No kompensējamo zāļu saraksta pēdējo četru gadu laikā ir pazuduši vairāk nekā sešsimt medikamentu.
Zāļu ražotāji pārtrauc ražot medikamentus Latvijas tirgum, zāļu ražotājs atsauc savus medikamentus, zāles var arī tikt izslēgtas no saraksta, jo neatbilst noteikumiem, šie ir tikai daži iemesli, kurus min Nacionālais veselības dienests, komentējot datus par zāļu pazušanu no saraksta.
Kompensējamo zāļu sarakstā iekļautās zāles un medicīniskās ierīces tiek apmaksātas 100, 75 un 50 procentu apmērā - atkarībā no pacientam noteiktās diagnozes. Nacionālā veselības dienesta dati liecina, ka no kompensējamo zāļu saraksta pēdējo četru gadu laikā atsaukti vai izņemti 654 medikamenti, pacientam nonākot situācijā, kad viņam ierastie medikamenti aptiekā vairs nav pieejami. 2019. gada laikā no kompensējamo zāļu saraksta atsaukts vai izņemts 221 medikaments, 2020. gadā - 160, 2021. gadā - 157, bet 2022. gadā - 116 medikamenti.
Nacionālajā veselības dienestā skaidro, ka medikamentu svītrošanas iemesli no kompensējamo zāļu saraksta ir bijuši dažādi - zāļu ražotāji pārtrauc ražošanu Latvijas zāļu tirgum vai zāļu ražotājs lūdz svītrot medikamentu no kompensējamo zāļu saraksta, nenorādot iemeslu. “Ir arī tādas situācijas, kad zāļu ražotājs atsauc medikamentu no zāļu saraksta, bet pēc kāda laika to pašu atkal iesniedz un tas tiek iekļauts šajā sarakstā,” stāsta Nacionālā veselības dienesta speciāliste Evija Štālberga.
Medikamentu var izsvītrot no Latvijas Zāļu reģistra, secīgi tas tiek svītrots arī no kompensējamo zāļu saraksta. Tāpat zāļu ražotājs lūdzis svītrot medikamentu no saraksta, nenorādot iemeslu. Kompensējamo zāļu sarakstu medikamenti pamet arī tāpēc, ka zālēm netiek ievērota kāda no Ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu iegādes izdevumu kompensācijas kārtības punktu prasībām.
Ir situācijas, kad medikamenti faktiski nepazūd, bet medikamenta vietā ienāk cits, piemēram, zāļu ražotājs uzsāk jauna iepakojuma lieluma, citas zāļu formas izplatīšanu Latvijā, kas nozīmē, ka no kompensējamo zāļu saraksta esošais produkts tiek svītrots, bet iekļauts jauns produkts. Medikamentu var izslēgt no saraksta, ja tam beidzas paralēlā importa vai paralēlās izplatīšanas atļauja Latvijā.
Līdztekus tam, ka zāles “izkrīt” no kompensējamo zāļu saraksta, Latvijas Zāļu reģistrā pēdējo četru gadu laikā vērojams aptuveni 300 medikamentu iztrūkums, jo no saraksta izslēgto medikamentu skaits pārsniedz no jauna reģistrēto medikamentu skaitu. “Balstoties uz šiem skaitļiem, varam izdarīt secinājumu, ka negatīva tendence turpināsies un bez situācijas risināšanas zāļu nepieejamība kļūs arvien izteiktāka,” situāciju vērtē Latvijas Patentbrīvo medikamentu asociācijas valdes locekle Inguna Adoviča. Viens no iemesliem ir pasaules ekonomiskā krīze, kad strauji aug cenas visam, taču, kā norāda I. Adoviča, medikamentu ražotāji pēdējos četrpadsmit gadus esot spiesti strādāt, nepaaugstinot medikamentu cenas. “Uzņēmumiem neatmaksājas atrasties nelielu valstu, piemēram, Latvijas tirgū, un viņi to pamet, priekšroku dodot lielajiem Vācijas, Francijas vai Itālijas tirgiem. Rodas jautājums - kāda ir mūsu valsts politika, stratēģija un darbības plāns, lai mazinātu riskus, ka konkrēti medikamenti vai pat to grupas aizies no Latvijas tirgus vai citi medikamenti te neienāks vispār,” jautā I. Adoviča.
Vēl viens iemesls zāļu nepieejamībai ir kopējais veselības aprūpes finansējums, no kura tiek piešķirti līdzekļi valsts kompensētajām zālēm pacientiem. Jo mazāks ir šis budžets, jo sliktāka ir pieejamība ārstēšanai Latvijas pacientiem. Pacienti Latvijā maksā arī ievērojamus līdzmaksājumus par zālēm, taču pagaidām nav ieviesti līdzmaksājuma griesti, proti, pie noteiktas naudas summas gadā pacientam līdzmaksājums nebūtu jāmaksā.