Pamodušās aizmirstas bīstamas infekciju slimības

© Depositphotos.com

Šogad pēc trīs gadu pārtraukuma Latvijā tika reģistrēts difterijas gadījums. Tāpat šogad, arī pēc trīs gadu pārtraukuma, ir reģistrēts jauns masalu saslimšanas gadījums. Samazinoties kopējam imunizācijas līmenim valstī, “mostas” tādas infekciju slimības, ar kurām bērni līdz šim gadu desmitiem neslimoja vai slimoja ļoti, ļoti reti.

Slimību profilakses un kontroles centra dati rāda, ka 2022. gadā pieaudzis pret infekciju slimībām uzņēmīgo bērnu īpatsvars - arvien vairāk bērnu nesaņem vakcināciju pret infekciju slimībām, kas padara viņus uzņēmīgus pret tām, kā arī samazina kopējo imunitāti.

Arī pandēmija ietekmējusi vakcinācijas līmeni

Par šo tēmu šonedēļ atgādina Pasaules imunizācijas nedēļa. Pasaules veselības organizācija uzsver, ka viena no Covid-19 pandēmijas sekām ir nepietiekama bērnu un pieaugušo vakcinācija pret nopietnām infekcijas slimībām, tāpēc šī gada Pasaules imunizācijas nedēļas moto ir “Lielā panākšana” (“The Big Catch-Up”), lai veicinātu nevakcinēto cilvēku imunizāciju, palielinot vakcinācijas aptveri, aizsargājot visu vecumu cilvēkus no slimībām, kuras var novērst ar vakcīnu palīdzību, invaliditātes un pat nāves. 

Imunizācijas nedēļa ir veltīta iespējai vairot izpratni par kritiski svarīgu un savlaicīgu nepieciešamību vakcinēt bērnus un pieaugušos, kuri iekavējuši valsts garantētu vakcināciju. Pasaules veselības organizācijas dati rāda, ka 2020. gadā pasaulē vakcināciju nesaņēma 23 miljoni bērnu, kas ir par 3,7 miljoniem vairāk nekā 2019. gadā un ir augstākais rādītājs kopš 2009. gada. Tāpat 2021. gadā 25 miljoni bērnu nokavēja vismaz vienu kārtējo vakcināciju un 18 miljoni vispār netika vakcinēti.

Epidemioloģiskā situācija Eiropas Savienībā, Eiropas ekonomiskās zonas valstīs un citur pasaulē ir nestabila. Eiropas slimību profilakses un kontroles centrs ziņo par 208 difterijas gadījumiem un 127 masalu gadījumiem Eiropas valstīs 2022. gadā. 

Latvijā tuvojamies kritiskai robežai?

Šogad pēc trīs gadu pārtraukuma Latvijā tika reģistrēts difterijas gadījums. Kopumā laika periodā no 2009. līdz 2019. gadam Latvijā reģistrēti 119 difterijas gadījumi, deviņi no tiem jeb 7,6 procenti beigušies letāli. Tāpat šogad pēc trīs gadu pārtraukuma ir reģistrēts masalu gadījums, iepriekš Latvijā 2019. gadā bija trīs gadījumi, bet 2018. gadā bija 24 masalu gadījumi.

Slimību profilakses un kontroles centra vakcinācijas monitoringa dati liecina, ka Latvijā vakcinācijas kursu pret masalām, masaliņām un epidēmisko parotītu jeb tautā sauktajām cūciņām (otrā kombinētā pote septiņu gadu vecumā) no simt bērniem 2020. gadā nav saņēmuši seši bērni, 2021. gadā - 16 bērni un 2022. gadā - 14 bērni. Pusaudžu vecumā paredzēto balstvakcināciju pret difteriju un stinguma krampjiem no simt bērniem 2020. gadā nav saņēmuši 24 bērni, 2021. gadā - 32, bet 2022. gadā - 18 no 100 bērniem. “Tas ir ļoti augsts nevakcinēto bērnu skaits šajā vecuma grupā,” skaidro speciālisti.

2020. gadā no 100 pieaugušajiem vecumā no 25 gadiem un vairāk balstvakcināciju pret difteriju un stinguma krampjiem nebija saņēmuši 44 cilvēki, 2021. gadā tie bija 47 cilvēki un 2022. gadā - 48 cilvēki. Arī šis ir ļoti kritisks rādītājs.

Pamata vakcināciju apmaksā valsts

Iedzīvotiem būtu jāzina, ka ir viena laba ziņa attiecībā uz veselības aprūpi Latvijā - vakcinācija, kas ir vairāku infekcijas slimību profilakses pamatā, jo nodrošina visefektīvāko aizsardzību, ir valsts apmaksāta. Tā pasargā bērnus, jo īpaši zīdaiņus, un pieaugušos no saslimšanas ar nopietnām veselībai un dzīvībai bīstamām infekciju slimībām, piemēram, poliomielītu, garo klepu, stingumkrampjiem, difteriju, masalām, kā arī gripu un Covid-19.

Svarīgi atcerēties, ka ir jāveic arī balstvakcinācija, piemēram, pret difteriju un stingumkrampjiem pieaugušajiem tā jāveic ik pēc desmit gadiem. Bērniem pēc pamatvakcinācijas kursa pabeigšanas pret difteriju un stingumkrampjiem ir nepieciešamas vēl trīs balstvakcinācijas - otrajā dzīves gadā, septiņu un 14 gadu vecumā. Ja balstvakcinācija ir nokavēta, vakcinācijas kurss nav jāatsāk no sākuma, bet jāturpina.  

Atsevišķām iedzīvotāju grupām Latvijā ir pieejama papildu valsts apmaksāta vakcinācija pret noteiktām infekciju slimībām. Piemēram, grūtnieces var saņemt valsts apmaksātu vakcināciju pret garo klepu, kā arī bērni no gada līdz 18 gadu vecumam var saņemt valsts apmaksātu vakcināciju pret ērču encefalītu, ja bērna deklarētā dzīvesvieta ir ērču encefalīta endēmiskajā teritorijā.  

Veselība

Arī Saeimas darba kārtībā nonācis jautājums par bērnu vakcināciju pret difteriju un citām infekcijas slimībām. Saskaņā ar Veselība ministrijas datiem, bērnu vakcinācijas līmenis ir apmierinošs, tomēr pieaugušie pret difteriju vakcinējas nepietiekami. Tikai puse Latvijas iedzīvotāju ir revakcinējušies pret difteriju, kas kopumā negatīvi ietekmē sabiedrības kopējo aizsardzību pret šo infekcijas slimību.

Svarīgākais