus dienas stacionārā © depositphotos.com

Veselības ministrija sagatavojusi un nodevusi apspriešanai plānu psihiskās veselības aprūpes organizēšanas uzlabošanai, ar kura palīdzību cer trīs četru gadu laikā būtiski uzlabot psihiskās veselības pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem.

Satraucoši ir dati par bērnu un pusaudžu psihiskās veselības stāvokli - trešdaļai pacientu, kuri vērsušies pēc palīdzības, ir novēroti jau vidēji smagas depresijas simptomi. Speciālisti secina, ka situāciju pasliktinājusi arī pandēmija, kā arī apstāklis, ka Latvija psihiskās veselības aprūpei līdz šim tērējusi ļoti niecīgu daļu budžeta.

Finansējums psihiskajai veselībai joprojām plāns

Veselības ministrijas sagatavotajā ziņojumā situācijas raksturojumam izmantoti Pasaules veselības organizācijas dati, un tie rāda, ka 80 procenti no iedzīvotājiem vismaz vienu reizi dzīvē saskaras ar uzvedības un psihiskās veselības traucējumiem. Gadījumos, kad laikus netiek atpazīti un ārstēti uzvedības un psihiskās veselības traucējumi, katru gadu globālai ekonomikai tiek radīti zaudējumi vairāk nekā viena triljona ASV dolāru apmērā.

Psihiskās veselības aprūpe ir cieši saistīta ar to, kāds ir veselības aprūpes finansējums katrā valstī, un te nu Latvija nevar lepoties - veselības aprūpei mēs tērējam mazāk nekā lielākajā daļā Eiropas Savienības valstu. Kopējie veselības nozares izdevumi 2019. gadā Latvijā ir 6,58 procenti no iekšzemes kopprodukta (IKP), tajā pašā laikā Eiropas Savienības valstu vidējais rādītājs bija 9,91 procentpunkts.

Veselības ministrija gan secina, ka pēdējo gadu laikā finansējums psihiskās veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai ir audzis (2020. gadā - 56,6 miljoni eiro un 2021. gadā - 71,3 miljoni eiro), un uzsver, ka šis finansējuma pieaugums daļēji ir saistīts ar papildu finansējuma piešķiršanu nepieciešamajiem pasākumiem, lai samazinātu ilglaicīgu negatīvo ietekmi uz sabiedrības psihisko veselību, ko radīja Covid-19 pandēmija. Pasaules veselības organizācija jau iepriekš uzsvērusi psihiskai veselībai ilgstoši nepietiekamo finansējumu valstīs: pirms pandēmijas valstis iztērēja psihiskās veselības aprūpei mazāk nekā divus procentus no sava valsts budžeta, kā rezultātā netika apmierinātas iedzīvotāju vajadzības. 2021. gadā Latvijā finansējums psihiskās veselības aprūpei bija 71,3 miljoni eiro, kas veidoja vien 0,7 procentpunktus no kopējā valsts budžeta.

Uzmanīgu dara dati par jauniešu garīgo veselību

Slimību profilakses un kontroles centra dati liecina, ka 2020. gadā kopumā tika diagnosticēti 4869 uzvedības un psihiskās veselības traucējumi. Visbiežāk (34 procentos gadījumu) tika diagnosticēti organiski psihiski traucējumi, kas ietver hipomāniju, bipolāros traucējumus, kā arī depresiju. Visbiežāk šī diagnožu grupa tika konstatēta Rīgas reģionā un Latgales reģionā.

Veselības ministrijas speciālisti piebilst: Latvijā veikto pētījumu rezultāti liecina, ka tādu organisko psihisko traucējumu (depresijas) sastopamība vispārējā Latvijas populācijā sasniedz 6,7 procentus.

Otrā visbiežāk sastopamā diagnožu grupa ir neirotiski, ar stresu saistīti un somatoformi traucējumi, kas sevī ietver trauksmi, adaptācijas traucējumus. Šādu pacientu skaits 2020. gadā bija 1278 (26 procenti no kopējo jauno diagnosticēto pacientu skaita ar uzvedības un psihiskās veselības traucējumiem).

Tāpat dati liecina, ka psihiskās slimības skar arī bērnus un pusaudžus. Vecuma grupā no dzimšanas līdz 17 gadiem 2020. gadā pacientu reģistrā visbiežāk tika iekļauti pacienti ar garīgo atpalicību, psihiskās attīstības traucējumiem un uzvedības un emocionāliem traucējumiem. Kopumā 2020. gadā šajā reģistrā iekļauti 522 bērni un jaunieši ar uzvedības un psihiskās veselības traucējumiem. Veselības ministrija gan piebilst, ka reģistra dati neatspoguļo kopējo bērnu un jauniešu psihiskās veselības situāciju Latvijā, jo, piemēram, Bērnu un pusaudžu centrs 2021. gadā vien sniedzis palīdzību 2403 pusaudžiem, no kuriem 724 atbalsts tika nodrošināts ilgstoši - vairāk nekā trīs mēnešus. Šā gada janvārī centrs ieviesa papildu skrīningu, kas ļauj novērtēt jauniešu psihiskās veselības stāvokli, un no šiem datiem secināms, ka 42 procenti bērnu ir ar klīnisku depresijas simptomātiku (nomāktība, motivācijas un interešu trūkums, vienaldzības sajūta un enerģijas trūkums), bet 33 procenti gadījumos ir novēroti vidēji smagas depresijas simptomi.

Bērnu slimnīca norāda, ka salīdzinājumā ar 2020. gadu pērn par 18 procentiem ir pieaudzis ambulatoro apmeklējumu skaits pie bērnu psihiatra un narkologa, kā arī par trešdaļu palielinājies pacientu skaits, kuri saņem psihiskas veselības aprūpes pakalpojumus dienas stacionārā.

Ko dos plāns?

Veselības ministrijas speciāliste Sintija Gulbe skaidro, ka Psihiskās veselības aprūpes organizēšanas uzlabošanas plāna 2022.-2025. gadam mērķis ir “nodrošināt iedzīvotājiem uz pierādījumiem balstītu, kvalitatīvu un viņu vajadzībām atbilstošu psihiskās veselības aprūpes pieejamību, īstenojot uz sabiedrībā balstītu pakalpojumu attīstību, veicinot psihisko saslimšanu agrīnu diagnostiku, nodrošinot savlaicīgu un pēctecīgu ārstēšanu un kvalitatīvu medicīnisko rehabilitāciju”. Citiem vārdiem runājot, ja tiks īstenoti pasākumi, kas ierakstīti plānā, tad

psihiskās veselības aprūpei jākļūst atbilstošai pacientu vajadzībām, psihiskās veselības traucējumi jāatklāj agrīni un tad jānodrošina ārstēšana, kā arī rehabilitācija.

Turklāt uzsvaru Veselības ministrija liek tieši uz tādiem pakalpojumiem, kurus pacienti saņemtu ārpus slimnīcām.

Veselības ministrija norāda, ka šis ir īstermiņa plāns, un paredz attīstīt vairākas iniciatīvas, kas vērstas uz ambulatoru un sabiedrībā balstītu pakalpojumu izvēršanu. Par plānu aicināta izteikties sabiedrība, jo tas nodots apspriešanai un to var izdarīt līdz 7. jūlijam. Veselības ministrs Daniels Pavļuts saka: trīs gados ir jāveic pamatīgs darbs, lai valsts nodrošināto psihiskās veselības aprūpi veidotu ārpus slimnīcu gultām, turklāt tā līdzvērtīgā kvalitātē būtu pieejama visos reģionos. “Šiem jākļūst par visas sistēmas “zemā starta” gadiem, lai pēc tam slimnīcas varētu mazināt gultu skaitu un šos resursus ieguldītu vēl tālāku ambulatoro, dienas stacionāru un sabiedrībā balstītu pakalpojumu attīstībā,” plānu komentē ministrs.

Runājot par bērnu un pusaudžu psihiskās veselības aprūpes iniciatīvām, Veselības ministrija plāno turpināt uzlabot diagnostikas pakalpojuma pieejamību bērniem ar autiskā spektra traucējumiem, izveidot īpašu atbalsta mehānismu, lai uzlabotu pacientu ar ilgstošiem psihiskās veselības traucējumiem pāreju no bērnu profila ārstniecības iestādes uz pieaugušo ārstniecības iestādi, kā arī Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā plānots atvērt kabinetu pacientu baiļu mazināšanai, kurā būs pieejams psihoemocionāls atbalsts pirms sarežģītu manipulāciju veikšanas.

Plāns paredz izveidot atbalsta programmu pacientiem ar psihiskās veselības traucējumiem un viņu piederīgajiem, savukārt pēc sabiedrībā balstīta pakalpojuma principa tiks ieviesta programma pacientiem pēc akūtiem psihotiskiem traucējumiem. Paredzēts arī īstenot pilotprojektu par mobilo komandu izveidi, lai noteiktas pacientu grupas palīdzību varētu saņemt mājās.

Veselība

Arī Saeimas darba kārtībā nonācis jautājums par bērnu vakcināciju pret difteriju un citām infekcijas slimībām. Saskaņā ar Veselība ministrijas datiem, bērnu vakcinācijas līmenis ir apmierinošs, tomēr pieaugušie pret difteriju vakcinējas nepietiekami. Tikai puse Latvijas iedzīvotāju ir revakcinējušies pret difteriju, kas kopumā negatīvi ietekmē sabiedrības kopējo aizsardzību pret šo infekcijas slimību.

Svarīgākais